Mākslīgā intelekta infrastruktūras bums turpina traukties: ko nozīmē ASML rekordpasūtījumi?
Pasaules lielākā pusvadītāju iekārtu ražotāja, Nīderlandes kompānijas ASML, pēdējie finanšu pārskati ir skaidrs signāls: investīcijas mākslīgā intelekta (MI) infrastruktūrā sasniegušas vēl vienu jaunu līmeni. Neskatoties uz globālām ekonomiskām nevērtībām, uzņēmums ziņo par rekordlieliem pasūtījumiem, kas pārsniedz 9 miljardus eiro, un tas tieši saistīts ar čipgatavotāju nikno centieniem apmierināt neapmierināmo pasaules alksti pēc datu centriem, kas spēj darbināt nākamo paaudzi MI.
Šie skaitļi nav tikai sausā statistika. Tie ir spēcīgs apliecinājums tam, ka tehnoloģiju nozare uzskata mākslīgo intelektu nevis par īslaicīgu modi, bet par fundamentālu pārmaiņu vilni, kas pārveidos visu – no mājas lietojumprogrammām līdz zinātniskajiem atklājumiem. Un visa šī nākotne tiek būvēta uz mikroshēmām.
Kas ir ASML un kāpēc tā ir tik svarīga?
Lai saprastu šīs ziņas nozīmi, vispirms ir jāizprot, kas ir ASML. Šis uzņēmums ir praktiski vienīgais pasaulē, kas ražo galējā ultravioletā (EUV) litogrāfijas iekārtas. Šīs ir milzīgas, sarežģītas un neticami dārgas mašīnas (katra maksā vairākus simtus miljonu eiro), kuras izmanto, lai izgatavotu visattīstītākās mikroshēmas. Bez šīm iekārtām nav iespējams ražot mūsdienu procesorus, GPU vai specializētos MI čipus, kas ir katra datu centra sirds.
Tātad, kad ASML saņem rekordlielus pasūtījumus, tas nozīmē, ka lielākie pasaules čipgatavotāji – piemēram, TSMC, Samsung un Intel – plāno nākotnē ražot vēl vairāk jaudīgu čipu. Un viņu galvenais klients tagad nav vairs tikai viedtālruņu tirgus, bet tieši MI datu centri.
Kāpēc MI datu centri ir tik “izsalkuši” pēc jaudām?
Vienkāršā atbilde: sarežģītība. Pašreizējā MI attīstības fāze, ko virza lielie valodu modeļi (LLM) un ģeneratīvais mākslīgais intelekts (piemēram, līdzīgi ChatGPT), prasa eksponenciāli lielāku skaitļošanas jaudu. Katra nākamā modeļa versija ir daudz lielāka, prasa vairāk datu apstrādes un līdz ar to – vairāk specializētu čipu.
Iedomājieties to kā pilsētu. Ja agrāk pietika ar dažām mājām (vienkāršākiem datu centriem), tad tagad nepieciešams būvēt veselus metropoļu reģionus ar supersatiksmi, elektroapgādi un infrastruktūru. Katrs jauns MI algoritms, katrs uzlabojums, katrs biznesa risinājums, kas balstīts uz MI, prasa jaunas “mājas” šajā digitālajā pilsētā. Un visas tās ir būvētas uz ASML iekārtu izgatavotiem čipiem.
Ko šis bums nozīmē globālajai ekonomikai un tehnoloģiju nozarei?
Pirmkārt, tas apstiprina milzīgu kapitālieguldījumu plūsmu tehnoloģiju sektorā. Uzņēmumi kā Microsoft, Google, Amazon un Meta jau ir paziņojuši par daudzdesmit miljardu dolāru vērtiem ieguldījumiem datu centru paplašināšanā. ASML pasūtījumi parāda, ka šie plāni tiek īstenoti ļoti konkrēti – pasūtot visattīstītākās ražošanas iekārtas.
Otrkārt, tas rada spēcīgu pieprasījumu pēc citām saistītām nozarēm: enerģijas sektoram (datu centri patērē milzīgu daudzumu elektroenerģijas), dzesēšanas risinājumiem, nekustamā īpašuma attīstītājiem un, protams, pēc augsti kvalificētiem speciālistiem. Veidojas vesela ekosistēma ap MI infrastruktūru.
Treškārt, tas pastiprina tehnoloģisko sacensību starp valstīm. ASML iekārtu eksports ir stingri regulēts, un valstis apzinās, ka piekļuve šīm tehnoloģijām nosaka to nākotnes konkurētspēju. Eiropa, ASV, Ķīna un Dienvidkoreja – visas tiecas nodrošināt savu drošo piegādes ķēdi šajā kritiskajā jomā.
Vai ir kādi riski un izaicinājumi?
Protams, jā. Šāda strauja izaugsme nereti rada pārkaršanas riskus. Tirgū jau ir novērojams trūkums dažādu komponentu, un ilgtermiņā var rasties jautājumi par to, vai pieprasījums pēc MI jaudām patiešām būs tik liels, kā prognozē. Turklāt šāda koncentrēta atkarība no viena uzņēmuma (ASML) rada globālas piegādes ķēdes trauslumu.
Vēl viens liels izaicinājums ir enerģijas patēriņš. Jaunās čipu paaudzes kļūst jaudīgākas, bet arī enerģētiski efektīvākas, tomēr to absolūtais skaits aug tik strauji, ka kopējais enerģijas patēriņš turpina pieaugt. Tas liek meklēt inovatīvus risinājumus gan enerģijas ražošanā, gan efektīvākai dzesēšanai.
Nākotnes perspektīvas: ko gaidīt tuvākajos gados?
Balstoties uz ASML rādītājiem, ir skaidrs, ka MI infrastruktūras bums turpināsies vismaz nākamos 2-3 gadus. Ražošanas jaudu palielināšana ir ilgs process – no pasūtījuma nodošanas līdz jaunu datu centru darbības sākumam var paiet vairāki gadi.
Mēs redzēsim vēl lielāku specializāciju. Ja agrāk GPU bija universāls risinājums, tagad uzņēmumi kā Nvidia, AMD, bet arī Google un Amazon izstrādā arvien specifiskākus čipus konkrētiem MI uzdevumiem. Tas nozīmē, ka nākamās paaudzes ASML iekārtas būs jāpielāgo šīm īpašajām vajadzībām.
Turklāt, attīstīsies ne tikai “mākoņa” MI datu centri, bet arī viedākas un jaudīgākas MI iespējas lokālajās ierīcēs – datoros, telefonos, pat transportlīdzekļos. Arī šim segmentam būs nepieciešamas jaunas čipu paaudzes.
Secinājumi: būvējamā nākotne
ASML rekordpasūtījumi ir kā skatīties celtniecības laukumā, kurā tiek būvēta nākamās paaudzes digitālā pasaules pamatne. Tie ir ne tikai uzticami ekonomiski rādītāji, bet arī spēcīgs signāls visai sabiedrībai: mākslīgais intelekts kļūst par tikpat fundamentālu infrastruktūru kā elektrotīkli vai automaģistrāles.
Lai gan izaicinājumi ir lieli, investīcijas šajā jomā liecina par dziļu pārliecību, ka MI tehnoloģijas radīs jaunas vērtības, atvērs zinātniskas iespējas un mainīs mūsu ikdienas dzīvi. Un viss sākas ar tiem mikroskopiskiem tranzistoriem, kurus ar neiedomājamu precizitāti iespējams izgatavot tikai ar vienas Nīderlandes uzņēmuma iekārtām. Šis booms vēl tikai sācies.
Avots: https://techcrunch.com/2026/01/28/the-ai-infrastructure-boom-shows-no-sign-of-slowing-down/