Pentagons izvirza ultimātu: AI gigantam Anthropic jāpārgriež drošības ierobežojumi, bet uzņēmums paliek nelokāms

Pasaules drošības un tehnoloģiju krustpunktā izplūst nopietns konflikts. ASV Aizsardzības departaments (Pentagons) ir izvirzījis mākslīgā intelekta uzņēmumam Anthropic oficiālu termiņu – līdz piektdienai jāatslābina stingrie iekšējie drošības noteikumi, kas ierobežo tā AI modeļu izmantošanu militāros nolūkos. Pretējā gadījumā uzņēmumu sagaida iespējamas sankcijas un līguma pārkāpuma sekas. Taču Anthropic, kura pamatprincips ir “attīstīt drošu AI”, līdz šim ir demonstrējis dzelžainu nelokāmību. Šis stāvoklis rada pamatīgus jautājumus par valdības ietekmi uz tehnoloģiju gigantiem, kritisko atkarību no privātiem piegādātājiem un investīciju riskiem aizsardzības tehnoloģiju jomā.

Konflikta kodols: Drošības ētika pret militāro nepieciešamību

Lai saprastu šī strīda dziļumu, ir svarīgi zināt, kas ir Anthropic. Šis uzņēmums, ko dibinājuši bijušie OpenAI pētnieki, ir viens no vadošajiem spēkiem tā sauktajā “draudzīgā AI” kustībā. Viņu galvenais produkts, Claude AI, ir izveidots ar ievērojamām iekšējām aizsardzībām – tā sauktajiem “sargiem” – kas paredzēti, lai novērstu kaitīgu, maldinošu vai bīstamu satura radīšanu. Šie sargi faktiski ierobežo AI spēju veikt uzdevumus, kas saistīti ar kiberkaru, ieroču izstrādi vai citām militārām operācijām.

Pentagona viedoklis, iespējams, ir šāds: globālo draudu laikmetā ASV nevar atļauties, lai viņu potenciāli visspēcīgākais tehnoloģiskais instruments – progresīvā mākslā intelekta – būtu “rokas sasietas” ar privāta uzņēmuma ētikas noteikumiem. Pretinieki, piemēram, Ķīna, noteikti neieviesīs līdzīgus ierobežojumus saviem AI attīstības projektiem. Tādējādi rodas spiediens uz Anthropic, lai tā radītu “karavīra draudzīgu” Claude versiju vai pavisam noņemtu noteiktus ierobežojumus esošajiem produktiem valsts aizsardzības vajadzībām.

Anthropic nostāja: Konstitūcija, ko nevar pārrakstīt

Taču Anthropic atbildējis ar skaidru noliegumu. Uzņēmuma pārstāvji vairākos intervijās ir uzsvēruši, ka drošība un ētika nav tikai mārketinga gājiens, bet pamatprincips, kas iestrādāts pašā uzņēmuma struktūrā un modeļu arhitektūrā. Viņi argumentē, ka šo sargu noņemšana ne tikai pakļautu pasauli riskam, bet arī radītu bīstamu precedentu, kur valdības var piespiest privātus tehnoloģiju izstrādātājus pārkāpt savas pamatvērtības.

“Mēs nevaram izveidot instrumentu, kura būtība ir sapratne un sadarbība, un pēc tam apzināti noņemt tā bremzes, lai to izmantotu kā ieroci,” komentēja viens no uzņēmuma dibinātājiem. Šī pozīcija rada unikālu situāciju: milzīga valsts iestāde nespēj piespiest salīdzinoši jaunu tehnoloģiju uzņēmumu pārdot to, ko tas pārdot nevēlas, pat zem sankciju draudiem.

Plašākas sekas: Kā šis konflikts pārveido aizsardzības nozari

Šis strīds nav tikai par vienu uzņēmumu un vienu valdības departamentu. Tas ir signāls visai nozarei, kas atklāj vairākas būtiskas spraugas.

1. Valdības ietekmes robežas tehnoloģiju laikmetā

Vēsturiski, kad Pentagons kaut ko vēlējies, tas to ir arī dabūjis. Taču mākslā intelekta laikmetā jaudīgākie spēlētāji ir privātie uzņēmumi ar milzīgiem kapitāliem un unikālām kompetencēm. Valdība vairs nav vienīgais, kas attīsta visattālākās tehnoloģijas. Šis konflikts parāda, ka valsts var saskarties ar negaidītu pretestību no uzņēmumiem, kuru vērtību sistēma ir neatņemama to produktam. Jautājums ir – cik lielu spiedienu valdība var vai drīkst izdarīt uz privātiem uzņēmumiem “nacionālās drošības” vārdā?

2. Kritiska atkarība un piegādātāju risks

Pentagons arvien vairāk paļaujas uz komerciālajiem AI risinājumiem. Taču, ja šie risinājumi tiek veidoti pēc uzņēmuma iekšējās “konstitūcijas”, valsts kļūst ļoti neaizsargāta. Ko darīt, ja uzņēmums vienkārši atteiksies veikt nepieciešamo darbu? Vai valstij vajadzēs izveidot savus valsts AI laboratorijas, lai atgūtu kontroli? Šī atkarība rada stratēģisku ievainojamību.

3. Investīciju klimats aizsardzības tehnoloģijās

Investori, kuri lejuplīdes laikā lejušā naudu aizsardzības tehnostartapos, tagad skatās uz šo konfliktu ar nemieru. No vienas puses, pastāv milzīgs valsts budžets, kas gatavs maksāt. No otras puses, rodas ētiski un reputācijas riski. Vai uzņēmums, kas sadarbojas ar militārajiem, zaudēs talantus un sabiedrības atbalstu? Vai projekts var tikt pārtraukts pēkšņi, ja uzņēmums mainīs vadību un principus? Šī nenoteiktība var atdzīt daļu kapitāla no šīs nozares.

Kādas ir iespējamās iznākuma iespējas?

Piektdienas termiņš tuvojas, un spriedze pieaug. Kā varētu izvērsties šis stāsts?

* **Kompromiss:** Varbūt tiks atrasts vidusceļš – īpaši izolēta Claude versija, kas darbojas “smilšu kastē” bez piekļuves ārējiem tīkliem, vai ļoti specifiski ierobežoti modeļi tikai analīzei. Taču abas puses šķiet diezgan stingras savās pozīcijās.
* **Sankcijas un tiesas:** Ja Anthropic nepakļausies, Pentagons var piemērot sankcijas, piemēram, nākotnes līgumu atsaukšanu vai pat tiesvedību. Tas radītu ilgu un skandalozi juridisku kauju ar neprecendentu.
* **Sabrukums un jauni spēlētāji:** Ja sadarbība izjuks, Pentagons meklēs citu piegādātāju. Tas varētu dot iespēju konkurentiem, piemēram, OpenAI vai speciāli izveidotiem uzņēmumiem, kuri no paša sākuma ir orientēti uz aizsardzības vajadzībām. Anthropic savukārt varētu zaudēt milzīgu ienākumu avotu, bet nostiprinātu savu reputāciju kā principiāls ētikas līderis.
* **Kongresa iejaukšanās:** Šis gadījums var pārvest diskusiju par AI regulēšanu no abstraktām sarunām konkrētiem likumiem, kas definē, ko valdība var prasīt no privātiem AI uzņēmumiem.

Nobeiguma domas: Tehnoloģijas ar sirdsapziņu vai bez tās?

Anthropic un Pentagona strīds ir mūsu laikmeta paradigmatisks konflikts. Tas ir cīņa starp valsts suverenitāti un privātu uzņēmuma suverenitāti, starp nacionālo drošību un globālu ētisku atbildību, starp tehnoloģiskā progressa neapstājamību un apzinātu bremzēšanu.

Neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs šajā konkrētajā konfrontācijā, tā jau ir mainījusi lauku. Tā ir skaidrs signāls visiem tehnoloģiju uzņēmumiem, ka viņu iekšējie principi var nonākt sadursmē ar valstu interesēm. Un tā ir brīdinājums valdībām, ka visspēcīgākās mūsdienu tehnoloģijas var būt veidotas ar iekšēju “sirdsapziņu”, kuru nevar vienkārši izslēgt ar komandu. Nākotne piederēs ne tikai tiem, kas attīsta varenāko AI, bet arī tiem, kas spēj atrast līdzsvaru starp tā spēku un atbildību. Šī līdzsvara meklējumi tikai sākas.

Avots: https://techcrunch.com/2026/02/24/anthropic-wont-budge-as-pentagon-escalates-ai-dispute/