Mūzikas milži noslēdz vēsturiskus līgumus ar mākslīgo intelektu, radošās nozares pārveidojot spēles noteikumus
Ievads: mūzikas industrija gatavojas digitālajam pārmaiņu vējam
Iedomājieties pasauli, kur mākslīgais intelekts (MI) un mūzikas radītāji strādā roku rokā, nevis cīnās viens pret otru. Šī nav tālā nākotne – saskaņā ar Financial Times atskaiti, vairāki nozīmīgākie ierakstu kompāniju milži pašreiz gatavojas parakstīt pirmos šāda veda līgumus ar MI attīstītājiem. Šie nolīgumi atļaus tehnoloģiju uzņēmumiem izmantot milzīgus mūzikas katalogus, vienlaikus garantējot, ka mākslinieki un tiesību īpašnieki saņems godīgu atlīdzību. Šis varētu kļūt par paraugu tam, kā radošās nozares turpmāk sadarbosies ar mākslīgo intelektu.
Kāpēc šis ir pārmaiņu sākums mūzikas pasaulē?
Līdz šim attiecības starp radošajām nozarēm un mākslīgo intelektu bieži vien ir atgādinājušas karadarbību. Mēs jau esam redzējuši tiesas prāvas un brīdinājumu vēstules, piemēram, kad Disney nosūtīja pārtraukšanas un atturēšanas brīdinājumu platformai Character.AI par tās varoņu neoficiālu izmantošanu. Taču mūzikas licenču pieeja rāda pavisam citu attieksmi – kompromisa meklējumus, nevis konfrontāciju. Tā vietā, lai aizliegtu MI tehnoloģijas, ierakstu kompānijas veido kanālus, kā no tām gūt labumu visām pusēm.
Kas praktiski mainīsies mūzikas industrijā?
Pieņemsim, ka MI uzņēmums vēlas izveidot instrumentu, kas spēj ģenerēt mūziku konkrēta žanra stilā. Līdz šim tas varētu nozīmēt autortiesību pārkāpumu riskus. Ar jaunajiem līgumiem tehnoloģiju uzņēmumi legāli piekļūs milzīgiem mūzikas arhīviem, lai apmācītu savus algoritmus, bet katru reizi, kad tiks izmantots šāds saturs, autori un izpildītāji saņems kompensāciju. Tas nozīmēt, ka mākslinieki varēs gūt ienākumus ne tikai no savu dziesmu straumēšanas, bet arī no MI attīstības procesa.
Kā šī tendence ietekmēs mūsu ikdienas mūzikas klausīšanos?
Jau tagad daudzos straumēšanas pakalpojumos varam redzēt personalizētas playlists, kuras izveidotas ar algoritmu palīdzību. Nākotnē šīs iespējas kļūs daudz bagātīgākas – iedomājieties, ka varat pieprasīt jaunu dziesmu savā iecienītākā mākslinieka stilā, bet ar unikāliem teksta motīviem, kas radīti tieši jums. Viss šis saturs būs radīts iekļaujoties autortiesību sistēmā, neapdraudot mākslinieku intereses.
Kādi ir izaicinājumi un risinājumi?
Protams, šīs pārmaiņas nes ar sevi arī izaicinājumus. Kā nodrošināt, ka kompensācijas sistēma ir godīga un caurspīdīga? Kā aizsargāt mazākos neatkarīgos māksliniekus, kuri varētu palikt novārtā? Lielo ierakstu kompāniju līgumi noteikti izveidos precedentu, taču būs svarīgi izveidot sistēmas, kas ir pieejamas arī mazākiem spēlētājiem. Viena no apspriežamajām iespējām ir kolektīvu licenču modeļi, līdzīgi kā jau pastāv mūzikas izpildīšanas tiesībām.
Kādas ir nākotnes perspektīvas citās radošajās nozarēs?
Mūzikas industrija var kļūt par paraugu arī filmu, literatūras un mākslas nozarei. Jau tagad redzam, ka līdzīgi diskusi notiek ap video satura radīšanu ar MI palīdzību. Ja mūzikas licenču modelis izrādīsies veiksmīgs, mēs varam sagaidīt, ka arī citās jomās tiks izstrādāti līdzīgi mehānismi, kas ļaus radošajiem strādāt kopā ar tehnoloģijām, nevis pret tām.
Secinājums: jauna laikmeta sākums radošajā industrijā
Mūzikas industrijas pieeja mākslīgajam intelektam liecina par nobriešanu digitālajā laikmetā. Tā vietā, lai pretoties neizbēgamajam, ierakstu kompānijas meklē veidus, kā pārveidot izaicinājumu par iespēju. Šis varētu būt moments, kad mūzika kļūst vēl pieejamāka, daudzveidīgāka un interesantāka, vienlaikus saglabājot godīgu atlīdzību tiem, kas to rada. Nākamās dziesmas, ko dzirdīsi, varētu būt gan cilvēka, gan algoritma kopdarbs – un tas vairs nešķitīs dīvaini, bet dabiski kā jebkura cita mūzikas evolūcija.