Trump administrācija aizliedz enerģētikas departamentam lietot vārdus “klimata pārmaiņas” un “zaļais”
Vārdu cenzūra enerģētikas jomā – kāpēc tas ir bīstami?
Izrādās, ka vārdi var būt tikpat jaudīgi kā jebkura cita ierobežojoša politika. Pagājušajā nedēļā Trumpa administrācijas iecelts amatpersona nosūtīja darbiniekiem Enerģijas efektivitātes un atjaunojamo energoresursu birojā e-pastu ar aizliegto vārdu sarakstu. Šis saraksts ietver tādus terminus kā “klimata pārmaiņas”, “zaļais”, “emisijas samazināšana” un vēl vairākus citus, kas tieši saistīti ar vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību. Kāpēc valdība vēlas ierobežot zinātniski pamatotu terminoloģiju? Vai šis ir mēģinājums pārveidot sabiedrības uztveri par globālo sasilšanu?
Kādi vārdi ir aizliegti un kā tos aizstāt?
Aizliegto vārdu sarakstā ir iekļauti ne tikai “klimata pārmaiņas” un “zaļais”, bet arī citi būtiski termini. Darbiniekiem ieteikts lietot aizstājvārdus, piemēram, “ekonomiskā drošība” vai “enerģijas neatkarība”, lai aprakstītu procesus, kas saistīti ar vides aizsardzību. Šīs izmaiņas ne tikai apgrūtina komunikāciju, bet arī rada riskus, ka sabiedrība vairs nesapratīs patiesos izaicinājumus, ar kuriem saskaras mūsu planēta. Vai valdība cenšas izvairīties no atbildības, mainot valodu?
Kā šīs izmaiņas ietekmēs zinātni un pētījumus?
Enerģētikas departaments ir viens no galvenajiem iestādēm, kas atbildīgas par pētījumiem klimata pārmaiņu jomā. Aizliegto vārdu ieviešana var apgrūtināt zinātnisko darbu, kā arī ierobežot finansējumu projektiem, kas saistīti ar atjaunojamajiem energoresursiem. Ja valoda tiek ierobežota, pastāv reāls risks, ka svarīgi pētījumi tiks apstādināti vai novirzīti citos virzienos. Vai mēs vēlamies, lai politika nosaka zinātnes virzienu?
Vēsturisks konteksts – vai šādas metodes ir jaunas?
Šī nav pirmā reize, kad valdība mēģina ietekmēt sabiedrības uztveri, mainot terminoloģiju. Agrākās administrācijas ASV un citās valstīs ir izmantojušas līdzīgas metodes, lai mazinātu uzmanību pret vides jautājumiem. Tomēr šoreiz tas notiek digitālajā laikmetā, kad informācija izplatās acumirklī. Kā šīs izmaiņas ietekmēs globālo centienu cīņā pret klimata pārmaiņām? Vai ASV zaudēs savu līderstāvu ilgtspējīgās enerģētikas jomā?
Sabiedrības reakcija un nākotnes perspektīvas
Sabiedrība un eksperti jau ir izteikuši bažas par šo lēmumu. Daudzi uzskata, ka vārdu aizliegšana ir mēģinājums ignorēt zinātniskos pierādījumus par klimata pārmaiņām. Tas var novest pie protestiem un lielākas aktivitātes no organizācijām, kas aizstāv vides aizsardzību. Nākotnē šīs politikas ietekme var būt tālu sniegojoša – no izglītības līdz starptautiskajām līgumiem. Vai mēs spēsim atgriezties pie atklātas diskusijas par klimata pārmaiņām pēc šādiem notikumiem?
Secinājumi – kāpēc mums rūp šīs izmaiņas?
Valodas loma sabiedrībā ir milzīga – tā veido mūsu domāšanu un rīcību. Aizliegto vārdu ieviešana enerģētikas departamentā nav tikai birokrātisks lēmums, bet arī signāls par to, kā valdība vēlas, lai mēs uztveram realitāti. Ja mēs apklusinām zinātni, mēs riskējam palēnināt progresu un novērst uzmanību no patiesajām problēmām. Katram no mums ir atbildība sekot līdzi šādiem notikumiem un uzdot jautājumus – jo tikai informēta sabiedrība var pieņemt pareizos lēmumus nākotnes labā.