Ledus deju duets Olimpiskajās spēlēs izpilda skaņdarbu, ko radījusi mākslīgā intelekta programma
Kādu brīnišķīgu un emocionālu brīdi var radīt sporta un tehnoloģiju apvienība? Čehijas ledus deju pāris Katerīna Mražkova un Daniels Mražeks to gandrīz izjuta, kad viņu brīnišķīgā izpildījuma fonā skanēja mākslīgā intelekta (MI) radīta mūzika. Taču šis vēsturiskais mirklis — pirmais reizē, kad Olimpiskajās spēlēs tiek izmantots MI ģenerēts skaņdarbs — drīz pārvērtās par mācību stundu par to, ka jaunākās tehnoloģijas nāk ne tikai ar iespējām, bet arī ar ētiskām kļūdām un riskiem.
Vēsturiskais solis uz ledus: kad sporta māksla satiekas ar algoritmiem
Pāris, kas startēja ziemas olimpiskajās spēlēs, bija izvēlējies neparastu ceļu, lai izceltos. Viņu programmas “Pārvērtības” ietvaros viņi nolēma izmantot mākslīgā intelekta ģenerētu mūziku, lai pastāstītu savu stāstu. Ideja šķita inovatīva un pat drosmīga: izmantot valodu modeli, lai radītu unikālu kompozīciju, kas pilnībā atbilstu viņu kustībām un emocijām uz ledus. Tas solīja pilnīgu radošās kontroles pār programmu un iespēju radīt kaut ko patiesi oriģinālu.
Vizuāli izpildījums bija apbrīnojams. Dejotāju precīzās kustības, emocionālā izpausme un tehniskā meistarība saplūda vienotā mākslas darbā. Skatītāji un tiesneši aizrautīgi vēroja šo jaunā laikmeta sintēzi. Līdz brīdim, kad kāds ar labu ausi un plašām mūzikas zināšanām atpazina pazīstamus motīvus.
Ģenialitāte vai vienkārša kopēšana? MI radītā mūzika izrādījās plaģiāts
Drīz pēc izpildījuma interneta telpā sāka parādīties ziņas. Mūzikas entuziasti un profesionāļi norādīja, ka tā sauktā “oriģinālā” MI kompozīcija satur pārsteidzoši līdzīgus, ja ne tieši tādus pašus, segmentus no jau eksistējošiem skaņdarbiem. Izrādījās, ka valodu modelis, ko izmantoja mūzikas ģenerēšanai, nebija radījis jaunu mākslas darbu, bet gan efektīvi “sasmalcinājis” un sajaucis esošu mūzikas autoru darbus, reproducējot to melodijas un harmonijas bez atbilstošas atsauces vai atļaujas.
Šis atklājums uzreiz radīja vētru jautājumos par intelektuālo īpašumu, radošumu un tehnoloģiju ētiku. Vai tas bija vienkārši modeļa kļūda? Vai arī tas bija gaidāms risks, strādājot ar tehnoloģijām, kuras “mācās” no jau esoša cilvēku radītā satura?
Tehnoloģiju slazds: kāpēc valodu modeļi dažkārt “krāpjas”?
Lai saprastu, kāpēc šādas situācijas rodas, ir svarīgi izprast, kā darbojas lielie valodu modeļi (LLM), kas ir MI pamatā šādiem rīkiem. Šie modeļi tiek apmācīti uz milzīgiem datu kopumiem — miljoniem grāmatu, rakstu, mūzikas failu un tīmekļa lapu. Viņu galvenais uzdevums ir atrast modeļus un statistiskas sakarības šajos datos un pēc tam prognozēt vai ģenerēt ticamu saturu, pamatojoties uz lietotāja pieprasījumu.
Problēma rodas tajā, ka modelis nav “zinošs” jēdziena par oriģinalitāti vai autortiesībām. Tas nevar patiesi “izgudrot” jaunu melodiju no nulles tādā veidā, kā to dara cilvēks komponists. Tā vietā tas apvieno un pārveido to, ko ir iemācījies no savas apmācības datiem. Ja apmācību datos ir daudz konkrēta žanra mūzikas, modelis, iespējams, ģenerēs kaut ko ļoti līdzīgu esošiem darbiem, jo tā ir “visdrošākā” prognoze par to, kādam šī mūzika “vajadzētu” izskatīties. Tas nav ļaunprātīgs plaģiāts no paša modeļa puses, bet gan tā darbības mehānisma ierobežojumu sekas.
Atbildība pāriet uz cilvēkiem: kas ir vainīgs?
Šajā gadījumā rodas sarežģīts jautājums par atbildību. Vai vaina ir tehnoloģijai, kas to spēj izdarīt? Vai komandai, kas izvēlējās izmantot šo tehnoloģiju, nepārbaudot tās izvadi pietiekami rūpīgi? Vai arī izstrādātājiem, kuri pārāk agresīvi reklamē šo rīku kā “radošu palīgu”, nepietiekami uzsverot tā ierobežojumus un riskus?
Lielākā daļa ekspertu uzskata, ka galīgā atbildība joprojām paliek cilvēkam — lietotājam. Izmantojot MI ģenerētu saturu jebkurā oficiālā vai komerciālā kontekstā, ir absolūti nepieciešams veikt rūpīgu pārbaudi, ieskaitot plaģiāta pārbaudi, tieši tāpat, kā to darītu ar cilvēka radītu materiālu. Olimpiskās spēles ir pasaulei nozīmīgs notikums, un visam ar tām saistītajam saturam ir jāatbilst augstiem ētikas un juridiskajiem standartiem.
Nākotnes mācība: kā izmantot MI sportā un mākslā atbildīgi?
Šis incidents nav iemesls pilnībā atteikties no mākslīgā intelekta iespējām sportā un radošajās nozarēs. Taču tas ir spēcīgs atgādinājums par nepieciešamību izmantot šīs tehnoloģijas ar atvērtām acīm un kritisku domāšanu.
Pirmkārt, MI vislabāk darbojas kā **radošs palīgs, nevis pilnīgs aizstājējs**. To var izmantot, lai ģenerētu idejas, motīvus vai skices, kuras pēc tam cilvēks mākslinieks vai komponists attīsta, pārveido un padara oriģinālas.
Otrkārt, obligāti jāievieč **stingra satura validācijas un verifikācijas procedūra**. Pirms jebkura MI ģenerēta satura izmantošanas oficiālā pasākumā tas ir jāpārbauda ar specializētiem rīkiem un jāsaņem cilvēka eksperta apstiprinājums.
Treškārt, ir svarīgi **celt izglītību un informētību** par šo tehnoloģiju iespējām un ierobežojumiem. Sportisti, horeogrāfi un mūziķi, kuri vēlas eksperimentēt, ir jāapzinās riskiem.
Čehijas deju pāra stāsts ir mūsdienu parabole. Tas parāda mūsu entuziasmu jaunām iespējām un vēlmi pārvarēt robežas, bet arī neapdomīgas uzticēšanās tehnoloģijai bīstamību. Nākotnē, iespējams, mēs vēl redzēsim MI radītu mūziku Olimpiskajās spēlēs, taču, pateicoties šim pieredzes gadījumam, tas noteikti notiks ar lielāku apziņu, rūpīgāku sagatavošanos un dziļāku sapratni par to, ka pat visgudrākā tehnoloģija nevar aizstāt cilvēka atbildību, vērtējumu un patiesu radošumu.
Avots: https://techcrunch.com/2026/02/10/olympics-czech-ice-dancers-duo-ai-music/