Uzmanies kolēģus, kas ražo mākslīgā intelekta radītu “darba blēņu”!

Vai darbavietā esi pamanījis kolēģus, kuru darba rezultāti šķiet nedaudz… bezsaturīgi? Varbūt viņu ziņojumi ir pilni vispārinājumiem, bet trūkst konkrētu ieskatu, vai iesniegtie projekti izskatās mehāniski un bez dvēseles? Pētnieki brīdina, ka, iespējams, esi saskāries ar jaunāko darba vietas parādību – tā saukto “darba blēņu”. Šis jaunizveidotais termins apzīmē zemu kvalitāti, virspusēju un bieži vien bezjēdzīgu darbu, ko ģenerējis mākslais intelekts (MI), bet cilvēks iesniedzis kā savu. Apskatīsim tuvāk, kas ir “darba blēņas”, kā tās ietekmē darba vidi un kā no tām aizsargāties.

Kas tieši ir “darba blēņas”?

Jautājums par “darba blēņām” radās, kad konsultāciju firma BetterUp Labs sadarbībā ar Stenforda sociālo mediju laboratoriju veica pētījumu par MI ietekmi uz darba produktivitāti un kvalitāti. Viņi nonāca pie secinājuma, ka ne visi, kas izmanto MI, to dara efektīvi. “Darba blēņas” ir tieši tas rezultāts, kad cilvēks bez pietiekamas pārbaudes un labošanas iesniedz mašīnas ģenerētu saturu.

Iedomājies, ka kolēģis, tā vietā lai pats analizētu datus un uzrakstītu kopsavilkumu, ieliek informāciju MI rīkā. Viņš saņem teksta bloku, ātri apskata to un nosūta tālāk, neievērojot kļūdas, neprecizitātes vai to, ka tekstam trūkst konkrētas pievienotās vērtības. Tas ir “darba blēņu” piemērs – ātri saražots, bet ne pārāk vērtīgs darbs. Šāda pieeja ne tikai pazeminoša darba kvalitāti, bet arī rada riskus uzņēmumam.

Kāpēc “darba blēņas” ir problēma?

No pirmā acu uzmetiena varētu šķist, ka MI palīdz darbiniekiem strādāt ātrāk. Taču, ja rezultāts ir zema kvalitāte, ilgtermiņā tas rada vairākas nopietnas sekas. Pirmkārt, pazeminās vispārējais darba līmenis. Komandas, kas saņem šādu “blēņu”, ir spiestas tērēt papildu laiku, lai izlabotu kļūdas vai meklētu trūkstošo informāciju. Otrkārt, tiek grauita uzticība. Kad kļūst skaidrs, ka darbs nav veikts rūpīgi, pazūd uzticēšanās starp kolēģiem. Un, visbeidzot, pastāv reāls risks pieņemt nepareizus lēmumus, balstoties uz neprecīziem vai nepilnīgiem MI ģenerētiem datiem, kas var izmaksāt uzņēmumam lielus zaudējumus.

Kā atpazīt “darba blēņas” savā komandā?

Ir vairāki sarkanie karogi, kas varētu norādīt uz to, ka esi saskāries ar MI ģenerētu “darba blēņu”. Pievērs uzmanību šādām pazīmēm:

1. Pārāk vispārīgs un virspusējs saturs

Vai ziņojums vai dokuments liekas pārāk abstrakts? Tajā var būt daudz labi skanošu frāžu, bet trūkst konkrētu piemēru, skaitlisko datu vai padziļinātas analīzes, kas parāda patiesu izpratni par tematu. MI bieži rada saturu, kas “labi izklausās”, bet faktiski nesatur jaunas vai dziļas atziņas.

2. Dīvainas frāzes vai loģikas kļūdas

Lai gan MI ir kļuvis daudz labāks, tas dažkārt var radīt mākslīgi izskatīgus teikumus vai pat pretrunīgus apgalvojumus vienā tekstā. Ja lasot rodas sajūta “kaut kas nav kārtībā”, iespējams, iemesls ir mašīnas ģenerētā satura trūkums.

3. Trūkst personīgā pieskāriena un konteksta

Cilvēks, kurš pats ir strādājis pie projekta, parasti iekļauj komentārus, pamatojoties uz savu pieredzi un iekšējām diskusijām. MI ģenerēts saturs bieži vien ir sterilāks un nespēj atspoguļot šīs smalkās nianses, kas rodas no reālas darba pieredzes konkrētā uzņēmumā.

Kā cīnīties pret “darba blēņu” plūsmu?

Lai novērstu šīs parādības negatīvo ietekmi, uzņēmumiem un komandām ir jāveido atbildīgas MI lietošanas kultūra. Šeit ir daži soļi, ko var uzsākt jau šodien:

1. Izglītošana un apmācība

Nevis aizliegt MI, bet gan iemācīt darbiniekus to izmantot efektīvi un ētiski. Semināri par to, kā izvēlēties pareīzos rīkus, kā formulēt kvalitatīvus uzdevumus MI un, pats galvenais, kā kritiskā acī pārbaudīt un papildināt iegūtos rezultātus, ir ārkārtīgi svarīgi.

2. Noteikti vadlīnijas

Uzņēmumam jāizveido skaidri noteikumi par MI lietošanu. Kad tas ir atļauts? Kādos darba procesos? Kāda ir cilvēka pienākums pārbaudīt un apstiprināt MI ģenerēto saturu? Skaidras vadlīnijas palīdzēs novērst neskaidrības un veicināt atbildīgu lietošanu.

3. Novērtē kvalitāti, nevis tikai ātrumu

Ja darba vide vērtē tikai to, cik ātri uzdevums ir izpildīts, tā netieši mudina darbiniekus izvēlēties “ātrāko”, nevis “labāko” ceļu. Ir svarīgi veidot tādu kultūru, kurā tiek atzīts un apbalvots kvalitatīvs darbs ar patiesu pievienoto vērtību, neatkarīgi no tā, vai tas tika veidots ar vai bez MI palīdzības.

Nākotne: MI kā palīgs, nevis aizstājējs

Galvenā atziņa no šī pētījuma ir tāda, ka mākslais intelekts pats par sevi nav ne labs, ne slikts. Tas ir instruments. Un, tāpat kā ar jebkuru citu instrumentu, rezultāts ir atkarīgs no tā, cik prasmīgi un atbildīgi mēs to izmantojam. “Darba blēņas” rodas nevis no tehnoloģijas, bet no cilvēka vēlmes izvairīties no patiesa ieguldījuma darbā.

Nākotnē veiksmīgākie uzņēmumi būs tie, kuri iemācīs savus darbiniekus sadarboties ar MI. Jāuztver MI kā spēcīgu palīgu, kas var atbrīvot laiku no rutīnas darbiem, ļaujot cilvēkam koncentrēties uz radošākiem, stratēģiskākiem un sarežģītākiem uzdevumiem, kur neaizstājama ir cilvēka intuīcija, empātija un kritiska domāšana. Pareizi izmantots, MI var kļūt par līdzgaitnieku produktivitātes celšanā, nevis par iemeslu darba kvalitātes pasliktināšanās “blēņu” veidā.

Avots: https://techcrunch.com/2025/09/27/beware-coworkers-who-produce-ai-generated-workslop/