Vai robotu ekspluatācija ir universāla vai atkarīga no kultūras?
Kultūru atšķirības attiecībās pret mākslīgo intelektu
Pētījumi rāda, ka Japānā cilvēki pret sadarbīgus mākslīgā intelekta aģentiem izturas ar tādu pašu cieņu kā pret cilvēkiem, savukārt Amerikāņi ir ievērojami vairāk nosliekti izmantot MI savpersonīgām vajadzībām. Šos atklājumus publicēja zinātniskais žurnāls “Scientific Reports”.
Pašbraucošo automašīnu un citu autonomo robotu ieviešana ikdienā var būt atkarīga no kultūras attieksmes pret mākslīgajiem aģentiem dažādās sabiedrībās.
Sadarbības atšķirības starp cilvēkiem un MI
“Pašbraucošo tehnoloģiju laikmetā mūsu ikdienas saskarsme ar intelektuālām mašīnām noteiks, kā mēs dalīsim ceļu ar šīm tehnoloģijām,” paskaidro pētījuma vadītājs Dr. Jurgis Karpus no Minhenes Universitātes.
Šis pētījums ir viens no pirmajiem, kas pārrobežu mērogā analizē, kā cilvēki mijiedarbojas ar mākslīgajiem aģentiem situācijās, kur intereses var nesakrist. Rezultāti apstrīd pieņēmumu, ka algoritmu izmantošana ir universāla parādība.
Pētījuma metodika: spēļu teorija atklāj uzvedības atšķirības
Pētnieki izmantoja klasiskus ekonomiskās uzvedības eksperimentus – Uzticības spēli un Iespiedēja dilemmu – lai salīdzinātu, kā Japānas un ASV dalībnieki mijiedarbojas gan ar cilvēkiem, gan ar MI sistēmām.
Eksperimentu laikā dalībnieki pieņēma lēmumus, izvēloties starp pašu interesēm un kopēju labumu, ar reālu naudas stimulusu, lai nodrošinātu patiesu lēmumu pieņemšanu. Šī metode ļāva tieši salīdzināt, kā dalībnieki izturējās pret cilvēkiem un MI identiskās situācijās.
“ASV dalībnieki ar mākslīgajiem aģentiem sadarbojās ievērojami mazāk nekā ar cilvēkiem, savukārt Japānas dalībnieki uzrādīja līdzīgus sadarbības līmeņus ar abiem partneru veidiem,” norāda pētījums.
Vainas izjūta kā galvenais kultūru atšķirību faktors
Pētnieki uzskata, ka vainas izjūtas atšķirības ir galvenais iemesls novērotajām kultūru atšķirībām attiecībā pret mākslīgajiem aģentiem.
Rietumos, īpaši ASV, cilvēki izjūt nožēlu, izmantojot citu cilvēku, bet ne izmantojot mašīnu. Japānā cilvēki, šķiet, izjūt līdzīgu vainu gan izmantojot cilvēku, gan mākslīgo aģentu.
Pētījumā iekļautā emocionālo reakciju analīze atklāja, ka Japānas dalībnieki, izmantojot sadarbīgu MI, izjuta ievērojami vairāk negatīvu emociju (vainas, dusmu, vilšanās) un mazāk pozitīvu emociju (prieka, uzvaras sajūtas, atvieglojuma) salīdzinājumā ar amerikāņiem.
Animisms un robotu uztvere
Japānas kultūras un vēsturiskais konteksts, iespējams, spēlē nozīmīgu lomu šajos atklājumos. Pētījums atzīmē, ka Japānas vēsturiskā tieksme uz animismu un budisma uzskats, ka nedzīviem objektiem var būt dvēsele, ir veicinājis pieņēmumu, ka japāņi ir vairāk atvērti un rūpīgi pret robotiem nekā citās kultūrās.
Šis kultūras konteksts var radīt principiāli atšķirīgu sākumpunktu mākslīgo aģentu uztverei. Japānā var būt mazāk skaidra atšķirība starp cilvēkiem un nedzīvām, bet mijiedarbīgas spējīgām entītēm.
Autonomo tehnoloģiju ieviešanas sekas
Šīs kultūras attieksmes var tieši ietekmēt, cik ātri autonomās tehnoloģijas tiks pieņemtas dažādos reģionos, ar potenciāli tālu nesošām ekonomiskām un sociālām sekām.
Dr. Karpus pieņem, ka, ja Japānā cilvēki izturas pret robotiem ar tādu pašu cieņu kā pret cilvēkiem, pilnīgi autonomie taksometri Tokijā varētu kļūt par ikdienišķu parādību ātrāk nekā Rietumu pilsētās kā Berlīnē, Londonā vai Ņujorkā.
Pētnieki norāda, ka šīs kultūru atšķirības var būtiski ietekmēt tādu tehnoloģiju kā piegāžu droni, autonomais sabiedriskais transports un pašbraucoši personīgie transportlīdzekļu ieviešanas laiku.
Pētījuma ierobežojumi un turpmākie pētījumi
Pētnieki atzīst noteiktus savas darba ierobežojumus. Pētījums galvenokārt koncentrējās uz tikai divām valstīm – Japānu un ASV – kas, kaut arī sniedz vērtīgus ieskatus, var nepilnīgi atspoguļot kultūru daudzveidību cilvēku-MI mijiedarbībā visā pasaulē.
Turklāt, lai gan spēļu teorijas eksperimenti nodrošina kontrolētus scenārijus, kas ir ideāli salīdzinošiem pētījumiem, tie var nepilnīgi atspoguļot reālās pasaules cilvēku-MI mijiedarbības sarežģītību. Pētnieki iesaka šo atklājumu validēšanu lauka pētījumos ar faktiskām autonomajām tehnoloģijām.
https://www.unite.ai/is-robot-exploitation-universal-or-culturally-dependent/