No tehnoloģiju pionieriem līdz “ekstrēmistiem”: Baltkrievijas uzņēmējiem draud bezvalstnieka dzīve trimdā
Baltkrievijas tech industrija vēl pirms desmit gadiem bija cerību un inovāciju oāze, bet tagad tās pamatlicējiem jābēg no savas dzimtenes, lai izvairītos no politiski motivētiem vajāšaniem. Divu nozīmīgu startupu inkubatoru dibinātāju stāsts ir skumjš piemērs tam, kā varas struktūras var pārveidot uzņēmējus par “valsts ienaidniekiem”.
Imaguru – no panākumu stāsta līdz politiskajam vajāšanām
2013. gadā Tatiāna Mariņiča un Anastasija Hamjankova atvēra Imaguru durvis – startupu centru Minskā, kas kļuva par vienu no visu laiku veiksmīgākajiem tech inkubatoriem Austrumeiropā. Šeit uzauga desmitiem inovatīvu uzņēmumu, kas piesaistīja ievērojamus investīcijas un deva darbu simtiem speciālistu.
Tomēr pēc 2020. gada prezidenta vēlēšanām un masu protestiem situācija mainījās dramatiski. Valdība sāka vajāt ne tikai opozicionārus, bet arī biznesa līderus, kuri uztvēra kritiku par cilvēktiesību pārkāpumiem.
23 gadu cietumsods “attālināti”
2025. gada maijā Mariņičai un Hamjankovai piesprieda 23 gadu cietumsodu kopumā par tā saukto “ekstrēmistisko darbību”. Lēmums tika pieņemts “in absentia” – abas sievietes jau bija pamestas valsti, zinot par draudošo kriminālvajāšanu.
Viņu īpašums Baltkrievijā tika konfiscēts, bet lielākais sods bija zaudētās iespējas turpināt veidot tech ekosistēmu savā dzimtenē. “Mēs vienkārši ticējām, ka ar tehnoloģiju palīdzību varam padarīt Baltkrieviju par labāku vietu,” komentē Hamjankova intervijā TechCrunch.
Baltkrievijas tech kopienas izsīkums
Pēdējo piecu gadu laikā no valsts ir aizbēguši vairāk nekā 80% nozīmīgāko tech uzņēmumu dibinātāju. Daži no populārākajiem trimdas galamērķiem ir:
- Polija (Īpaši Varšava un Gdaņska)
- Lietuva (Vilņa tehnoparks)
- Gruzija (Tbilisi ar savu brīvo režīmu)
- Armēnija (Augstākā izglītība un labi interneta ātrumi)
Kādas ir sekas Baltkrievijas ekonomikai?
Eksperti aprēķina, ka tikai 2024. gadā valsts zaudēja vismaz 1,2 miljardus USD potenciālo investīciju tech nozarē. Daudzas starptautiskas kompānijas ir pārtraukušas sadarbību ar Baltkrievijas uzņēmumiem, baidoties no sankcijām un reputācijas riskiem.
“Tas nav tikai cilvēktiesību jautājums – tas ir ekonomikas iznīcināšanas jautājums,” norāda ekonomists Aleksejs Kuzņecovs. “Valdība sistemātiski iznīcina visu, kas varētu veicināt modernu ekonomiku.”
Vai ir cerība uz maiņu?
Lai gan pašreizējā situācija šķiet bezcerīga, daudzi trimdā esošie uzņēmēji turpina strādāt, veidojot jaunus uzņēmumus ārzemēs. Daži no veiksmes stāstiem ietver:
- Mākoņdatošanas risinājumi, ko izstrādājuši baltkrievu izcelsmes programmētāji Lietuvā
- AI startupi Polijā ar baltkrievu komandu
- Fintech projekti Gruzijā, kas piesaista Eiropas investorus
Kā saka viens no trimdā esošajiem dibinātājiem: “Mēs nevaram mainīt to, kas notiek mūsu dzimtenē, bet mēs varam rādīt, ka baltkrievu talants un strādīgums nav iznīcināms – tikai pārvietots uz citām vietām.”
Ko māca šis stāsts?
Baltkrievijas tech kopienas traģēdija ir skaidrs piemērs tam, ka inovācijām un ekonomikas augšanai nepieciešama ne tikai talantīga darbaspēka, bet arī politiska stabilitāte un tiesību valsts principi. Uzņēmēji visā pasaulē vērtē šo stāstu kā brīdinājumu par to, cik ātri var pazust gadiem veidota ekosistēma.
Pagaidām vienīgā cerība Baltkrievijas tech pionieriem ir turpināt savu darbu trimdā, cerot, ka reiz viņi varēs atgriezties mājās un atjaunot savu līdz šim veikto darbu.