Ko AI māca mums par senajām civilizācijām?
Kā mākslīgais intelekts palīdz izprast senās civilizācijas
Lai gan varētu šķist neparasti, ka mākslīgais intelekts (MI) māca cilvēkiem par viņu senajām civilizācijām, šai tehnoloģijai ir liela potenciāla. Tradicionāli arheoloģiskie pētījumi un rakstu atšifrēšana ir bijusi ārkārtīgi darbietilpīga. MI varētu automatizēt vai paātrināt lielu daļu šī procesa, palīdzot cilvēkiem atklāt vairāk par pagātni eksponenciālā tempā.
Kāpēc ir vajadzīgs MI, lai pētītu senās civilizācijas?
Rakstītā valoda vēstures gaitā ir bijusi daudz retāka par mutvārdu. Senākā zināmā rakstības sistēma – ķīļraksts – tika izgudrota ap 3100. gadu pirms mūsu ēras Senajā Divupē. Tomēr jau no 4400. gada p.m.ē. ir atrasti arī dažādi zīmējumi un simboli, kas nozīmē, ka pētniekiem ir tūkstošiem gadu vēstures materiālu, kas jāizpēta un jāatšifrē.
Papildus tam pastāv arī glifi, keramika, kapi, celtnes un statujas – katrs ar savu unikālo stāstu. Gadsimtiem ilgi cilvēki ir rūpīgi identificējuši, atšifrējuši un izpētījuši šos artefaktus. Lai gan šis process ir aizraujošs, progress ir lēns. Dažkārt materiālu trūkums rada aiztures. Bet ko darīt, ja pētniekiem nebūtu jāgaida? Ko darīt, ja viņi varētu paātrināt progresu desmitkārtīgi? Ar MI palīdzību tas ir iespējams.
Ko vēsturnieki jau ir uzzinājuši ar MI palīdzību?
Senās valodas un to nozīme
Viens vārds var būt neskaitāmas nozīmes atkarībā no konteksta. Tas padara seno tekstu atšifrēšanu īpaši sarežģītu. Agrāk datorprogrammas nevarēta saprast šīs nianses, bet mūsdienu dabas valodas apstrādes tehnoloģijas spēj analizēt morfoloģiju un kontekstu, pat senās valodās.
Piemēram, Peru Naskas līnijas – milzīgi ģeoglifi tuksneša smiltīs. Gandrīz simts gadu laikā tika atrasti 430 šādi zīmējumi, bet, izmantojot MI, pētnieki tikai sešos mēnešos atklāja vēl 303, gandrīz dubultojot kopējo skaitu.
Arheoloģisko vietu atklāšana
Pētnieki no Abu Dabī Kalifas universitātes nesen izmantoja MI, lai atklātu 5000 gadus senas civilizācijas pēdas zem Rub el Hālī tuksneša smiltīm. Izmantojot satelītattēlus un radara tehnoloģiju, viņi spēja automātiski identificēt senus artefaktus ar precizitāti līdz 50 centimetriem.
Kā MI padziļina izpratni par senajām kultūrām?
Senāko kultūru attieksmes simulēšana
Psihologs Maikls Varnums ir ierosinājis izmantot ģeneratīvo MI, lai analizētu vēsturiskos tekstus un simulētu seno cilvēku uzskatus un rīcību. Tomēr šī metode ir ierobežota, jo lielākā daļa seno laiku rakstīto avotu nāk no augstākajām sabiedrības slāņiem.
Aizmirstu tradīciju rekonstrukcija
Kad arheologi atrod senus priekšmetus, bieži vien ir grūti saprast to pielietojumu. Piemēram, Irānā tika atrasta senākā zināmā galda spēle – 4500 gadus veca. Tā sastāvēja no 27 figūrām un kauliņiem, bet noteikumi nebija zināmi. Digitālā Ludeme projekts izmanto MI, lai rekonstruētu šādu seno spēļu noteikumus. Līdz šim ir atjaunotas gandrīz 1000 dažādas spēles.
Ko vēl varēsim uzzināt?
Īpaši interesants ir ķīļraksts. Mūsdienās zinātniekiem ir pieejami ap 5 miljoniem šumeru vārdu – daudz vairāk nekā saglabājušies latīņu valodā. Daudzas no atrastajām māla plāksnēm joprojām nav atšifrētas, un tās turpina atrast gandrīz katru dienu.
MI jau tiek izmantots, lai saliktu kopā plākšņu fragmentus un paātrinātu to atšifrēšanu. Šis process varētu aizpildīt tukšās vietas vēstures grāmatās un dot jaunu skatījumu uz senajām kultūrām.
Nākotnes perspektīvas
MI spēj atšifrēt senas valodas, atrast arheoloģiskās vietas un rekonstruēt aizmirstas tradīcijas. Tomēr ir svarīgi paturēt prātā, ka šī tehnoloģija var radīt kļūdas un neprecizitātes. Tāpēc cilvēka iesaiste šajā procesā joprojām ir būtiska.
https://www.unite.ai/