Klusēšanas kodekss: Geju vīriešu neformālā tīkla Silikona ielejas augšējā pantā

Vai esat kādreiz domājuši, kā daži karjeras kāpumi tehnoloģiju pasaulē izskatās tik ātri un nevainojami? Kā daži cilvēki, šķiet, vienmēr ir īstajā vietā īstajā laikā, ar piekļuvi īstajiem cilvēkiem? Aiz šīm jautājumām slēpjas cilvēku tīklu vara, bet kāda, ja šis tīkls ir ne tikai neformāls, bet arī apzināti neredzams? Žurnāliste Zoē Bernarda veltīja mēnešus, lai kartētu vienu no Silikona ielejas vislabāk glabātajiem noslēpumiem: ietekmīgu geju vīriešu slēgtu klubu, kas klusībā veicina savējos tehnoloģiju industrijas augšējā pantā.

Atklājums, par kuru nevienam nebija jāraksta

TechCrunch žurnāliste Zoē Bernarda intervēja 51 cilvēku, no kuriem 31 bija geju vīri, lai izprastu un dokumentētu parādību, kas gadu desmitiem ir bijusi “atklāts noslēpums” tehnoloģiju centrā. Šis pētījums nav par atsevišķām personām, bet par sistēmu – par to, kā ietekmes un piekļuves tīkli darbojas aiz slēgtām durvīm. Tā ir stāsta par cilvēkiem, kuri, būdami paši marginalizētas grupas daļa, ir izveidojuši savu ekskluzīvu mehānismu, lai apietu tradicionālās barjeras, vienlaikus atkārtojot to pašu “zēnu kluba” modeli, pret kuru cīnās daudzi citi.

Kā darbojas “klusais liftis”?

Intervijās un analīzē izsekojas raksts, ko daži dēvē par “kluso lifti”. Tas nav formāls mentors vai programmatūra. Tas ir daudz smalkāks. Tas ir ieteikums, kas tiek izteikts tikai noteiktā tīklā. Tas ir CV, kas nonāk tieši uz attiecīgā direktora galda, neizejot cauri parastajam personāla atlases procesam. Tas ir iespēja ieguldīt jaunākajā startupā pirms tas kļūst publiski pieejams. Šī piekļuve tiek nodota no paaudzes paaudzē, bieži vien sociālo un profesionālo aprindu krustpunktos, kur ārējiem novērotājiem tas izskatās pēc vienkāršas veiksmes vai talanta.

Paradokss: Iekšējā tīkla izveide izslēgšanas vidē

Daudzi no intervētajiem vīriešiem skaidroja šīs tīklu veidošanas nepieciešamību ar vēsturisku izslēgšanu no tradicionālajiem biznesa un tehnoloģiju aprindām. Lai iekļūtu un izdzīvotu, viņi izveidoja savas drošās telpas un savstarpējas atbalsta sistēmas. Tomēr laika gaitā, sasniedzot augstus amatus un iegūstot milzīgu ietekmi, dažas no šīm sistēmām ir pārvērtušās par pašpietiekām varas struktūrām, kas var būt tikpat neskatāmas un nepieejamas citiem kā jebkura cita “vecā puiku kluba” forma.

Kāpēc par to nerunāja?

Klusēšanas iemesli ir daudzkārtīgi. Pirmkārt, runāt par šo nozīmētu riskēt ar savu stāvokli un piekļuvi šim ļoti vērtīgajam tīklam. Otrkārt, pastāv bailes, ka šāda diskusija var kaitēt plašākai LGBTQ+ kopienai, radot iespaidu, ka tikai viena tās daļa gūst labumu, vai arī pastiprinot kaitīgus stereotipus. Treškārt, Silikona ielejas kultūrā valda uzskats, ka “veiksme runā pati par sevi”, un pārāk dziļa iedziļināšanās cilvēku savstarpējās saiknes var tikt uztverta kā sāpīga vai nepieklājīga.

Kā tas ietekmē industriju un inovācijas?

Šīs parādības ietekme ir sarežģīta. No vienas puses, tā ir ļāvusi talantīgiem geju vīriešiem veiksmīgi karjeru un veidot uzņēmumus vidē, kas ne vienmēr ir bijusi draudzīga. Tas ir radījis redzamību un veicinājis dažādu produktu un pakalpojumu veidošanu, kas apkalpo plašāku auditoriju. No otras puses, pastāv risks, ka šāda slēgta tīkla darbība var pastiprināt citas formas nevienlīdzību. Ja “lifts” darbojas tikai noteiktai grupai, tas var neapzināti atstāt novārtā talantus no citām grupām – sievietēm, transpersonām, krāsaino cilvēku vai tiem, kam vienkārši nav piekļuves šai konkrētajai sociālajai aprindai.

Nākotnes izaicinājums: No slēgta tīkla uz atvērtu iespēju

Jautājums, kas rodas pēc šī atklājuma, nav par to, kā izjaukt šos tīklus – cilvēku tīklošanās ir dabiska un neizbēgama. Jautājums ir par to, kā padarīt iespējas vairāk pārredzamas un pieejamas visiem. Vai ir iespējams atzīt vēsturisko kontekstu, kas šādas grupas radījis, un vienlaikus strādāt pie tā, lai pašreizējā vara un ietekme netiktu izmantota tikai pašpietiekam labumam? Patiesā pārmaiņu dzineks Silikona ielejā varētu būt nevis tīklu iznīcināšana, bet to demokratizācija – veidojot sistēmas, kurās talants no jebkuras grupas var atrast ceļu uz augšu bez nepieciešamības piederēt pie vienas konkrētas, neredzamas kopienas.

Zoē Bernardas pētījums atver durvis sarežģītai sarunai par varu, privātumu un iespēju līdztiesību. Tas liek mums apsvērt, ka pat cīņā pret vienu “zēnu klubu” var rasties cits, un ka patiesā iekļaujošuma darbam ir jāiet tālāk par redzamajām virsmām. Silikona ielejas nākotne būs atkarīga no tā, vai tā spēs atzīt šos neredzamos dinamikas spēkus un veidot kultūru, kur veiksme nav atkarīga no klusēšanas kodeksa, bet no atklātības un patiesas daudzveidības.

Avots: https://techcrunch.com/2026/02/19/the-boys-club-no-one-was-supposed-to-write-about/