Startupu dibinātāji brīdina: Trampa 100 000 dolāru maksa H-1B vīzām kļūs par “talantu muitas nodevu” inovācijām
Iedomājieties pasauli, kur jauni uzņēmumi vairs nevar piesaistīt spožākos talantus no visas pasaules, jo valsts noslēdz durvis. Tieši ar šādu scenāriju saskaras ASV startupu ekosistēma, pēc tam, kad tika paziņots par iespējamu H-1B darba vīzu maksas kāpumu līdz astronomiskiem 100 000 ASV dolāriem. Daudzi nozares eksperti un uzņēmēji šo soli dēvē par “talantu muitas nodevu”, kas var smagi ietekmēt ne tikai uzņēmējdarbību, bet arī valsts inovāciju spējas kopumā.
Kas ir H-1B vīza un kāpēc tā ir tik svarīga?
Lai saprastu šīs izmaiņas patieso ietekmi, vispirms ir jāizprot, kas vispār ir H-1B vīza. Tā ir ASV imigrācijas vīza, kas ļauj Amerikas uzņēmumiem nodarbināt ārvalstu darbiniekus specializētās jomās, kurās ir augsta kvalifikācija. Parasti tās ir tehnoloģiju, inženierijas, matemātikas un zinātnes nozares. Tūkstošiem spožu programmētāju, datu zinātnieku un pētnieku ik gadu ierodas ASV, izmantojot šo iespēju, lai strādātu tādās kompānijās kā Google, Apple, kā arī daudzos daudzsološajos startupos.
Šī vīza ir kļuvusi par dzīvības elpu inovatīvajai rūpniecībai. Tā ļauj uzņēmumiem meklēt talantus visā pasaulē, nevis ierobežoties tikai ar vietējo darba tirgu. Daudzi no slavenākajiem tehnoloģiju gigantiem ir dibināti vai ieguvuši no ārvalstu talantiem. Iedomājieties, ja šīs iespējas vairs nebūtu – inovāciju temps noteikti palēninātos.
Kādas ir pašreizējās maksas un ko plāno mainīt?
Pašlaik H-1B vīzas iegūšanas process jau ir sarežģīts un dārgs. Standarta valdības nodevas ir vairāki tūkstoši dolāru, un uzņēmumiem ar vairāk nekā 50 darbiniekiem ir jāmaksā papildu maksas. Tomēr jaunais priekšlikums, kas saistīts ar bijušā prezidenta Donalda Trampa administratīvo lēmumu, radikāli maina situāciju. Tas paredz ievērojami paaugstināt maksu par katru iesniegto H-1B vīzu – līdz pat 100 000 ASV dolāriem.
Šis solis tiek skaidrots ar vajadzību aizsargāt amerikāņu darbavietas un stimulēt vietējo darba spēka apmācību. Tomēr kritiķi uzsver, ka šāds maksas kāpums būtiski apgrūtinās iespējas algot speciālistus no-ārzemēm, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri nevar atļauties tādus lielus finansējuma izdevumus.
Kāpēc startupu dibinātāji to sauc par “talantu muitas nodevu”?
Izteiciens “talantu muitas nodeva” ir ļoti ilustratīvs. Muitas nodeva parasti tiek likta importētām precēm, lai aizsargātu vietējos ražotājus. Šajā gadījumā runa ir par “importētiem” talantiem. Startapu dibinātāji uzsver, ka šis maksas kāpums būs tieši tāds pats šķērslis kā muitas nodeva – tas padarīs ārvalstu speciālistu “importēšanu” daudz dārgāku un mazāk pieejamu.
Inovācijas bieži vien rodas no dažādības – dažādu pieredžu, zināšanu un perspektīvu sajaukuma. Ierobežojot iespējas piesaistīt talantus no visas pasaules, ASV riskē kļūt par slēgtāku un mazāk konkurētspējīgu inovāciju vidē. Ja talants nevar brīvi pārvietoties, iespējas radīt kaut ko jaunu un unikālu ievērojami samazinās.
Kādas būs sekas startupu ekosistēmai?
Sekas, pēc ekspertu domām, varētu būt dramatisks. Lielās tehnoloģiju kompānijas, iespējams, vēl spēs izturēt šādas izmaksas, taču startupiem tas varētu būt nāves piespiediens. Daudzsološs uzņēmums, kurš tikai sāk attīstīties, vienkārši nevarēs atļauties samaksāt 100 000 dolāru, lai algotu talantīgu inženieri no Indijas vai izcilu pētnieci no Eiropas.
Tā rezultātā varētu notikt vairākas negatīvas pārmaiņas:
* **Talantu aizplūšana uz citām valstīm:** Speciālisti un uzņēmumi varētu meklēt alternatīvas valstis ar draudzīgāku imigrācijas politiku, piemēram, Kanādu vai valstis Eiropas Savienībā.
* **Inovāciju samazināšanās:** Ja mazie uzņēmumi nevarēs konkurēt par labākajiem talantiem, jaunu produktu un pakalpojumu attīstība var iestāties stuporā.
* **Amerikas konkurences traucējumi globālajā tirgū:** Valsts var zaudēt savu vadošo pozīciju tehnoloģiju jomā, ja tās ekosistēma kļūst pārāk slēgta.
Vai pastāv alternatīvi risinājumi?
Protams, jautājums par vietējo darbinieku aizsardzību un atbalstu ir leģitīms. Tomēr daudzi eksperti uzskata, ka “talantu muitas nodeva” nav pareizais ceļš. Tā vietā viņi ierosina koncentrēties uz ilgtermiņa risinājumiem:
* **Investēt izglītībā:** Veicināt STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierija, matemātika) izglītības programmu attīstību, lai ilgtermiņā palielinātu vietējo speciālistu skaitu.
* **Uzlabot imigrācijas sistēmu:** Padarīt procesu efektīvāku un pārskatāmāku, nevis vienkārši dārgāku.
* **Atbalstīt globālu sadarbību:** Veicināt starptautisku pētniecību un attīstību, nevis izolacionismu.
Inovācija neatzīst robežas. Lai uzturētu progresu, ir svarīgi atrast līdzsvaru starp vietējo darba spēka atbalstu un iespēju piesaistīt labākos un gudrākos prātus no visas pasaules. Jaunā “talantu muitas nodeva” šķiet sabojā šo līdzsvaru, un tās sekas var justies ilgus gadus.