Mākslīgais intelekts mācās no ziņām. Tagad izdevēji vēlas saņemt samaksu

Pasauli pārņēmusi diskusija par mākslīgā intelekta (MI) revolūciju, bet žurnālistu un mediju vadītāju lokos klusi, bet ļoti nozīmīgi, izplūst cits strīds: ja MI sistēmas tiek apmācītas, izmantojot mūsu žurnālistiku, vai mēs par šo darbu nevēlamies saņemt kompensāciju? To varētu dēvēt par debati “Vai MI parādā par ziņām?”. Risinājums, kas tagad guv pieņemšanu politikas un preses aprindās, ir pazīstams kā “obligātā licencēšana” – mehānisms, kas pieprasītu no MI kompānijām maksāt ziņu izdevējiem, ja to modeļi tiek apmācīti uz viņu rakstu bāzes. Šī ideja vairs nav marginala, bet pēdējo mēnešu laikā ir guvusi nopietnu impulsu.

No abstraktas idejas līdz politiskajai realitātei

Vēl pirms gada jautājums par kompensāciju izdevējiem par saturu, ko izmanto MI apmācībai, šķita tīri teorētisks. Taču straujā MI attīstība un tā acīmredzamā atkarība no augstas kvalitātes teksta datu kopām, kuru pamatā ir tieši žurnālistiskā materiāla miljardi, ir radījusi steigu. Izdevēji vērš uzmanību uz to, ka viņu darbinieku pūlēm un investīcijām radītais saturs – ziņu reportāžas, analīzes, izmeklējumi – kļūst par pamatizejas materiālu jaudīgām komerciālām sistēmām, kā ChatGPT, Gemini vai Claude. Un tas notiek bez atļaujas un bez samaksas.

Kā darbojas “obligātā licencēšana”?

Obligātās licencēšanas modelis nav jauns. Tas jau ir pazīstams mūzikas nozarē, kur radio stacijām un citiem pakalpojumiem ir jāmaksā kolektīvās pārvaldes organizācijām par dziesmu atskaņošanu, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem tarifiem. Pārnesot šo koncepciju uz mediju un MI lauku, tas nozīmētu, ka:
* MI attīstītājiem būtu **juridiska obligācija** maksāt par žurnālistiskā satura izmantošanu savu lielvalodu modeļu (LLM) apmācībai.
* Maksājumi tiktu veikti pēc **iepriekš noteikta tarifa** vai formulas, varbūt balstoties uz apjomu vai vērtību.
* Modelis nodrošinātu **prognozējamību** gan izdevējiem, gan tehnoloģiju kompānijām, izvairoties no bezgalīgiem individuāliem sarunām.

Šāda sistēma efektīvi atzītu, ka kvalitatīvs žurnālistiskais saturs nav tikai brīvs izejvielu resurss, bet gan intelektuālā īpašuma produkts ar ekonomisku vērtību, kas ir būtisks MI attīstībai.

Kāpēc izdevēji uzstāj uz kompensāciju?

Mediju nozares arguments ir daudzslāņains. Tas nav tikai par naudu, bet par ekosistēmas ilgtspēju.

1. Vērtības radīšana bez atlīdzības

MI modeļi “ēd” kvalitatīvu, strukturētu, faktu pārbaudītu informāciju, lai iemācītos valodu, kontekstu un pasaules izpratni. Tieši žurnālisti šo informāciju rada, pārbauda un strukturē. Izdevēji uzskata, ka ir netaisnīgi, ka milzīgas tehnoloģiju kompānijas būvē biljonu dolāru vērtus produktus, izmantojot viņu ieguldījumu, bet ne atlīdzinot to.

2. Apdraudēta žurnālistikas nākotne

Ja visvērtīgākais saturs tiek bez atlīdzības iesūkts MI modelī, kas pēc tam spēj ģenerēt atbildes un kopsavilkumus, tas ilgtermiņā grauj tradicionālo mediju biznesa modeli. Kāpēc apmeklēt ziņu portālu, ja atbildi var iegūt čatbotā? Taču šis čatbots bez žurnālistu darba nepastāvētu. Kompensācija varētu būt līdzeklis, lai finansētu kvalitatīvas žurnālistikas turpmāku radīšanu.

3. Autoritātes un precizitātes jautājums

MI bieži rada “hallucinācijas” – izdomā faktus. Žurnālistika, gluži pretēji, balstās uz avotu pārbaudi un precizitāti. Maksājot par šāda satura izmantošanu, MI nozare netieši atzīst un investē pati sevī autoritatīvu, uzticamu informācijas avotu nepieciešamību, nevis tikai nejaušus internetā atrodamus tekstus.

Pretargumenti un izaicinājumi no tehnoloģiju puses

Protams, MI un tehnoloģiju nozare šai idejai nepiekrīt bez ierunām.

* **”Brīvā informācija” arguments:** Daži uzskata, ka publiski pieejamais interneta saturs ir brīvs izmantošanai apmācībai, līdzīgi kā cilvēks, lasot tūkstošiem rakstu, iemācās rakstīt.
* **Tehniskā ieviešanas sarežģītība:** Kā precīzi izmērīt, cik daudz no konkrēta izdevēja satura ir iekļauts milzīgā modeļā? Kā noteikt godīgu cenu?
* **Inovācijas bremzēšana:** Obligātie maksājumi varētu palielināt barjeras jauniem, mazākiem spēlētājiem MI jomā, nostiprinot lielo kompāniju dominanci.
* **Alternatīvas:** Vai pietiek ar to, ka MI ģenerētie atbildes nodrošina avotu saites un trafiku uz oriģinālajiem izdevējiem? (Prakse rāda, ka tas notiek ļoti reti).

Kas notiek pasaulē? Tendences un likumdošanas iniciatīvas

Debate vairs nav tikai teoretiska. Darbības jau ir sākušās:
* **Eiropas Savienība** ar savu **Mākslīgā intelekta aktu** ir izveidojusi priekšnoteikumus, pieprasot no MI attīstītājiem publiskot detalizētas kopsavilkumus par apmācībā izmantotajām datu kopām, kas atvieglo tiesiskās prasības.
* **ASV** kongresā tiek apspriesti likumprojekti, kas aizsargātu izdevējus, un vairāki lieli mediju konglomerāti jau ir noslēguši individuālus darījumus ar MI kompānijām par satura licencēšanu.
* **Kanādā** un **Austrālijā** notiek aktīvas apspriedes, balstoties uz pieredzi, gūtu piespiedot sociālos medius maksāt par ziņu saturu.

Šīs tendences liecina, ka regulējošais vējš pūš tieši obligātās licencēšanas virzienā.

Nākotnes perspektīvas: ko tas nozīmē Latvijai?

Latvijas mediju tirgus, protams, nav tik liels kā ASV vai Eiropas lielvalstu, taču principi ir vienādi. Lokālie ziņu portāli, avīzes un žurnāli rada unikālu, valodas un kontekstu bagātinātu saturu, kas ir vērtīgs arī latviešu valodā apmācītiem MI modeļiem. Lai nodrošinātu savas nākotnes ilgtspēju, Latvijas izdevējiem būs jāvienojas un jāpiedalās starptautiskajās apspriedēs, jāseko ES regulējuma attīstībai un jāsagatavojas iespējamām sarunām par satura izmantošanu. Tas varētu būt jauns, neliels, bet nozīmīgs ienākumu avots nozares atbalstam.

Secinājums ir skaidrs: laiks, kad mākslīgais intelekts bez jebkādiem jautājumiem “barojās” ar cilvēku radītu žurnālistiku, ir beidzies. Debates par to, vai maksāt, ir pārvērtušās par debatēm par to, **kā** un **cik daudz** maksāt. Obligātā licencēšana izskatās kā vadošais kandidāts, lai izlīdzinātu likteni starp tehnoloģiju milžiem un satura radītājiem, uz kuriem tie paļaujas. Šis process noteiks ne tikai mediju, bet arī paša mākslīgā intelekta kvalitātes un uzticamības nākotni.

Avots: https://ai2people.com/ai-is-learning-from-the-news-now-publishers-want-to-get-paid/