Prinča Endrū padomnieks mēģināja pārliecināt Džefriju Epšteinu ieguldīt elektroauto startupos
Jaunākajos dokumentos, ko izdevis ASV Tieslietu departaments, atklājas vēl viena savāda saikne starp noslēpumaino finansistu Džefriju Epšteinu un augstāko pasauli. Kā ziņo TechCrunch, vīrietis, kas darbojies kā Prinča Endrū padomnieks, aktīvi mēģinājis piesaistīt Epšteina kapitālu dažādiem mobilitātes un elektrisko auto startupiem, tostarp tādiem kā Lucid Motors, tieši tajā periodā, kad šī nozare piedzīvoja neiedomājamu uzplaukumu.
Šī informācija parāda, kā Epšteina tīkli sniedzās tālu ārpus vienkāršām finanšu manipulācijām, iespiežoties jaunākajās tehnoloģiju tendencēs, kurās iespējami lielākie peļņas augsti. Tas arī liek vēlreiz pārdomāt par to, cik dziļi bija iesakņojušies šī notoriā vīra sakari ar ietekmīgām personām visā pasaulē.
Kas ir tas “noslēpumainais uzņēmējs” un kāda ir viņa loma?
Dokumentos viņš tiek minēts kā Džonss (aizstāts vārds), kurš ir strādājis kā Prinča Jorkas Endrū padomnieks. Šis uzņēmējs, kura pilna identitāte dažādu iemeslu dēļ joprojām nav pilnībā skaidra, pēc izskatām ir bijis savā starpnieka amatā, mēģinot savienot Epšteina milzīgo kapitālu ar daudzsološiem jaunuzņēmumiem. Viņa e-pasti un prezentācijas, kas iekļauti tiesas materiālos, liecina par aktīvu mēģinājumu izveidot investīciju fondu vai tiešas ieguldījumu iespējas mobilitātes sektorā.
Interesanti, ka šī darbība attīstījās apmēram pēdējā desmitgades sākumā, kad elektrisko transportlīdzekļu un saistīto tehnoloģiju tirgus uzplauka, un investori meklēja nākamo Tesla. Šķiet, ka Epšteins, pateicoties saviem plašajiem sakariem, tika uzskatīts par ideālu kapitāla avotu šāda veida riskantiem, bet potenciāli ļoti ienesīgiem projektiem.
Uz kuriem konkrētiem uzņēmumiem tika vērsts Epšteina skatiens?
Dokumentos ir minēti vairāki uzņēmumi, no kuriem daži ir kļuvuši ļoti pazīstami. Galvenais uzsvars tika likts uz **Lucid Motors** – luksusa elektrisko auto ražotāju, kas šobrīd ir spēcīgs Tesla konkurents. Tajā laikā Lucid bija salīdzinoši jauns uzņēmums, kas centās piesaistt lielus investorus, lai realizētu savus ambiciozos plānus.
Papildus tam tika pieminēti arī citi mobilitātes risinājumi, iespējams, saistīti ar autonomo braukšanu, bateriju tehnoloģijām un “pēdējās jūdzes” transporta servisiem. Šis portfelis precīzi atspoguļoja to laika investīciju modi – viss, kas saistīts ar elektrifikāciju, autonomiju un koplietošanu, tika uzskatīts par “karsto” tirgu. Padomnieka uzdevums, šķiet, bija ieinteresēt Epšteinu par iespēju kļūt par agrīnu atbalstītāju šajos segmentos, kas, ieguldot pareizajā brīdī, varētu dot astronomisku peļņu.
Kāda bija Epšteina potenciālā interese par elektromobilitāti?
Jautājums, kas radās daudziem, ir: kāpēc vienkārši vīrietis, kura reputācija galvenokārt saistīta ar finanšu manipulācijām un noziegumiem, būtu ieinteresēts par zaļajām tehnoloģijām? Atbilde, visticamāk, slēpjas divos aspektos.
Pirmkārt, **naudas atmazgāšana un kapitāla pārvaldība**. Augstas izaugsmes tehnoloģiju startupi bieži piedāvā iespēju ātri reizināt ieguldījumus, kā arī varētu būt izmantoti, lai izskaidrotu lielu kapitāla kustību un legalizētu ienākumus no šaubīgiem avotiem. Investīcijas šādos uzņēmumos ir sarežģītas un grūti izsekojamas, padarot tās par potenciāli ērtu instrumentu.
Otrkārt, **prestižs un ietekme**. Piederība pie tādiem projektiem kā Lucid Motors vai citiem “valņa” uzņēmumiem varētu palīdzēt attīrīt tēlu un integrēties leģitīmā biznesa pasaulē, kā arī nodibināt sakarus ar inovatoriem un valdības amatpersonām, kas atbalsta zaļo pāreju. Epšteins vienmēr centās būt tuvu varai un ietekmei, un šis sektors to varēja nodrošināt.
Kāds ir saiknes ar Prinču Endrū nozīmīgums?
Fakts, ka starpnieks bija tieši Prinča Endrū padomnieks, pievieno šim stāstam papildu politisko un sabiedrisko svara slāni. Tas liek domāt, ka Epšteina tīkli bija iespiedušies ne tikai starp finanšu elite, bet arī starp augstākajām aristokrātiskajām un monarhijas aprindām. Padomnieka loma varēja būt ne tikai biznesa starpnieka, bet arī “durvju atvērēja”, kurš, izmantojot savus sakarus ar karaliskās ģimenes locekli, centās piešķirt projektu ieskatiem papildu kredibilitāti un pievilcību.
Tomēr svarīgi atzīmēt, ka pašreizējā informācija nerāda tiešu Prinča Endrū līdzdalību šajos investīciju sarunās. Viņš tiek minēts tikai kā persona, ar kuru padomnieks bija saistīts. Taču šī saikne pietiek, lai atkal uzsvērtu, cik dziļi Epšteina problēmas ir ieskuvušās dažādās sabiedrības slāņos.
Kādi ir šī atklājuma plašākie secinājumi?
Šis gadījums vēlreiz parāda vairākus svarīgus modeļus. **Pirmkārt**, kā noziedzīgi iegūts kapitāls mēģina iekļūt likumīgākās un perspektīvākās ekonomikas nozarēs, lai attīrītu savu izcelsmi. **Otrkārt**, tas demonstrē “starpposma” personu lomu augstākajās aprindās – cilvēku, kuru oficiālais amats var būt neskaidrs, bet kuru patiesā ietekme un tīkli ir milzīgi.
**Treškārt**, tas liek pārdomāt par to, cik rūpīgi riska kapitāla fondi un startupi pārbauda savu investoru fondu. Jautājums par to, vai Lucid Motors vai citi minētie uzņēmumi zināja par iespējamo Epšteina līdzdalību, paliek atklāts. Bieži vien investīciju kārtā, īpaši agrīnās fāzēs, naudas avots netiek rūpīgi pārbaudīts, ja tikai kapitāls ir pieejams.
Šis stāsts, iespējams, nebūs pēdējais no simtiem laistīto dokumentu. Tas kalpo kā spēcīgs atgādinājums, ka pat spožākajās un nākotni solašajās nozarēs varētu būt slēpušies ēnas no pagātnes, un ka ētiskas investīcijas un pārbaudes process ir svarīgāks nekā jebkad. Sabiedrības uzmanība un mediju spiediens paliek galvenie instrumenti, lai šādas saiknes izceltu gaismā.