Vai olimpiskos medaļu izcīņā tagad noteiks algoritms? Kā AI maina tiesāšanu sportā

Pasaules sporta elita pulcējas, skatītāji aizrautīgi seko līdzi ikvienam kustībai, un tiesnešu lēmums var izšķirt zelta likteni. Bet iedomājieties, ka blakus tiesnešiem uz atzīmēm sēž nevis cilvēks, bet mākslīgais intelekts. Tas vairs nav tālu nākotnes skats. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) oficiāli ir iekļāvusi AI tehnoloģijas tiesāšanas procesā, sola revolucionēt tā precizitāti un objektivitāti. Bet vai aukstas mašīnas spēs izprast sporta dvēseli?

Olimpiskā AI programma: jauna laikmeta sākums

2024. gadā SOK prezentēja savu Olimpisko AI programmu, kurā mākslīgais intelekts tiek pozicionēts kā spēcīgs instruments sporta taisnīguma un attīstības veicināšanai. Šis solis nav tikai par tehnoloģiju ieviešanu, bet par visu olimpisko kustības pārveidi. Mērķis ir skaidrs: izmantot datus un algoritmus, lai radītu vienlīdzīgākus apstākļus visiem sportistiem, neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā viņi sacenšas.

AI jau tiek testēts dažādās disciplīnās. Piemēram, vieglatlētikā tas var analizēt augstlēcēja katru kustību milimetru precizitātē, lai noteiktu, vai šķērslis ir nokritis. Vingrošanā un daiļslidošanā sarežģītu elementu veikšanu var izvērtēt ar necilvēkam piemītošu precizitāti, salīdzinot tos ar ideāla izpildes modeli. Tas sola novērst cilvēka kļūdas, subjektīvus vērtējumus un pat neapzinātu aizspriedumu.

Tehniskās priekšrocības: precizitāte, konsekvence un transparence

Galvenie argumenti par AI ieviešanu ir trīs pamatstabi: lielāka **precizitāte**, nepārprotama **konsekvence** un pilnīga **transparence**. Cilvēka acs, pat pieredzējuša tiesneša, nevar saskatīt mikrosekundes ilgus notikumus vai milimetru nianses. AI, izmantojot augstas izšķirtspējas kameras un sensorus, to spēj.

Turklāt, kamēr cilvēks var būt ietekmēts no iepriekšējām kļūdām, noguruma vai spiediena, AI algoritms katru reizi vērtē pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem. Tas rada bezprecedenta konsekvenci – divi identiski veikti lēcieni dažādās valstīs saņems tieši tādu pašu punktu skaitu. Pēc tam, kad lēmums ir pieņemts, sistēma var vizuāli parādīt, kāpēc tas tika pieņemts, nodrošinot skaidrību sportistiem un skatītājiem.

Neredzamā puse: uzticēšanās, leģimitāte un kultūras vērtības

Tomēr pētījumi, tostarp to, uz kuru atsaucas profesors Viljems Standerē no Lježas Universitātes, norāda, ka tehniskā precizitāte var nebūt vienīgais, vai pat galvenais, faktors. Pat visprecīzākais algoritms ir bezjēdzīgs, ja tam neuzticas **sportisti, treneri un sabiedrība**.

Uzticēšanās nav tikai jautājums par to, vai sistēma strādā pareizi. Tā ir saistīta ar **leģimitāti** – vai mēs pieņemam, ka mašīnai ir tiesības spriest par cilvēka sasniegumiem? Daudzās sporta veidu kultūrā tiesnesis ir ne tikai vērtētājs, bet arī pieredzējis eksperts, kurš izprot sporta smalkumus un kontekstu. AI var izmērīt leņķi, bet vai tas var izvērtēt māksliniecisko izteiksmīgumu daiļslidošanā vai grāciju vingrošanā?

Kultūras un subjektivitātes izaicinājums

Šeit mēs saskaramies ar būtisku dilemmu. Daži sporta veidi pēc savas būtības ietver subjektīvu komponentu. Kā AI definē “estētiku” vai “grāciju”? Šie jēdzieni ir dziļi kultūras un mākslas jautājumi. Algoritms tiek apmācīts uz noteiktiem datiem, un, ja šie dati neslēpj noteiktas kultūras vai stilistiskas aizspriedumes, AI var tās pastiprināt, nevis novērst.

Tāpēc SOK uzsver, ka AI nāk kā **palīginstruments cilvēka tiesnešiem**, nevis kā aizstājējs. Galīgais lēmums joprojām paliek cilvēka rokās. AI sniedz datus un ieteikumus, bet gala vārds pieder pieredzējušam tiesnešu panelim, kas var ņemt vērā tos smalkumus, kurus mašīna vēl neizprot.

Nākotnes perspektīvas un ētiskie apskati

Olimpiskā AI programma ietver ne tikai tiesāšanu. Tā paredz šo tehnoloģiju izmantošanu arī:
* **Sportistu sagatavošanā:** Analizējot kustības, lai novērstu traumas un uzlabotu tehniku.
* **Tiesīga sacensību vadībā:** Atklājot iespējamos noteikumu pārkāpumus reāllaikā.
* **Skatītāju iesaistē:** Radot personalizētus satura piedāvājumus un interaktīvas pieredzes.

Tomēr ceļš uz priekšu prasa rūpīgu ētisku apskatu. Jāizstrādā stingri datu aizsardzības noteikumi, lai aizsargātu sportistu biometrisko informāciju. Jāpārliecinās, ka algoritmi ir pārbaudīti un brīvi no sistemātiskām kļūdām. Un, pats galvenais, jāsaglabā cilvēka elements – tā sporta dvēsele, kas padara Olimpiskās spēles par emocionālu un cilvēcisku notikumu.

Nobeigumā, AI olimpiskajā tiesāšanā noteikti ir spēlētāju maiņa. Tas sola godīgākas, precīzākas un caurspīdīgākas sacensības. Taču patiesais izaicinājums nav tikai tehnoloģisks, bet gan filozofisks un kultūras: kā integrēt aukstu aprēķinu, nepazaudējot karsto sirdspuksti un cilvēka gara brīnumu, kas ir pašu Olimpisko spēļu būtība. Nākamajās spēlēs, vērojot leģendārus mirkļus, mēs, iespējams, būsim liecinieki ne tikai sportistu, bet arī cilvēka un mašīnas unikālai sadarbībai.

Avots: https://aihub.org/2026/02/09/ai-is-coming-to-olympic-judging-what-makes-it-a-game-changer/