Maskam ar 700 miljardu dolāru bagātību vēl vajag 134 miljardus? Kāds ir īstais strīds ar OpenAI
Iedomājieties, ka esat pasaules bagātākais cilvēks. Jūsu personīgais īpašums pārsniedz 700 miljardus ASV dolāru. Un tagad iedomājieties, ka jūs vēlaties vēl 134 miljardus. Tieši to pieprasa Īlona Maskas advokāti viņa tiesas prasībā pret mākslīgā intelekta (MI) gigantu OpenAI. Bet kāpēc? Vai tas ir tikai naudas jautājums, vai aiz šī astronomiskā cipara slēpjas kaut kas dziļāks?
No līdzdibinātāja līdz tiesas pretiniekam: Maskas un OpenAI stāsts
Lai saprastu šo milzīgo prasījumu, ir jāatgriežas laikā. 2015. gadā Īlons Masks kopā ar citiem ievērojamiem tehnoloģiju pasaules līderiem dibināja OpenAI kā *bezpeļņas organizāciju*. Sākotnējā ideja bija darboties pēc principa “labākā MI ir tā, kas ir izstrādāta atklātā veidā un kalpo cilvēcei, nevis tikai dažu akcionāru peļņai”. Maskšs, kā viens no līdzdibinātājiem, ieguldīja ievērojamu summu – saskaņā ar ziņojumiem, ap 50 miljoniem dolāru.
Tomēr 2018. gadā Maskšs pameta OpenAI padomi. Oficiālais iemesls bija interešu konflikts ar viņa darbu pie Tesla pašbraucošajiem auto. Taču vēlāk izrādījās, ka pastāvēja arī būtiskas ideoloģiskas atšķirības. Un tad, 2023. gadā, OpenAI pārvērtās par “ierobežotas peļņas” uzņēmumu, kas cieši sadarbojās ar Microsoft, kas tajā ieguldīja 10 miljardus dolāru. Tieši šī pāreja, pēc Maskas domām, bija nodevība sākotnēji apsolītajiem principiem.
134 miljardi: Kā šis cipars tika aprēķināts?
Prātā neaptveramais prasījuma apjoms – līdz 134 miljardiem ASV dolāru – nav izvilkts no gaisa. Maskas juristu komanda tiesā apgalvo, ka viņš ir tiesīgs uz kompensāciju kā *agrs startup investētājs*, kurš būtu gūjis atdevi “daudzām lieluma kārtām lielāku” nekā viņa sākotnējais ieguldījums.
Viņu argumentācija balstās uz domu, ka, ja OpenAI būtu palicis patiesi atklāts un bezpeļņas uzņēmums, Maskam nebūtu tiesību pie peļņas. Taču, tā kā uzņēmums pārvērtās par ierobežotas peļņas uzņēmumu un sāka sadarboties ar Microsoft, tas faktiski kļuva par tradicionālu tehnoloģiju uzņēmumu ar milzīgu vērtību. Maskas advokāti, iespējams, aprēķina šo summu, pamatojoties uz to, kādu akciju daļu viņš būtu saņēmis kā līdzdibinātājs, ja uzņēmums būtu izvēlējies peļņas gūšanas ceļu jau no paša sākuma, un, projicējot to uz pašreizējo OpenAI vērtību.
Vai runa ir par principiem vai par naudu?
No vienas puses, Maskšs stingri apgalvo, ka šī cīņa ir par principiem. Viņa tiesas prasība uzsver, ka OpenAI ir novirzījies no sava sākotnējā misijas raksta – attīstīt drošu un visiem pieejamu MI, kas kalpo cilvēces labklājībai. Pāreja uz peļņas gūšanas modeli un ekskluzīva partnerība ar Microsoft, viņaprāt, pārveidoja OpenAI par slēgtu, komerciālu entīti, kas kontrolēta pēc lielākā investora.
Tomēr daudzi novērotāji un tiesību eksperti skatās uz astronomisko kompensācijas prasību ar zināmu ironiju. Kā cilvēks, kura personīgais bagātība ir lielāka par vairuma valstu IKP, varētu pieprasīt vēl 134 miljardus, apgalvojot, ka runa ir tikai par principiem? Pretinieki norāda, ka šī prasība atklāj klasisku biznesa konfliktu, kurā agrīnais investors jūtas apzagts par peļņas daļu, kad uzņēmums kļūst par “vienradzi”.
Kādas varētu būt šīs tiesas prasības sekas?
Neatkarīgi no tā, kāds būs tiesas lēmums, šim procesam jau tagad ir nopietnas sekas.
1. **MI nozares regulēšana:** Šis gadījums izceļ nepieciešamību pēc skaidrākiem tiesiskajiem ietvariem bezpeļņas un ierobežotas peļņas organizācijām tehnoloģiju jomā. Kur ir robeža starp misiju un peļņu?
2. **Uzņēmējdarbības ekosistēmas ietekme:** Ja Maskšs uzvarēs, tas varētu radīt bīstamu precedentu citiem startup līdzdibinātājiem, liekot viņiem vēlāk prasīt kompensāciju par biznesa modeļa maiņu, uz kuru viņi sākotnēji piekrita.
3. **OpenAI nākotne:** Tiesas process rada nenoliedzamu mākoni pār uzņēmuma reputāciju un var ietekmēt tālāko sadarbību ar investoriem un partneriem.
4. **Cilvēces MI diskusija:** Strīds atgādina sabiedrībai par svarīgu jautājumu: kam pieder nākotnes tehnoloģijas un kāds ir to īstais mērķis?
Secinājums: Vairāk nekā tikai cipari
Īlona Maskas prasība pēc 134 miljardiem dolāru pret OpenAI, neskatoties uz viņa neticamo personīgo bagātību, ir vairāk nekā tikai naudas jautājums. Tas ir simptoms dziļākam konfliktam, kas saistīts ar varu, kontrolei pār nākotnes tehnoloģijām un to, kas īsti nozīmē “kalpot cilvēcei” mākslīgā intelekta laikmetā.
Vai šis ir pēdējais brīdis, lai izvirzītu ētiskos un juridiskos robežakmeņus strauji augstošajā MI nozarē? Vai arī tas ir tikai cīņa starp titāniem par ietekmi un peļņu, ietērpta principu valodā? Atbilde, iespējams, atradīsies kaut kur pa vidu. Bet viens ir skaidrs: šīs tiesas iznākums ietekmēs ne tikai divas pasaules ietekmīgākās personas, bet arī to, kā mēs visi kopā veidosim savu tehnoloģisko nākotni.
Avots: https://techcrunch.com/2026/01/17/musk-wants-up-to-134b-in-openai-lawsuit-despite-700b-fortune/