Ņujorkas gubernators atver ceļu robotaksi visā štatā, taču ar vienu lielu izņēmumu
Iedomājieties, ka pasūtāt taksometru un pie stūres sēž nevis cilvēks, bet pilnībā autonomā mašīna. Šis nākotnes scenārijs ASV kļūst arvien reālāks, un viens no lielākajiem soļiem šajā virzienā tikko tika veikts Ņujorkas štatā. Gubernators Ketlīna Hohula ir ierosinājusi likumprojektu, kas legalizētu komerciālos robotaksi visā štatā. Tomēr ir viena milzīga un ļoti runājoša izņēmuma klauzula: Ņujorka, pilsēta, kas šo tehnoloģiju izslēdz no sava trokšņainā, pārpildītā ielu klāsta.
Šis lēmums izraisa daudzus jautājumus. Kāpēc atļaut visur, bet ne lielākajā pilsētā? Ko tas nozīmē transporta nākotnei un kā tas ietekmēs parastos braucējus? Apskatīsim, kas patiesībā slēpjas aiz šī vēsturiskā politiskā gājiena.
Kas ir robotaksi un kā tie strādā?
Robotaksi, ko bieži dēvē arī par autonomajiem taksometriem, ir transportlīdzekļi, kas spēj pārvadāt pasažierus bez cilvēka vadītāja pie stūres. Tie paļaujas uz sarežģītu tehnoloģiju kombināciju: LiDAR sensorus, radarus, kameras un jaudīgus datorus, kas interpretē apkārtējo vidi reālā laikā. Šīs mašīnas izmanto mākslīgo intelektu, lai pieņemtu lēmumus par braukšanu, izvairītos no šķēršļiem un ievērotu satiksmes noteikumus.
Jau vairākus gadus uzņēmumi kā Waymo (Alphabet meitasuzņēmums) un Cruise (GM daļa) veic plašus testēšanas braucienus tādās pilsētās kā Sanfrancisko, Fīniksa un Ostina. Rezultāti ir dažādi – no veiksmīgiem ikdienas braucieniem līdz incidentiem, kas izraisa piesardzību. Ņujorkas štata lēmums parādītu uzticēšanos šīs tehnoloģijas būtiskai drošībai, taču ar ievērojamu piesardzības pasākumu.
Likumaprojekta būtība: brīvība štatam, bet ne “Lielajam Ābolam”
Gubernatora Hohulas ierosinātais likums būtu pamats, kas ļautu komerciāliem autonomo transportlīdzekļu operatoriem saņemt atļaujas un sākt darbību Ņujorkas štatā. Tas nozīmētu, ka pilsētiņās kā Bafalo, Albānija, Ročestera vai Sirakjūsa iedzīvotāji un tūristi varētu izmantot servisu, lai pasūtītu robotaksi, tāpat kā Uber vai Lyft, tikai bez vadītāja.
Taču likumprojektā skaidri noteikts, ka tā darbība neattiektos uz Ņujorkas pilsētu piecas apgabali (boroughs). Citiem vārdiem sakot, Manhatana, Bruklinas, Kvīnsa, Bronksas un Statenasailendas ielas paliktu bez šīs tehnoloģijas. Šī izslēgšana nav nejauša; tā ir apzināta politiska un praktiska vēlme izvairīties no iespējamiem haosiem vienā no vispiesātinātākajām un sarežģītākajām pilsētām pasaulē.
Kāpēc Ņujorka tiek izslēgta? Galvenie iemesli
Šis izņēmums nav pārsteigums tiem, kas pazīst pilsētas un tās satiksmes īpatnības. Ir vairāki spēcīgi argumenti, kāpēc robotaksi šobrīd netiek uzņemti ar mīlestību “Lielajā Ābolā”.
1. Neticama satiksmes blīvums un haoss
Ņujorkas ielas ir leģendāras ar savu haotisku raksturu. Šeit ir ne tikai milzīgs automašīnu skaits, bet arī velosipēdisti, skrejriteņi, e-skūteri, gājēji, kas šķērso ielu nepareizā vietā, būvniecības darbi, steigā esoši kurjeri un, protams, ikoniskās dzeltenās taksis. Šāda neparedzama vide ir milzīgs izaicinājums pat cilvēkiem pieredzējušiem vadītājiem, nemaz nerunājot par algoritmu, kas mācās to visu apstrādāt. Pilsētas vadība acīmredzami uzskata, ka risks radīt satiksmes aizsprostojumus vai negadījumus ir pārāk liels.
2. Spēcīga politiskā pretestība un arodbiedrību spiediens
Ņujorkā ir ļoti spēcīgas un ietekmīgas arodbiedrības, it īpaši taksometru un limuzīnu šoferu nozarē. Tūkstošiem cilvēku nopelna iztiku, vadot transportlīdzekļus. Ieviešot robotaksi, tieši šīs darbavietas nonāktu pastāvīgā briesmā. Pilsētas mērs un pārstāvji ir izteikuši nopietnas bažas par darba vietu zaudēšanu un ekonomisko ietekmi uz šiem strādniekiem. Izslēdzot pilsētu no likuma, politiķi izvairās no tiešas konfrontācijas ar šo spēcīgo interešu grupu.
3. Unikāla infrastruktūra un noteikumi
Ņujorkai ir savi unikāli satiksmes noteikumi, piemēram, slavenās “Neparkoties” zonas, kas mainās atkarībā no dienas laika, kā arī neskaitāmi tunēļi, tilti ar īpašiem nodevu noteikumiem un sarežģītas krustojumu konfigurācijas. Pielāgot autonomās sistēmas šādiem specifiskiem apstākļiem ir milzīgs tehnisks izaicinājums. Drošības regulators vēlētos, lai tehnoloģija vispirms pierādītu sevi vienkāršākās vidēs.
Kādas būs sekas? Nākotnes aina
Šis solis, visticamāk, kļūs par precedentu citiem ASV štatiem un pat valstīm visā pasaulē. Tas parāda divējādu pieeju: veicināt inovācijas un ekonomisko izaugsmi reģionos, vienlaikus piesardzīgi aizsargājot lielās pilsētas, kam ir unikāli izaicinājumi.
Priekšrocības štata pilsētām
Mazākām pilsētām un piepilsētām tas varētu dot ievērojamu ekonomisko stimulu. Varētu rasties jaunas darba vietas tehnoloģiju uzturēšanā un monitorā, kā arī uzlabotos transporta pakalpojumi apgabalos, kur tradicionālie taksometri vai braukšanas pakalpojumi var būt mazāk pieejami. Tas varētu samazināt nepieciešamību pēc personīgā auto īpašumiem, veicinot ilgtspējīgāku dzīvesveidu.
Spiediens uz Ņujorku un lielpilsētu mainīšanos
Ilgtermiņā šis spiediens var likt Ņujorkas pilsētas vadībai pārskatīt savu nostāju. Ja robotaksi pierādīs savu drošību un efektivitāti Bafalo vai Albānijā, sabiedrības un politiskais spiediens tos ieviest arī Ņujorkā varētu pieaugt. Tas varētu mudināt pilsētu aktīvāk strādāt pie infrastruktūras pielāgošanas, piemēram, uzlabotot ielu marķējumu vai izstrādājot digitālu satiksmes pārvaldības sistēmu, kas būtu draudzīga autonomajiem transportlīdzekļiem.
Konkurence un tirgus veidošanās
Izslēgšana no lielākā tirgus Ņujorkā uz laiku varētu palēlināt uzņēmumu kā Waymo un Cruise izaugsmi. Taču tas arī dod viņiem iespēju “trenēties” mazāk sarežģītā vidē, uzlabot savas tehnoloģijas un uzkrāt milzīgu drošas braukšanas pieredzi, pirms tie uzdrīkstēsies ienākt “lielajā līgā”. Paralēli tam, Ņujorkas taksometru nozare saņem atelpu, lai pielāgotos un potenciāli integrētu dažas no šīm tehnoloģijām (piemēram, palīgpavadības sistēmas) savos parkos.
Secinājumi: Uzmanīgs solis uz priekšu
Ņujorkas gubernatora Ketlīnas Hohulas solis nav atteikšanās no robotaksi nākotnes. Gluži pretēji, tas ir ļoti aprēķināts un uzmanīgs veids, kā šo nākotni ieviest. Atverot durvis inovācijām lielākajā daļā štata, viņa veicina tehnoloģisko attīstību un investīcijas. Vienlaikus, izslēdzot Ņujorkas pilsētu, viņa atzīst un ciena tās unikālos izaicinājumus, dodot laiku gan tehnoloģijai nobriest, gan pilsētai sagatavoties.
Šis varētu būt modelis, ko pārņems citas lielpilsētas visā pasaulē. Nākotne ar autonomajiem transportlīdzekļiem galu galā pienāks, taču ceļš uz to nebūs vienāds visur. Ņujorkas štata pieeja parāda, ka atbildīga regulējuma mērķis ir atrast līdzsvaru starp progresu un sabiedrības drošību, ekonomiskajām interesēm un reālistisku pieeju pilsētvides sarežģītībai. Un, kā parasti, Ņujorka iet savu ceļu – šoreiz, vērojot no malas, kā viņas kaimiņi brauc bez vadītāja.