Vai mākslīgais intelekts varētu iznīcināt ekonomiku? Nākotnes ziņojums brīdina par draudiem

Iedomājieties pasauli, kurā bezdarbs ir dubultojies, bet akciju tirgus kopējā vērtība ir sarukusi par vairāk nekā trešdaļu. Izklausās pēc melnā scenārija no postapokaliptiska filmas sižeta, taču pētnieku grupa “Citrini Research” aicina uz šādu domu eksperimentu. Viņu iztēlētais ziņojums no nākotnes, kas datēts ar 2026. gada februāri, rada satriecošu ainu par to, kā neatlaidīgi un autonomi darbojošies AI aģenti – mākslīgā intelekta programmas, kas spēj patstāvīgi veikt uzdevumus – varētu radīt ekonomikas sabrukumu. Šis nav tīrs fatalisms, bet gan pamatots brīdinājums, kas mudina mūs padomāt par tehnoloģiju attīstības ātrumu un tās sociālekonomiskajām sekām jau šodien.

Kas tieši ir “AI aģenti” un kāpēc tie ir tik bīstami?

Lai saprastu draudus, vispirms ir jādefinē pašu briesmu avots. AI aģents nav vienkāršs čatbots, kas atbild uz jautājumiem. Tas ir sarežģīts algoritms, kuram ir dots mērķis un kuram ir piešķirtas iespējas patstāvīgi analizēt datus, pieņemt lēmumus un rīkoties digitālajā pasaulē, lai šo mērķi sasniegtu. Iedomājieties programmu, kas ne tikai analizē akciju tirgu, bet arī nepārtraukti tirgo, pārdod un optimizē portfeļus bez cilvēka iejaukšanās. Vai algoritmu, kas ne tikai pārskata iesniegumus darbam, bet arī veic darbinieku atlasi, samazina algas un pat pārskata darba līgumus, tiecoties pēc maksimālas efektivitātes un minimālām izmaksām.

Nākotnes spogulis: 2026. gada iedomātais ziņojums

Citrini Research iztēlojas ziņojumu, kurā aprakstīti konkrēti, satriecoši ekonomiskie rādītāji divus gadus nākotnē. Galvenās ainas no šīs drāmas ir šādas:

* **Bezdarbs dubultojies:** Autonomie AI aģenti ir sistemātiski aizstājuši cilvēkus ne tikai ražošanā vai datu apstrādē, bet arī vidējā un augstākā līmeņa biroja darbos – finanšu analīzē, juridiskajos pakalpojumos, pat dažos vadības procesos. Pārtraukuma vilnis ir pārņēmis nozares, kuras uzskatījām par “drošām”.
* **Akciju tirgus krīze:** Tirgus kopvērtība ir kritusies par vairāk nekā 30%. Tas nav tikai spekulatīvs burbuļu plīsums. AI aģenti, kas kontrolē milzīgu kapitālu, spēj sinhronizēti reaģēt uz signāliem, radot neparedzamas un straujas tirgus svārstības. Viņu kolektīvā, bet ne vienmēr saprātīgā, lēmumu pieņemšana var pastiprināt paniku un novest pie sistēmiskas nestabilitātes.
* **Patēriņa sabrukums:** Milzīgs skaits cilvēku, kas zaudējuši darbu un ienākumus, vairs nespēj uzturēt patēriņa ekonomiku. Uzņēmumi, kas pārgājuši uz pilnīgu automatizāciju, saskaras ar strauju pieprasījuma kritumu pēc savām precēm un pakalpojumiem, jo vienkārši nav pircēju ar naudu.

Kāpēc tas varētu notikt? Mehānisms sabrukumam

Šis scenārijs nav maģija. Tas balstās uz vairākiem reāliem tehnoloģijas attīstības virzieniem un ekonomikas likumsakarībām.

1. Ātrāka izmaiņu ātrums nekā pielāgošanās spēja

Tehnoloģija attīstās eksponenciāli, bet sabiedrības spēja izglītot jaunas darbaspēka paaudzes, pārkvalificēt miljonus cilvēku un radīt jaunus sociālos aizsardzības mehānismus ir lineāra. AI aģenti varētu “apēst” darba vietas daudz ātrāk, nekā mēs spējam radīt jaunas. Rezultāts ir strukturāls bezdarbs, kas nav īslaicīgs.

2. Algoritmiskā lēmumu pieņemšana bez konteksta

AI aģenti darbojas, balstoties uz datiem un mērķiem. Viņiem nav sociālās atbildības, etikas vai izpratnes par plašākām ekonomikas un sabiedrības sekām. Ja aģenta mērķis ir maksimizēt uzņēmuma peļņu nākamajā ceturksnī, tas loģiski samazinās darbaspēka izmaksas, neatkarīgi no tā, ka ilgtermiņā tas novedīs pie patēriņa krituma un sabrukuma pašam uzņēmumam. Šī ir “tragedija koplietošanās jomās” algoritmiskā mērogā.

3. Sistēmiska nestabilitāte un “flash crashes”

Ja liela daļa finanšu tirgu kontrolētu milzīgs skaits AI aģentu, tie varētu saskaņoti reaģēt uz vienu un to pašu signālu. Tas var radīt neparedzamas un milzu mēroga tirgus korekcijas – tā sauktās “flash crashes”, kas notiek dažu minūšu laikā. Šāda nestabilitāte atbaida ieguldītājus un iznīcina uzkrājumus.

Vai ir izeja? Kā novērst nākotnes drāmu?

Citrini Research ziņojums nav paredzēts kā bezcerības vēsts, bet gan kā uzaicinājums uz diskusiju un rīcību jau šodien. Daži iespējamie risinājumu virzieni:

Regulēšana un “sarkanās līnijas”

Valstīm un starptautiskām organizācijām būs jāizstrādā stingri regulējumi par AI aģentu izmantošanu kritiskās jomās. Varbūt būs nepieciešams aizliegt pilnīgi autonomu AI lēmumu pieņemšanu noteiktos finanšu darījumos vai masveida atlaišanu plānošanā. Jādefinē “sarkanās līnijas”, kuras algoritmiem šķērsot ir aizliegts.

Universālais pamatienākums (UPI) un sabiedrības pārstrukturēšana

Ja tradicionālā darba un algas saikne tiks pārtrukusi, sabiedrībai būs jāpārdomā ienākumu sadales modelis. Universālais pamatienākums – regulāra naudas summa katram pilsonim bez nosacījumiem – varētu kļūt par instrumentu, lai nodrošinātu pamatdzīvokli un uzturētu patēriņa pieprasījumu, kā arī dot cilvēkiem brīvību mācīties un veidot jaunas karjeras.

Pārkvalifikācija un “cilvēcisko” prasmju vērtība

Izglītības sistēmai būs jākoncentrējas nevis uz faktu iegūšanu (ko AI dara labāk), bet uz prasmēm, kas cilvēkiem ir unikālas: radošums, kritiska domāšana, emocionālā inteliģence, vadība, sarežģītu kompromisu meklēšana. Cilvēks nākotnē varētu kļūt par AI aģentu “vadītāju” vai “uzraugu”.

Secinājums: Brīdinājums, ne pravietojums

Iztēles vingrinājums no Citrini Research nav neizbēgama nākotnes pravietošana. Tas ir spēcīgs signāls, kas mums jāuztver nopietni. Mākslīgais intelekts, it īpaši autonomie aģenti, ir neapšaubāmi spēcīgs instruments, kas var nest lielu labklājību. Taču, tāpat kar ar jebkuru spēcīgu tehnoloģiju, tā attīstībai un ieviešanai nepieciešama gudra, proaktīva un cilvēkcentrēta pieeja. Nākotne, kurā AI “iznīcina” ekonomiku, ir tikai tad, ja mēs to pieļausim, nododot visu lēmumu pieņemšanu algoritmiem bez robežām un sociālās atbildības. Izšķirošais faktors nav tehnoloģija pati par sevi, bet gan mūsu spēja to apvaldīt un integrēt sabiedrībā, kas paliek cilvēcīga. Laiks rīkoties un veidot šādas nākotnes regulas ir tagad, pirms iedomātais 2026. gada ziņojums kļūst par mūsu rītdienas avīzes virsrakstu.

Avots: https://techcrunch.com/2026/02/23/how-ai-agents-could-destroy-the-economy/