Trump administrācijas EPA plāns: cilvēku dzīvības vērtība gaisa tīrības noteikumos vairs netiks ņemta vērā
Iedomājieties, ka valdība pieņem lēmumu par jums svarīgu veselības jautājumu, bet aprēķinos vairs neiekļauj to, cik daudz cilvēku dzīvības tiks glābtas. Tas šķiet nereāli? Pēc informācijas no avotiem, tieši tāds ir Trumpa administrācijas aģentūras Vides aizsardzības aģentūras (EPA) plāns, kas radījis satraukumu vides aizstāvju un veselības ekspertu vidū. Plāns paredz būtisku izmaiņu pieejā, novērtējot gaisa piesārņojuma ierobežojošo noteikumu izmaksas un ieguvumus.
Kas tieši tiek piedāvāts un kāds ir pašreizējais princips?
Pašlaik, veicot analīzi par jauniem gaisa kvalitātes standartiem vai rūpniecības ierobežojumiem, EPA izmanto tā saukto “sociālā diskonta likmi” un aprēķina, kādas būs izmaksas uzņēmumiem, bet arī – cik daudz cilvēku dzīvību tiks paglābtas, cik tiks izvairīties no astmas lēkmēm, sirdslēkmēm un priekšlaicīgas nāves. Šīm izvairītajām sekām tiek piešķirta monetāra vērtība, bieži vien balstoties uz cilvēku gatavību maksāt par veselības risku samazināšanu. Tas ļauj skaitliski salīdzināt ieguvumus un izmaksas.
Saskaņā ar plānu, ko atklājis TechCrunch, Trumpa administrācijas EPA vēlas pamazām atteikties no šīs prakses. Būtībā, analīzēs vairs netiktu skaitliski kvantificēts un iekļauts veselības ieguvums no tīrāka gaisa – proti, izglābtās dzīvības. Koncentrētos gandrīz tikai uz tiešajām izmaksām rūpniecībai un enerģētikas sektoram.
Kāpēc šī izmaiņa ir tik problemātiska?
Eksperti brīdina, ka šāda pieeja radikāli sagrozītu regulēšanas procesu. Ja veselības ieguvumi vairs nav daļa no vienādojuma, tad jebkurš jauns ierobežojums, lai samazinātu piesārņojumu, izskatītos ārkārtīgi dārgs un nelabvēlīgs. Savukārt, esošu noteikumu atslābināšana vai atcelšana, pat ja tā radītu vairāk piesārņojuma un veselības problēmu, varētu tikt attaisnota kā “izmaksu samazināšana”.
Citiem vārdiem sakot, cilvēka dzīvība un veselība kā mērāma vērtība oficiālos ierīcēs tiek izņemta no bilances. Tas radītu būtisku slīpumu, kur rūpnieciskās intereses faktiski saņemtu lielāku svaru nekā sabiedrības veselība.
Kādi varētu būt praktiskie sekas?
Ja šis plāns tiktu īstenots, tas ietekmētu nākotnes lēmumus par vielām, kas izraisa smogu, smalkās putekļu daļiņas (PM2.5), ozonu un citiem bīstamiem piesārņotājiem. Esošie standarti, piemēram, “Clean Air Act” ietvaros, varētu tikt pārskatīti, pamatojoties uz jauno, šaurāku izmaksu analīzi.
* **Vājināti nākotnes standarti:** Jauniem, stingrākiem ierobežojumiem būtu daudz grūtāk iziet cauri, jo to “ieguvumi” oficiāli netiktu pilnībā atspoguļoti.
* **Esošo noteikumu atslābināšana:** Rūpniecības uzņēmumiem būtu daudz vieglāk lobēt esošo noteikumu atslābināšanu, jo to ekonomiskā slodze būtu galvenais arguments, bet veselības zaudējumi – nekvantificēts “blakus efekts”.
* **Ietekme uz klimata pārmaiņām:** Šī metodoloģija varētu tikt piemērota arī siltumnīcefekta gāzu emisiju regulēšanai, padarot cīņu pret klimata pārmaiņām šķietami neekonomiski nepamatotu.
Kritiķu viedoklis un aizstāvju argumentācija
Vides un sabiedrības veselības aizstāvji šo soli sauc par bīstamu atkāpšanos no zinātnes un morālas atbildības. Viņi uzsver, ka tas ir mēģinājums leģitimizēt regulēšanas atslābināšanu, paslēpjot patieso cilvēku veselības cenu. “Tas ir kā pieņemt budžetu, ignorējot ienākumu pusi,” komentē viens eksperts.
No otras puses, plāna aizstāvji, iespējams, no administratīvās puses, varētu argumentēt, ka pašreizējā metode pārspīlē veselības ieguvumus vai ir pārāk subjektīva. Viņi varētu apgalvot, ka reforma vienkāršos regulēšanu un atbrīvos uzņēmumus no pārmērīgām slogām, veicinot ekonomisko izaugsmi. Tomēr kritiķi atbild, ka ekonomiskā izaugsme ir ilgtspējīga tikai veselā sabiedrībā.
Ko tas nozīmē Latvijai un pasaulei?
Kaut arī tas ir ASV iekšējs regulējuma jautājums, šādai politikai ir globālas sekas. Pirmkārt, ASV kā liela piesārņotāja atkāpšanās no ambiciozākas gaisa aizsardzības var ietekmēt globālos centienus. Otrkārt, tas var radīt precedentu citām valstīm, kur rūpnieciskās intereses spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu.
Latvijā un Eiropas Savienībā pašlaik pastāv stingrāka pieeja, kur veselības aizsardzība ir centrālā loma regulēšanā. Tomēr globālā ekonomiskā konkurencē un lobisma spiediena apstākļos šāda veida argumentācija (“šie noteikumi ir pārāk dārgi, ja neņemam vērā veselību”) var atrast atbalstītājus arī citur. Tāpēc notiekošais ASV ir svarīgs brīdinājuma signāls par to, cik kritiski ir saglabāt zinātniski pamatotu un sabiedrības veselību prioritizējošu pieeju vides politikā.
Nākotnes perspektīvas
Plāns vēl nav oficiāli pieņemts un, visticamāk, saskarsies ar tiesu prāvām no vides organizācijām. Tas ir daļa no plašākas Trumpa administrācijas tendences atslābināt vides aizsardzības noteikumus. Debates par to, kā novērtēt cilvēka dzīvību un veselību politikas lēmumos, ir filozofiski dziļas un ekonomiski nozīmīgas. Šis gadījums uzsvēr, ka aiz šķietami sausiem birokrātiskiem terminiem un metodoloģijām bieži vien slēpjas patiesi dzīvi cilvēku likteņi un mūsu kopīgās vides kvalitāte. Sabiedrības modrība un spēja pieprasīt, lai lēmumi balstās uz zinātni un cilvēku labklājību, nekad nav bijusi svarīgāka.
Avots: https://techcrunch.com/2026/01/12/trumps-epa-plans-to-ignore-health-affects-of-air-pollution/