Vai Apple News apspiež konservatīvos medijus? ASV Tirdzniecības komisija izteicis bažas
Kāpēc noteiktu ziņu avotu raksti nekad neiekļūst populārāko sarakstos? Vai tas ir algoritma darbības rezultāts, vai arī pastāv apzināta satura filtrēšana? Šie jautājumi tagad ir nonākuši ASV regulatoru uzmanības centrā, un tie skar vienu no lielākajiem tehnoloģiju gigantiem pasaulē – Apple. Pēc labējā spektra pētniecības centra aizvainojumiem, ka Apple News platforma sistemātiski atstāj novārtā konservatīvos medijus, oficiālu bažu vēstuli uzņēmuma vadītājam Timam Kukam nosūtījusi ASV Federālā tirdzniecības komisija (FTC). Šis notikums atkal uzsācis diskusiju par tehnoloģiju platformu neitralitāti un to lomu informācijas plūsmas veidošanā.
Kas notiek? FTC vēstule un apsūdzības par cenzūru
Situācija uzliesmoja pēc tam, kad labēji noskaņotā pētniecības organizācija Media Research Center (MRC) publicēja pētījumu, kurā apgalvo, ka Apple News algoritms sistemātiski diskriminē labējos ziņu izdevumus. Pēc MRC datiem, tādi pazīstami konservatīvi mediji kā Fox News, The New York Post vai The Daily Wire gandrīz nekad neiekļūst Apple News galvenajā sadaļā “Top Stories” (Populārākās ziņas), pat ja to raksti pēc lasītāju pieprasījuma un komentāriem ir tikpat vai pat populārāki kā konkurentu publikācijām.
Šos apsūdzības nopietni uztvēra ASV Federālās tirdzniecības komisijas (FTC) priekšsēdētājs Endrjū Fērgusons. Viņš personīgi vērsās vēstulē pie Apple ģenerāldirektora Tima Kuka, izsakot nopietnas bažas par iespējamu negodīgu konkurenci un maldinošu patērētāju praksi. FTC, kuras uzdevums ir aizsargāt patērētājus un nodrošināt konkurētspējīgu tirgu, acīmredzot redz pamatu tālākai izmeklēšanai. Vēstulē tiek uzsvērts, ka, ja platforma izvēlas saturu pēc tā politiskā slīpuma, nevis popularitātes vai atbilstības lietotāja interesēm, tā var maldināt lietotājus, kuri sagaida objektīvu un algoritmiski balstītu satura atlasi.
Kā strādā Apple News algoritms? Melnā kaste ar jautājumiem
Apple vienmēr ir uzskatījis savu ziņu agregatoru par pārredzamu un lietotāju interesēm balstītu rīku. Platforma apvieno gan cilvēku redaktoru izvēlētus stāstus, gan mašīnmācīšanās algoritmu ieteikumus. Uzņēmums apgalvo, ka galvenie kritēriji, nosakot, kurš raksts nonāk “Top Stories”, ir tā aktualitāte, popularitāte, atbilstība lietotāja lasīšanas ieradumiem un avota uzticamība.
Tomēr tieši pēdējais kritērijs – “uzticamība” – var būt tas, kurš rada strīdus. Apple nav publicējis oficiālu avotu reitingu vai skaidrus kritērijus, pēc kāda ziņu izdevums tiek atzīts par uzticamu. Kritiķi, tostarp MRC, uzskata, ka šī “melnā kaste” pieeja ļauj ieslēpties subjektīviem vērtējumiem, kas varētu tikt izmantoti, lai marginalizētu noteiktus politiskos skatus, maskējot tos par rūpi par “kvalitāti”. Vai avots tiek uzskatīts par mazāk uzticamu tikai tāpēc, ka tas ir konservatīvs? Uz šo jautājumu pašlaik nav skaidras atbildes, un FTC vēstule tieši pieprasa lielāku pārredzamību.
Platformu vara un atbildība: Kurš veido mūsu informācijas videoli?
Šis incidents ir tikai viens no daudzajiem pēdējo gadu laikā, kad lielās tehnoloģiju platformas tiek apsūdzētas politiskā slīpumā. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par sociālajiem medijiem, meklētājprogrammām vai ziņu agregatoriem, kļūst arvien skaidrāk, ka algoritmi, kas kārto un rāda mums informāciju, ir ne tikai tehniski rīki, bet arī jaudīgi kultūras un politiskās diskursa veidotāji.
Apple News, būdams iebūvēts miljardiem ierīču visā pasaulē, ir milzīgs ietekmes instruments. Lēmums par to, kuras ziņas miljoniem lietotāju redz pirmās, ietekmē sabiedrības informētību, diskusiju virzienu un pat politisko klimatu. Tāpēc regulatoru interese ir pilnīgi dabiska. Jautājums, ko FTC acīmredzami uzdod, ir: vai Apple izmanto šo varu godīgi, vai arī tas, pat nejauši, rada nevienlīdzīgus apstākļus dažādiem medijiem un to politiskajām nostādnēm?
Kādas varētu būt sekas? Iespējamie scenāriji
Ko nozīmē FTC iesaistīšanās praksē? Pagaidām tā ir tikai bažu izteikšana oficiālā vēstulē, kas nav tiesisks dokuments. Tomēr no tās var izvērsties vairāki scenāriji:
1. **Iekšēja izmeklēšana un pārredzamības palielināšana:** Visticamāk, Apple būs jāveic iekšēja algoritma revīzija un jāpublisko detalizētāki pārskati par to, kā tiek atlasīts saturs. Uzņēmumam var nākties skaidri definēt un publiskot savus “uzticamības” kritērijus.
2. **Formāla FTC izmeklēšana:** Ja tiks atrasti pārliecinoši pierādījumi par apzinātu diskrimināciju vai maldinošu praksi, FTC var uzsākt formālu izmeklēšanu. Tā var beigties ar sodu vai tiesas prasību par konkurences likumu pārkāpumiem.
3. **Politiskā spiediena pastiprināšanās:** Šis gadījums var kļūt par līdzekli plašākai politiskai debates par sadaļas 230 (Section 230) grozīšanu ASV, kas aizsargā platformas no atbildības par lietotāju publicēto saturu. Apsūdzības par slīpumu var radīt spiedienu, lai platformas zaudētu šo aizsardzību, ja tās aktīvi filtrē saturu pēc satura, nevis tikai pēc legalitātes.
4. **Lietotāju uzticēšanās zaudēšana:** Vienkāršākais, bet biznesam bīstamākais scenārijs ir lietotāju uzticēšanās erozija. Ja patērētāji sāk uzskatīt, ka Apple News viņus maldina, viņi var vienkārši pāriet uz konkurentu pakalpojumiem.
Kāpēc tas ir svarīgi arī ārpus ASV?
Lai gan šī konkrētā lieta attiecas uz ASV mediju lauku un regulatoru, tās atbalss skan daudz plašāk. Pirmkārt, Apple News ir pieejams daudzās valstīs, un tā algoritma darbības principi, visticamāk, ir līdzīgi visur. Otrkārt, tas paceļ universālus jautājumus par digitālo laikmetu:
* **Informācijas daudzveidība:** Vai mūsu digitālie informācijas kanāli veicina daudzveidīgu viedokļu klātbūtni, vai tie aizver mūsu “pārdomu burbuļos” un pastiprina polarizāciju?
* **Tehnoloģiju uzņēmumu atbildība:** Kur ir robeža starp satura moderāciju (cīņa pret nepatiesu informāciju) un cenzūru?
* **Algoritmiskā taisnīgums:** Kā pārliecināties, ka automatizētās sistēmas neveicina sistemātisku nevienlīdzību – neatkarīgi no tā, vai tā ir politiska, rasu vai cita rakstura?
Apple vēl nav sniedzis oficiālu atbildi uz FTC vēstuli. Tomēr šis gadījums noteikti būs uzmanības centrā nākamās nedēļās. Tas ir vēl viens akmens lielajā tehnoloģiju un mediju varas diskusijā, kas noteiks, kādu informācijas videoli mēs kopā veidosim nākotnē. Vienīgais, kas ir skaidrs pagaidām, ir tas, ka pieprasījums pēc algoritmu pārredzamības un godīguma nekad nav bijis lielāks.