Kāpēc Cellebrite pārtrauca sadarbību ar Serbiju, bet turpina piegādāt citām valstīm ar šķēršļiem cilvēktiesību jomā?
Digitālās forenzikas līderis Cellebrite, kura rīki spēj atslēgt gandrīz jebkuru viedtālruni, ir nonācis rūgta kritikas centrā. Pēc pārdošanas pārtraukšanas Serbijai, uzņēmums apgalvo, ka ievēro stingru ētikas politiku. Taču jaunas apsūdzības no Jordānijas un Kenijas liek aizdomāties – vai šī politika ir konsekventa, vai arī biznesa intereses tomēr pārspēj principus?
Šis stāsts nav tikai par tehnoloģijām, kas iekodas šifrētajos datos. Tas ir par to, kā jaudīgi rīki, kas radīti, lai cīnītos ar noziedzību, var tikt pavērsti pret žurnālistiem, opozicionāriem un nevainīgiem cilvēkiem. Un par to, kā viena kompānija, kura produktus izmanto valdības visā pasaulē, mēģina manevrēt starp peļņu un morālo atbildību.
Kas ir Cellebrite un kāpēc tā rīki ir tik kontroversiāli?
Cellebrite ir Izraēlas uzņēmums, kas ir kļuvis par de facto standartu valsts iestāžu digitālajai forenzikai. Viņu iekārtas, piemēram, UFED (Universal Forensic Extraction Device), spēj izvilkt datus no tūkstošiem viedtālruņu modeļu, apejot daudzas drošības barjeras, tostarp biometrisko autentifikāciju un šifrēšanu. Oficiāli šie rīki ir paredzēti likumīgiem izmeklējumiem: terorisma apkarošanai, bērnu ekspluatācijas izmeklēšanai vai sarežģītu noziegumu atklāšanai.
Problēma rodas tad, kad šīs pašas tehnoloģijas nokļūst valstu rokās, kurām ir vāja cilvēktiesību un demokrātijas bilance. Aktivisti un pētnieki vairākus gadus ir brīdinājuši, ka Cellebrite rīkus sistemātiski izmanto, lai vajātu režīmu kritiķus, izlūktu žurnālistus un pārkāptu privātumu. Tā kā uzņēmums darbojas pēdējo 20 gadu laikā, ir uzkrājušies pārliecinoši pierādījumi par šādu rīku ļaunprātīgu izmantošanu.
Serbijas gadījums: Pārtraukums, kas radīja cerības
2025. gadā Cellebrite oficiāli paziņoja par pārdošanas pārtraukšanu Serbijas valsts iestādēm. Lēmums tika pieņemts pēc rūpīgas iekšējas izmeklēšanas, kas atklāja, ka serbu iestādes izmantoja UFED iekārtas, lai mērķtiecīgi vajātu un uzraudzītu medijus, cilvēktiesību aizstāvjus un politisko opozīciju. Šis solis tika uzņemts kā pozitīvs precedents – pierādījums, ka uzņēmums ir gatavs zaudēt ienākumus, lai saglabātu savu ētisko stāju.
Taču jautājums, kas uzreiz radās, bija: kāpēc tikai Serbija? Cilvēktiesību organizācijas, piemēram, Access Now un Amnesty International, gadu desmitiem ir dokumentējušas līdzīgas pārkāpumus ar Cellebrite tehnoloģiju palīdzību daudzās citās valstīs, tostarp autoritāros režīmos. Vai Serbija bija tikai “upuris”, lai uzlabotu tēlu, bet reālā darbība pret citiem pārkāpējiem netiks veikta?
Jaunās apsūdzības: Kas notiek Jordānijā un Kenijā?
Nesenās atklāsmes liecina, ka bažas bija pamatotas. 2026. gada februārī starptautiskie mediji publicēja pētījumus, kas detalizēti apraksta Cellebrite rīku izmantošanu abās šajās valstīs.
Jordānijas represīvais aparāts
Jordānijas drošības dienesti, pēc ziņām, ir izmantojuši Cellebrite tehnoloģijas, lai iekļūtu aktivistu un žurnālistu tālruņos bez tiesas lēmuma. Izvilkto datus – privātās sarunas, kontaktu sarakstus, fotoattēlus – izmanto, lai izspiestu “atzīšanos”, apbiedētu opozīciju un apcietinātu cilvēkus par viedokļa brīvības izrādīšanu. Šī ir skaidra tehnoloģiskās spējas pārvēršana represiju instrumentā.
Kenijas vēlēšanu nemieri un digitālā vajāšana
Kenijā, kur politiskā spriedze bieži sasniedz virsotni vēlēšanu laikā, Cellebrite rīkus it kā izmantoja, lai mērķtiecīgi vajātu opozīcijas atbalstītājus un neatkarīgos novērotājus. Tika ziņots par sistemātisku datu izvilkšanu no aizturēto personu tālruņiem, lai izveidotu plašus uzskaites tīklus un identificētu protestu organizatorus. Šāda rīcība tieši pretrunā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem.
Cellebrite mainītā pozīcija: Pārskatīta pieeja vai tīrs PR?
Interesantākais pagrieziens noticis pēc šo jauno apsūdzību parādīšanās. Atšķirībā no Serbijas gadījuma, Cellebrite nav paziņojis par pārdošanas pārtraukšanu ne Jordānijai, ne Kenijai. Tā vietā uzņēmums ir paziņojis par savas pieejas “pārskatīšanu”.
Kādas ir šīs jaunās politikas īstās sekas?
Cellebrite tagad apgalvo, ka tā vairs ne tikai pārtrauks sadarbību, ja tiks atklāts ļaunprātīgs izmantošanas gadījums, bet arī ieviesis pastiprinātu klientu izvērtēšanu pirms pārdošanas un pastāvīgu uzraudzību pēc tās. Teorētiski tas izklausās pārliecinoši. Taču praksē tas nozīmē, ka uzņēmums saglabā iespēju piegādāt rīkus valstīm ar zināmiem cilvēktiesību problēmām, vienkārši “novērtējot” risks un, iespējams, sniedzot papildu “apmācību” par ētisku lietošanu.
Kritiķi uzskata, ka šī ir tikai kosmētiska izmaiņa, kas ļauj turpināt biznesu kā parasti. Grūtības ir pierādīt katru konkrētu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu, it īpaši, ja valsts iestādes to rūpīgi slēpj. Uzņēmumam joprojām ir finansiāls stimuls ticēt saviem klientiem vai izvēlēties “neaizskaramu nezināšanu”.
Pamatjautājums: Vai peļņa un cilvēktiesības var līdzpastāvēt šajā biznesā?
Cellebrite situācija ir mikrokozmos plašākai dilemmai tehnoloģiju nozarē: kā regulēt “dual-use” (divējāda lietojuma) tehnoloģijas, kuras var izmantot gan labiem, gan ļauniem mērķiem? Uzņēmums atrodas uz naza asmens – no vienas puses, tā produkti palīdz atrisināt noziegumus un glābt dzīvības, no otras – tie var kļūt par vajāšanas instrumentu.
Kādas ir iespējamās izejas?
* **Pilnīga caurspīdība:** Cellebrite varētu publicēt pilnīgu klientu sarakstu un regulārus pārskatus par iesniegtajām sūdzībām un veiktajām izmeklēšanām.
* **Neatkarīga uzraudzība:** Pārdošanas lēmumus varētu pārbaudīt neatkarīga komiteja ar cilvēktiesību ekspertiem.
* **Stingrākas tiesību aktu prasības:** Starptautiskajai sabiedrībai vajadzētu pieprasīt stingrāku regulējumu šādiem rīkiem, līdzīgi kā konvencionālajiem ieročiem.
Beigu beigās, Cellebrite lēmums pārtraukt sadarbību ar Serbiju bija svarīgs solis. Taču, ja tas paliek vienīgais izolēts gadījums, kam seko tikai politiku “pārskatīšana” un nekonkrētas solījumas, tad tas riskē kļūt par tukšu žestu. Patiesais tests būs, vai uzņēmums ir gatavs konsekventi pielietot savus principus pret spēcīgākiem un ietekmīgākiem klientiem, pat ja tas maksās daudz dārgāk. Pasaule vēro.