Saudu Arābijas karaliskais troksnis: Satīriķis Londonā uzvar tiesā pēc Pegasus izlūkprogrammas uzbrukuma
Londonas Augstākā tiesa nupat nolēma vēsturisku lēmumu, kas nosūta skaidru signālu valstīm, kas izmanto digitālo izlūkošanu, lai slāpētu balsis trimdā. Tiesa piešķīra londonieti, satīriķi un cilvēktiesību aktīvistu Ghanem Al-Masarir, vairāk nekā 3 miljonu mārciņu sterlingu atlīdzību, konstatējot, ka Saudu Arābijas valdība ir uzlauzusi viņa tālruni ar bēdīgi slaveno Pegasus izlūkprogrammu un, visticamāk, stāvējusi aiz fiziska uzbrukuma viņam Londonā.
Šis gadījums ir vairāk nekā personīga tiesiska uzvara; tas ir būtisks precedents cīņā pret valstu sponsorētu cyber-apdraudējumu un starptautisko iespiedumu, kas parāda, ka pat visspēcīgākās valstis var tikt sauktas pie atbildības ārpus savām robežām.
Kas ir Ghanem Al-Masarir un kāpēc viņš ir mērķis?
Ghanem Al-Masarir ir pazīstams saudu izcelsmes satīriķis, kurš Londonā vada populāru YouTube kanālu. Viņa saturs, kas bieži vien izsmēj Saudu Arābijas karaliskās ģimenes un valdības politiku, ir guvis milzīgu popularitāti, vienlaikus padarot viņu par acīmredzamu mērķi Rijādas varas iestādēm. Al-Masarir ir bijis ass kritiķis, it īpaši vainojot kroņprinci Muhammedu bin Salmanu cilvēktiesību pārkāpumos. Viņa darbība trimdā ir ilgušus gadus radījusi spriedzi, taču 2018. gadā draudi pārtapa par ļoti reālu un bīstamu realitāti.
Fiziskais uzbrukums Londonas ielās
2018. gada oktobrī Al-Masarir tika uzbrukts Londonā. Divi vīrieši apmētāja viņu ar šķidrumu, kas, kā vēlāk izrādījās, bija kāds ķīmisks viela, izraisot smagu elpošanu un acu kairinājumu. Uzbrukums notika plašā dienasgaismā, un, lai gan viņš fiziski izturēja, tas bija skaidrs signāls: tu neesi drošs pat šeit. Al-Masarir un viņa advokāti uzreiz aizdomājās par Saudu Arābijas valdības iesaisti, taču tiešu pierādījumu sākumā nebija.
Digitālā daļa: Pegasus izlūkprogrammas loma
Patiesā puzles daļa nokrita vietā, pateicoties rūpīgam tiesas procesam un tehniskiem pierādījumiem. Tiesa atzina, ka Al-Masarira tālrunis tika inficēts ar Pegasus izlūkprogrammu – hipervarenu rīku, ko izstrādājis Izraelas uzņēmums NSO Group, un ko, kā vairāki pētījumi ir atklājuši, plaši izmanto valstis, lai izlūkotu žurnālistus, aktīvistus un politiķus.
Kā Pegasus darbojas un ko tas nozīmē?
Pegasus ir tā sauktā “bez pieskaršanās” izlūkprogramma. Tai nav nepieciešams, ka lietotājs noklikšķina uz aizdomīgas saites. Pietiek ar vienu neveiksmīgu zvanu, kas pat nesasniedz ierīci, vai izmantojot nepilnības ziņojumtīklos, lai klusi iekļūtu tālrunī. Kad tā ir iekšā, tā var piekļūt visam: vēstulēm, ziņām, kontaktiem, kamerai, mikrofonam un atrašanās vietas datiem. Tas pārvērš ierīci pilnīgā izlūkošanas ierīcē.
Tiesas procesā tika konstatēts, ka Al-Masarira tālrunis tika inficēts tieši pirms fiziskā uzbrukuma. Tas ļāva uzbrucējiem – vai to organizatoriem – precīzi zināt viņa ikdienas rutīnu, atrašanās vietu un kustības, nodrošinot ideālu brīdi uzbrukumam. Tiesa secināja, ka infekcija notika ar Saudu Arābijas valdības piekrišanu un uzraudzību, tādējādi tieši saistot digitālo izlūkošanu ar fizisko vardarbību.
Tiesas lēmums un tā nozīme
Londonas Augstākā tiesa bija nepārprotama. Tiesnesis noraidīja Saudu Arābijas valdības aizstāvību un piešķīra Al-Masariram 1,3 miljonus mārciņu par personīgām traumām un 2 miljonus mārciņu par soda atlīdzību (exemplary damages). Soda atlīdzība ir īpaši svarīga – tā tiek piešķirta, lai sodītu atbildīgo pusi par īpaši nožēlojamu rīcību un atturētu citus no līdzīgiem rīcībām nākotnē.
Precedents starptautiskajā tiesību laukā
Šis lēmums ir nozīmīgs vairākos līmeņos:
1. **Atbildība par cyber-operācijām:** Tas nosaka, ka valstis var tikt tiesātas un sodītas ārvalstu tiesās par slepenu izlūkprogrammu izmantošanu pret privātpersonām.
2. **Saikne starp digitālo un fizisko vardarbību:** Tiesa oficiāli atzina, ka digitālā izlūkošana var būt tieša fiziskas vardarbības priekštecis un tās neatņemama sastāvdaļa.
3. **Aizsardzība trimdiniekiem:** Tas nosūta paziņojumu, ka demokrātiskās valstis var sniegt patiesu aizsardzību cilvēkiem, kuri ir spiesti bēgt no autoritāriem režīmiem, pat ja šie režīmi mēģina tos vajāt pāri robežām.
Kādas ir reakcijas un nākotnes perspektīvas?
Ghanem Al-Masarir savu uzvaru ir nosaukis par “tiesību uzvaru pār netaisnību”. Cilvēktiesību organizācijas to atzīst par milzīgu sasniegumu cīņā pret valstu sponsorētu uzmākšanos. Savukārt Saudu Arābijas valdība, kā sagaidāms, noliedza jebkādu saistību, taucoties uz valsts suverenitāti.
Tomēr praktiskie izaicinājumi paliek. Atlīdzības iekasēšana no valsts, kas nevēlas sadarboties, var būt sarežģīta. Taču pats lēmums radīs spiedienu uz NSO Group un citiem līdzīgiem uzņēmumiem, kā arī uz valstīm, kas iegādājas viņu produktus, jo risks tiesas prāvām un reputācijas zaudējumiem ir kļuvis ļoti reāls.
Šis gadījums ir spēcīgs atgādinājums, ka digitālajā laikmetā cīņa par brīvību un privātumu turpinās arvien sarežģītākos apstākļos. Bet, kā parāda Al-Masarira uzvara, tiesību sistēma, nepietiekama un lēna kāda reizēm var būt, joprojām ir vissvarīgākais instruments, lai aizstāvētos pret pat visspēcīgākajiem pretiniekiem.