Skots Vīners un viņa cīņa: kā lielās tehnoloģiju kompānijas piespiest atklāt mākslīgo intelektu slēptos riskus

Kalifornijas likumdevējs Skots Vīners atkal ir cīņas priekšā. Viņš gatavojas otrajam mēģinājumam izspiest cauri pirmajam valstī mākslīgā intelekta (MI) drošības likumprojektam, kas lielajām tehnoloģiju kompānijām uzliks pienākumu atklāt potenciālos draudus, ko rada viņu attīstītās tehnoloģijas. Pēc pirmā neveiksmīgā mēģinājuma šoreiz situācija šķiet daudz perspektīvāka, un varētu būt, ka ASV stāvēs uz sliekšņa kļūt par līderi MI regulēšanā.

Kāpēc MI drošība ir tik svarīga? Ne tikai potenciāls, bet arī riski

Mākslīgais intelekts jau tagad ir mainījis mūsu dzīvi – no ieteikumu algoritmiem līdz medicīnas diagnostikai. Tomēr līdz ar ātro attīstību parādās arī nopietnas bažas. Eksperti brīdina par iespējamiem drošības draudiem, sistemātisku aizspriedumu pastiprināšanos, dezinformācijas izplatīšanu mērogā un pat kritisku infrastruktūru apdraudēšanu. Problēma ir tā, ka lielākā daļa šo risku ir slēpti aiz uzņēmumu komercnoslēpumiem un tehniskās sarežģītības. Sabiedrība un regulatori bieži vien nezina, ar kādu precīzi risku viņi saskaras.

Skots Vīners uzsver, ka mēs nevaram atļauties gaidīt, līdz notiks liela mēroga negadījums. Viņa likumprojekta mērķis ir izveidot caurspīdīguma mehānismu, kas piespiestu uzņēmumus, kas izstrādā jaudīgus MI modeļus, oficiāli paziņot par ievērojamiem riskiem, īpaši tiem, kas varētu apdraudēt drošību valsts mērogā. Tas nav domāts, lai apspiestu inovācijas, bet gan lai nodrošinātu, ka tās notiek atbildīgi.

Pirmais mēģinājums: kāpēc tas neizdevās?

Pirms gada Vīnera pirmā likumprojekta iesniegšana izraisīja spēcīgu pretošanos no tehnoloģiju nozares lobistiem. Viņi apgalvoja, ka pārāk stingri noteikumi nomāktu inovācijas, liktu Kalifornijai zaudēt konkurences priekšrocības un būtu tehniski īstenojami tikai lielākajiem spēlētājiem, tādējādi apgrūtinot mazākos uzņēmumus. Šie argumenti atrada atbalstu dažu likumdevēju vidū, un likumprojekts galu galā iestrēga likumdošanas procesā.

Tomēr šis neveiksmīgais mēģinājums nebija veltīgs. Tas izraisīja plašu diskusiju un palīdzēja sabiedrībai un politiķiem labāk izprast problēmas būtību. Notikušie notikumi pasaules mērogā – no dezinformācijas kampaņām līdz etiskiem skandāliem saistībā ar MI – ir palīdzējuši mainīt klimatu. Tagad daudzi vēl vairāk apzinās nepieciešamību pēc kārtības šajā jomā.

Kas ir mainījies? Otrajai iespējai labākas izredzes

Šogad situācija ir būtiski atšķirīga. Pirmkārt, ir pieaugusi sabiedrības un likumdevēju informētība par MI riskiem. Otrkārt, federālajā līmenī ir sākusies aktīvāka darbība, lai izveidotu MI standartus, kas rada spiedienu arī uz štatu līmeni. Treškārt, paši tehnoloģiju uzņēmumi ir sākuši runāt par pašregulēšanos, kas netieši atzīst, ka problēma pastāv un ka jāveic pasākumi.

Vīners ir pārstrādājis savu likumprojektu, ņemot vērā iepriekšējo kritiku. Tas kļuvis daudz mērķtiecīgāks, koncentrējoties uz lielākajiem un jaudīgākajiem MI modeļiem, kas rada vislielākos riskus. Tāpat tajā ir iekļauti mehānismi, kā aizsargāt uzņēmumu tiesības uz komercnoslēpumiem, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo informāciju nodošanu regulatīvajām iestādēm. Šīs izmaiņas ir guvušas atbalstu no dažām iepriekšējām oponentēm, ieskaitot dažām vides un patērētāju tiesību aizstāvju grupām.

Kāds ir likumprojekta galvenais saturs?

Paredzētais likums būtu viens no stingrākajiem ASV. Tā galvenie punkti ietver:

* **Piespiedu atskaitīšanās:** Lielās tehnoloģiju kompānijas, kas izstrādā noteiktas jaudas vai ietekmes MI sistēmas, būtu pienākums regulāri ziņot par sistēmas darbību, identificētajiem riskiem un veiktajiem drošības testiem.
* **Riska sliekšņa noteikšana:** Regulators noteiktu konkrētus kritērijus (piemēram, modeļa izmērs, apmācības datu apjoms, iespējamā ietekme), kas nosaka, vai uzņēmums ietilpst šī likuma darbības jomā.
* **Neatkarīga pārbaude:** Lai novērstu konfliktu intereses, likumprojekts varētu paredzēt iespēju veikt ārēju, neatkarīgu drošības auditu.
* **Sankcijas par nepildīšanu:** Tiks noteiktas sodu sankcijas par noteikumu pārkāpšanu, lai nodrošinātu likuma ievērošanu.

Kādas ir iespējamās sekas, ja likums tiks pieņemts?

Ja Kalifornijai izdosies pieņemt šo likumu, tam varētu būt milzīga nozīme ne tikai ASV, bet arī visā pasaulē. Tā kā daudzas no lielākajām tehnoloģiju kompānijām atrodas tieši Kalifornijā, noteikumi faktiski kļūtu par standartu visā nozarē. Tas radītu spiedienu uz citiem štatiem un pat valstīm, lai pieņemtu līdzīgus noteikumus, tādējādi veidojot globālu MI drošības regulatīvo pamatu.

Patērētājiem un sabiedrībai tas dotu lielāku pārliecību, ka izmantotās tehnoloģijas ir izgājušas cauri stingrai drošības pārbaudei. Tas arī veicinātu lielāku uzticēšanos mākslīgajam intelektam kopumā. Uzņēmumiem tas sākotnēji radītu papildu administratīvo slogu, bet ilgtermiņā varētu palīdzēt izvairīties no lieliem reputācijas un finanšu zaudējumiem, ko varētu izraisīt negadījums vai skandāls.

Nākotnes perspektīvas: ceļš uz atbildīgu mākslālo intelektu

Skota Vīnera cīņa ir tikai neliela daļa no daudz lielākas globālas diskusijas par to, kā mums kā sabiedrībai jāattiecina pret strauji attīstošās tehnoloģijas. Jautājums nav par to, vai mums ir nepieciešams mākslākais intelekts, bet par to, kā to izveidot un izmantot droši un etiski.

Otrais likumprojekta iesniegšanas mēģinājums liecina, ka politiskā gaisotne mainās. Bailes no nezināmā pakāpeniski aizstājas ar izpratni par nepieciešamību pēc rīcības. Neatkarīgi no tā, vai šis konkrētais likumprojekts tiks pieņemts, tas jau ir veicis svarīgu darbu, paceļot šīs tēmas nozīmi. Ceļš uz pilnvērtīgu un drošu mākslā intelektu ir garš, bet Kalifornija ar Vīnera iniciatīvu var kļūt par tā virzītāju.

Avots: https://techcrunch.com/2025/09/23/scott-wiener-on-his-fight-to-make-big-tech-disclose-ais-dangers/