Mūzikas izdevēji prasa 3 miljardus: Mākslīgais intelekts kļuvis par autorību pārkāpumu “rūpnīcu”?
Mākslīgā intelekta attīstība sasniedz jaunu, strīdīgu posmu, kurā radošās nozares sāk stingri prasīt savas tiesības. Viena no lielākajām tiesas prasībām AI vēsturē tikko tika iesniegta, un tās apmērs aizrauj elpu – 3 miljardi ASV dolāru. Vairāki lieli mūzikas izdevēji iesniedza tiesā prasību pret AI uzņēmumu Anthropic, apsūdzot to “bezkaunīgā pirātībā”, sistemātiski izmantojot vairāk nekā 20 000 autortiesību aizsargātu mūzikas darbu, lai apmācītu savus modeļus, tostarp slavenus hitus.
Šis gadījums ir būtisks pagrieziena punkts, jo tas no teorētiskām diskusijām par autortiesībām AI kontekstā pāriet uz konkrētu, milzīgu tiesas prasību ar reāliem cipariem. Interesanti, ka sākotnējā prasība, iesniegta pagājušajā gadā, attiecās “tikai” uz apmēram 500 darbiem. Jaunā, iesniegtā grozītā prasība liecina, ka izdevēji, pēc padziļinātas izmeklēšanas, atklājuši daudz plašāku un nopietnāku pārkāpumu mērogu.
Kas notika? No 500 līdz 20 000 aizsargātiem darbiem
Sākotnēji lietā bija iesaistīti tādi mūzikas industrijas giganti kā Universal Music Group, Concord Music Group un ABKCO. Viņu sākotnējie apsūdzību pamati bija Anthropic AI modeļu – it īpaši čatbota Claude – apmācīšanai izmantotie materiāli. Izdevēji apgalvoja, ka Anthropic bez atļaujas un kompensācijas ir izmantojis viņu dziesmu teksti, lai mācītu saviem sistēmām radīt tekstu un, iespējams, arī mūziku.
Tomēr, turpinot izmeklēšanu, atklājās daudz satriecošāka aina. Izpētes procesā tika konstatēts, ka patiesais pārkāpumu apjoms nav 500, bet vairāk nekā 20 000 autortiesību aizsargātu mūzikas darbu. Šis četrdesmitkārtīgais pieaugums apsūdzībās liecina par sistemātisku un plašu datu ievākšanas praksi, kuru izdevēji raksturo kā “masveida kopēšanu”. Tiesas dokumentos minēti tādi mākslinieki kā The Rolling Stones, Beyoncé, The Beatles un daudzi citi, kuru daiļrade, pēc izdevēju teiktā, tika izmantota bez viņu zināšanām.
Kāpēc tieši 3 miljardi dolāru? Prasības aprēķina loģika
Milzīgā prasības summa – 3 miljardi ASV dolāru – nav izvēlēta nejauši. Tā balstās uz ASV autortiesību likumdošanas normām, kas par katru apzinātu autortiesību pārkāpumu piešķir atlīdzību līdz 150 000 USD. Reizinot šo summu ar vairāk nekā 20 000 darbu, iegūstam astronomisku skaitli. Izdevēji uzsver, ka Anthropic darbības ir “apzinātas un bezkaunīgas”, tādējādi pieprasot maksimālo iespējamo atlīdzību par katru atsevišķu pārkāpumu.
Anthropic no savas puses ir aizstāvējis savu pozīciju, viņu pārstāvji iepriekš ir norādījuši uz “godīgu izmantošanu” (fair use) doktrīnu, kas ASV tiesību sistēmā atļauj ierobežotu izmantošanu citiem mērķiem, tostarp pētniecībai un mācībām. Tomēr izdevēji uzskata, ka komerciāla uzņēmuma peļņas gūšana, izmantojot milzīgus daudzumus aizsargāta satura, nepavisam neietilpst “godīgas izmantošanas” ietvaros.
Plašākais konteksts: Radītāju cīņa pret AI “barotājiem”
Šī lieta ir tikai augšējais aisberga gals. Pēdējo divu gadu laikā autori, mākslinieki, žurnālisti un mūziķi arvien skaļāk pauž bažas par to, ka viņu darbi tiek masveidā izmantoti, lai apmācītu AI modeļus, kas pēc tam var kļūt par viņu konkurentiem. Līdzīgas tiesas prasības jau ir iesniegtas pret tādiem milžiem kā OpenAI un Microsoft, taču šī prasība pēc summas apjoma ir viena no lielākajām.
Jautājums, kas radās visu šo lietu centrā, ir fundamentāls: vai uzņēmumiem ir tiesības izmantot publiski pieejamu, bet autortiesību aizsargātu informāciju, lai apmācītu peļņas gūšanai paredzētas AI sistēmas? Radītāju nozares uzskata, ka nē – ka tas ir digitālais ekvivalents rūpnīcai, kas būvē produktus, nozāģējot citu cilvēku kokus. AI industrija bieži vien argumentē, ka šāda “apmācība” ir nepieciešama tehnoloģiskajam progresam un ka ierobežojumi aizkavētu inovācijas.
Kā tas ietekmēs nākotni? Iespējamie scenāriji
Šīs milzīgās tiesas prasības iznākums noteikti ietekmēs visu AI attīstības ekosistēmu uz gadu desmitiem uz priekšu. Šeit ir daži iespējamie scenāriji:
1. **Noteicošs precedents:** Ja izdevēji uzvarēs vai tiks panākta milzīga norēķināšanās, tas radīs spēcīgu precedentu. Citas nozares (grāmatu izdevēji, mākslinieki, fotogrāfi) uzreiz sāks iesniegt līdzīgas prasības, piespiežot AI uzņēmumus maksāt licences maksas vai pārtraukt noteiktu satura izmantošanu.
2. **Licencēšanas tirgus dzimšana:** Var rasties jauns, milzīgs tirgus, kurā AI uzņēmumi būs spiesti licencēt saturu no tā īpašniekiem pirms modeļu apmācības. Tas var radīt jaunus ienākumu plūsmus radošajām nozarēm, bet vienlaikus ievērojami paaugstināt AI attīstības izmaksas.
3. **Tehnoloģiski apietņi:** AI uzņēmumi var sākt aktīvāk attīstīt tehnoloģijas, kas ļauj apmācīt modeļus, izmantojot tikai atļautu saturu vai sintētiski ģenerētus datus, lai izvairītos no tiesību riskiem.
4. **Leģislatīvas izmaiņas:** Spiediens var piespiest likumdevējus visā pasaulē skart un atjaunināt autortiesību likumus, lai skaidri noteiktu noteikumus AI apmācībai, meklējot līdzsvaru starp inovācijām un radītāju tiesībām.
Secinājums: Cīņa par nākotnes vērtību
3 miljardu dolāru prasība pret Anthropic ir daudz vairāk nekā tikai viena tiesas lieta. Tā ir skaidra ziņa no radošo nozaru pasaules uz augsti tehnoloģisko sektoru: “Mūsu darbs ir mūsu īpašums, un tas nav bezmaksas degviela jūsu mašīnām.” Šis konflikts noteiks, kāda būs digitālās radošās ekonomikas nākotne – vai tā būs balstīta uz atļaujām un kompensāciju, vai uz brīvu, nekontrolētu datu ievākšanu.
Gala rezultāts ietekmēs ne tikai milzīgus korporāciju uzņēmumus, bet arī katru mūziķi, rakstnieku un mākslinieku, kura darbs pastāv digitālajā telpā. Tas arī nosacīs, vai AI attīstīsies kā instruments, kas sadarbojas ar cilvēku radošumu, vai kā spēks, kas to neatzīst un nekompensē. Kauja ir sākusies, un lauskas no tās noteikti nokļūs līdz pat mūsu ikdienas dzīvei un kultūras patēriņam.