Senators, kas ilgus gadus brīdina par slepeno uzraudzību, atkal skaļi brīdina: “CIA darbība ir satraucoša”
Izmaiņas var būt lēnas, bet brīdinājumi skan nemitīgi. Viena no tām senatoriēm, kas ASV Senātā ilgstoši ir cīnījusies par pilsoņu privātumu un valdības atbildību, atsākusi jaunu kampaņu. Šoreiz viņas uzmanības centrā ir Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIA) darbība. Ar īsu, bet saturīgu vēstuli direktora adresē, ilggadējā demokrātu senatore atkal ir radījusi vilņus Vašingtonā, atgādinot par slepeno programmu riskiem un nepieciešamību pēc stingrākas uzraudzības.
Šis nav pirmās šāda veida brīdinājums no šīs senators, kuras vārds ir labi zināms izlūkdienestu un nacionālās drošības komitejās. Viņai ir pieeja vissekretīgākajai informācijai, un viņas balss vienmēr ir skanējusi, kad jāuzdod neērti jautājumi par to, ko valdība dara tumšākā. Viņas divrindu vēstule ir tikai redzamākā daļa no ilgstošas sarunas, kas norisinās aiz slēgtām durvīm, un tā liek domāt: ko tieši CIA dara, kas satrauc pieredzējušu likumdevēju?
Vēsture atkārtojas: ilggadējā cīņa par pārredzamību
Lai saprastu šī brīdinājuma svaru, ir svarīgi zināt kontekstu. Šī senatore nav pārsteiguma cēlējs. Viņa ir viens no tiem retajiem politiķiem, kas atrodas tiešā saskarsmē ar valsts visnoslēgtākajām operācijām. Viņas karjera ir bijusi cieši saistīta ar uzraudzību pēc 11. septembra teroraktiem, kad ASV izveidoja milzīgu un sarežģītu izlūkošanas aparātu.
Viņa ir bijusi iesaistīta debatēs par Patriot Act, FISA tiesu un masveida datu vākšanas programmām, kuras atklāja Edvards Snovdens. Katru reizi viņas nostāja ir bijusi skaidra: jaunākās tehnoloģijas un plašās pilnvaras nedrīkst pārkāpt pilsoņu pamattiesības, un darbībām jābūt stingrai likumīgai un uzraudzītai pamatnei. Tāpēc viņas vēstule nav izolēts incidents, bet gan jauns skaņas signāls ilgstošā, bieži neredzamā cīņā par to, kur ved robeža starp drošību un brīvību.
Kāda ir divrindu vēstules mistērija?
Detaļas par pašu vēstuli ir glabātas noslēpumā, un tas arī ir vissvarīgākais. Oficiāli nav atklāts precīzs saturs. Taču no avotiem, kas pazīstami ar situāciju, ir skaidrs, ka senators izteiktais bažas ir saistītas ar specifiskām CIA operācijām vai praksēm, kas, pēc viņas domām, var pārsniegt aģentūras tiesiskos pilnvarojumus vai radīt bīstamu precedentu.
Eksperti spekulē, ka tās varētu būt saistītas ar:
* **Slaidošanas tehnoloģiju izmantošanu:** Vai CIA izmanto jaunākās datu vākšanas metodes, kas apiet esošos aizsardzības mehānismus?
* **Sadarbību ar privāto sektoru:** Vai aģentūra iegūst datus no komerciālām uzņēmumiem, tādējādi apejot tiesiskos ierobežojumus tiešai uzraudzībai?
* **”Mērķa” uzraudzības paplašināšanu:** Vai programmas, kas sākotnēji tika izveidotas teroristu vajāšanai, tagad tiek novirzītas uz citiem mērķiem bez pienācīgas pārskatāmības?
Fakts, ka brīdinājums tika nosūtīts tieši direktora adresē, norāda uz nopietnību un vēlmi risināt jautājumu augstākajā līmenī, nevis tikai birokrātiskos kanālos.
Kāpēc šis brīdinājums ir svarīgs ikvienam, ne tikai ASV pilsoņiem?
Jūs varētu domāt, ka tā ir tikai iekšēja ASV politika. Taču realitāte ir daudz plašāka. CIA darbība ir globāla. To, ko aģentūra dara un kādas metodes izmanto, ietekmē datu privātuma un cilvēktiesību standartus visā pasaulē. Ja viena no visspēcīgākajām izlūkošanas aģentūrām paslīd uz bīstamas robežas, tā nosaka precedentu citām valstīm.
Turklāt mūsdienu tehnoloģijas padara robežas mazāk nozīmīgas. Datu plūsmas, komunikācija, mākoņdatošana – tas viss ir starptautisks. ASV izlūkdienestu prakses tieši ietekmē to, kā lielie tehnoloģiju uzņēmumi rīkojas ar jūsu datiem, lai ievērotu likumus vai sadarbotos ar valdībām. Tāpēc senators brīdinājums ir svarīgs signāls visai globālajai sabiedrībai par nepieciešamību uzraudzīt ne tikai savas, bet arī svešvalstu drošības aparātus.
Kāda ir reakcija un nākamās darbības?
CIA, kā jau pieņemts, oficiāli komentējusi tikai vispārīgi, uzsverot savu “nodotošanos likumīgai darbībai un stingrai uzraudzībai no Kongresa puses”. Taču aiz šīm diplomātiskajām frāzēm slēpjas intensīva darbība. Senators, visticamāk, gaida detalizētu atbildi un iespējamas izmaiņas. Ja tā nepienāks, nākamais solis varētu būt oficiālas izmeklēšanas sākšana, slepenu sēžu rīkošana vai pat likumprojektu iesniegšana, lai pastiprinātu uzraudzību.
Kongresa uzraudzības komitejām tagad ir uzdevums izprast, kas tieši izraisīja šo brīdinājumu. Tas nozīmēs aicināt lieciniekus, pārskatīt klasificētus dokumentus un spiest izlūkdienestus sniegt paskaidrojumus. Šis process bieži notiek aiz slēgtām durvīm, taču tā rezultāti var izpausties kā jauni likumi, kas regulē izlūkošanu.
Nobeiguma domas: balss tumšākā
Ilggadējā senatora darbība ir piemērs tam, kā darbojas demokrātija pat visnoslēgtākajās jomās. Pat ja lielākā daļa cīņas notiek aiz aizkariem, pastāv mehānismi un cilvēki, kuru uzdevums ir uzdot neērtus jautājumus. Šī divrindu vēstule ir vairāk nekā vēstule – tā ir simbols. Simbols nepakļaušanās pašpietiekam varas aparāta, atmiņa par pagātnes kļūdām un neatlaidīga centība pēc tā, lai drošība nenozīmētu brīvības upuri.
Mūsu digitālajā laikmetā, kad uzraudzība var būt nemanāma un automatizēta, šādu balšu klātbūtne ir būtiskāka nekā jebkad. Tāpēc, nākamreiz, dzirdot par “slepenām programmām” un “valdības brīdinājumiem”, atcerieties, ka aiz tām stāv reāli cilvēki, reālas debates un cīņa par to, kāda veida sabiedrību mēs vēlamies būvēt – noslēgtu un bailīgu vai atvērtu un brīvu. Šī senators izvēlējusies pēdējo, un viņas balss skan tālāk.