Trump administrācija grauj Gaisa tīrīšanas likuma spēku: mainīti noteikumi siltumnīcefekta gāzu regulēšanai

Vides aizsardzības aģentūras (EPA) jaunākā lēmuma viļņi šķērso ASV, izraisot bažas starp klimata pētniekiem un aktīvistiem. Administrācija oficiāli ir uzsākusi procesu, lai atceltu vēsturisku 2009. gada konstatējumu, kas federālajai valdībai deva tiesības regulēt sešas galvenās siltumnīcefekta gāzes. Šis solis būtiski vājina Gaisa tīrīšanas likuma (Clean Air Act) izpildi un rada jautājumus par ASV nākotnes līgumu par klimata pārmaiņām.

Kas faktiski mainās? 2009. gada “Gāzu konstatējuma” nozīme

Lai saprastu pašreizējās pārmaiņas svārstības, ir jāatgriežas vairāk nekā desmit gadus atpakaļ. 2009. gadā, pēc plašām zinātniskām izpētēm, EPA oficiāli konstatēja, ka sešas siltumnīcefekta gāzes – oglekļa dioksīds, metāns, slāpekļa oksīds un trīs fluorētas gāzes – apdraud sabiedrības veselību un labklājību. Šis noteikums, pazīstams kā “Gāzu konstatējums” (Endangerment Finding), bija juridisks pamats, kas ļāva aģentūrai saskaņā ar Gaisa tīrīšanas likumu regulēt šo gāzu emisijas no avotiem, piemēram, automašīnām un lielām rūpniecības iekārtām.

Tas nebija tikai simbolisks solis. Tieši šis konstatējums ļāva ieviest tādus nozīmīgus noteikumus kā “Tīrā enerģijas plāns” (Clean Power Plan) un stingrākus standartus transportlīdzekļu degvielas patēriņam. Būtībā, tas pārvērta EPA no ierīces, kas galvenokārt cīnījās ar smogu un skābes lietu, par centrālo varas iestādi ASV cīņā pret klimata pārmaiņām.

Jaunā pieeja: no regulēšanas uz ierobežotu iespaidu

Pašreizējā administrācijas piedāvātā norma mēģina šo procesu apgriezt otrādi. Tās mērķis ir aizstāt 2009. gada konstatējumu ar jaunu, šaurāku pieeju, kas, pēc kritiķu domām, faktiski atbrīvotu lielāko daļu siltumnīcefekta gāzu emisiju avotu no federālās regulēšanas. Oficiālais arguments ir saistīts ar tiesību aktu interpretāciju – tiek apgalvots, ka Gaisa tīrīšanas likums nekad nav bijis paredzēts tik plašai lietošanai kā klimata regulēšanas instruments.

Vides aizsardzības grupas uzskata, ka šī ir tīra deregulācijas taktika, kas maskēta ar juridiskiem smalkumiem. Ja norma stātos spēkā, EPA zaudētu savu galveno ieroci cīņā pret klimata pārmaiņām, atstājot regulēšanu atsevišķu štatu ziņā, kas radītu nekonsekventu un bieži vien vāju regulējumu mozaīku visā valstī.

Iespējamās sekas: no tiesvedībām līdz starptautiskai izolācijai

Šis solis neapšaubāmi izraisīs ilgstošas tiesas cīņas. Vairāki štati, piemēram, Kalifornija un Ņujorka, jau ir paziņojuši, ka izies tiesā, lai apturētu normu, apgalvojot, ka tā ir patvaļīga un nepamatota, kā arī ignorēt pārliecinošu zinātnisko konsensu par klimata pārmaiņām. Tiesas process var aizvilkties gadiem, radot tiesisko nenoteiktību uzņēmējiem un pašai aģentūrai.

Starpstarptautiskajā līmenī šis solis tiek uztverts kā vēl viens signāls, ka ASV oficiāli atteicas no līdera lomas globālajā klimata cīņā. Tas notiek brīdī, kad daudzas valstis, ieskaitot Eiropas Savienības dalībvalstis un Ķīnu, pastiprina savus klimata mērķus. ASV atkāpšanās var vājināt starptautiskos centienus, piemēram, Parīzes nolīgumu, un radīt ekonomiskus šķēršļus ASV uzņēmumiem, kas darbojas globālā tirgū, kur arvien vairāk tiek prasīta zemāka oglekļa pēdēja.

Kā tas ietekmēs parastos cilvēkus un ekonomiku?

Tūlītējā laikā iedzīvotāji, iespējams, nepamanīs pārmaiņas. Taču ilgtermiņā sekas varētu būt būtiskas:
* **Veselība:** Palielinātas gaisa piesārņotāju emisijas ir tieši saistītas ar elpceļu saslimšanām, astmas uzbrukumiem un agrīnu nāvi. Vājinot regulēšanu, var palielināties šādu problēmu risks.
* **Ekonomika:** Nenoteiktība var kavēt investīcijas tīrajā enerģijā, piemēram, vēja un saules enerģijā, potenciāli apdraudot darbavietas šajā strauji augošajā nozarē. Tajā pašā laikā tradicionālā enerģētikas nozare var gūt īslaicīgu atvieglojumu.
* **Ekstrēmie laikapstākļi:** Zinātnieki brīdina, ka bez stingrām emisiju samazināšanas pasākumiem valsti sagaida vēl intensīvāki viesuļvētru, plūdu un sausaru periodi, kas rada milzīgus ekonomiskus zaudējumus un apdraud infrastruktūru.

Nākotnes perspektīvas: likumisks cīņas lauks un vēlēšanu ietekme

Šīs normas ceļš vēl nav noslēdzies. Pēc formāla piedāvājuma publikācijas seko sabiedriskās apspriešanas periods, kurā iedzīvotāji un organizācijas var iesniegt savus komentārus. Pēc tam, ņemot vērā paredzamo tiesvedību, galīgais rezultāts, visticamāk, noteiks Augstākā tiesa. Turklāt nākamās prezidenta vēlēšanas var radikāli mainīt kursu – ja nākamā administrācija būs ar atšķirīgu viedokli, tā varētu ātri atsākt procesu, laj atjaunotu 2009. gada konstatējumu.

Pašreizējā situācija uzsvēr ASV vides politikas polarizāciju. No vienas puses, redzama tieksme atbrīvot no “regulēšanas slogā” un dot priekšroku īstermiņa ekonomiskajiem apsvērumiem. No otras puses, pastāv spēcīgs viedoklis, ka klimata pārmaiņas ir eksistenciāls drauds, kas prasa nekavējošas un vienotas valdības darbības. EPA noteikumu maiņa par siltumnīcefekta gāzēm ir tikai viens, taču ārkārtīgi nozīmīgs cīņas lauks šajā lielajā karā par nākotnes klimatu.

Avots: https://techcrunch.com/2026/02/12/trump-administration-undermines-epa-enforcement-of-clean-air-act/