Kāpēc amerikāņi ar āmuriem un krāsām uzbrūk Flock uzraudzības kamerām?

Iedomājieties ierīci, kas nepārtraukti skenē katru garāmbraucošā auto numura zīmi, veidojot milzīgu, meklējamu datu bāzi par iedzīvotāju pārvietošanos. Tagad iedomājieties, ka šīs ierīces, uzstādītas pie ielām, tiek sistemātiski iznīcinātas – nosmērētas ar krāsu, nosistas ar āmuru vai vienkārši nozagtas. Tieši tas notiek ASV vairākās pavalstīs, kur Flock Safety uzraudzības kameru tīkls kļūst par ne tikai politisku, bet arī fizisku konflikta zonu. Kamēr dažas pilsētas oficiāli izbeidz līgumus ar uzņēmumu, daudzi iedzīvotāji ir pieņēmuši lēmumu pašiem rīkoties.

Kas ir Flock Safety un kāpēc tā rada tik daudz strīdu?

Flock Safety ir tehnoloģiju uzņēmums, kas specializējas automātisko numura zīmju atpazīšanas (ANPR) kameru ražošanā. To kameras nepārtraukti filmē, fotografē un ieraksta katras garāmbraucošās mašīnas numura zīmi, kā arī pamanāmās īpašības (krāsu, marku, modeli). Šie dati tiek saglabāti mākonī, un tos var izmantot policijas iestādes, lai izsekotu transportlīdzekļu kustībām reālā laikā vai pēc nozieguma izdarīšanas.

Uzņēmums savus produktus reklamē kā efektīvu instrumentu cīņā ar noziedzību, īpaši autokradu un citiem īpašumnoziegumiem. Tomēr tieši šīs iespējas – masveida datu vākšana, ilgstoša uzglabāšana un vienkārša piekļuve vairākām iestādēm – ir izraisījušas milzīgas bažas par privātumu un iespējamu šo tehnoloģiju ļaunprātīgu izmantošanu.

Saikne ar ICE un imigrācijas izraidīšanas mašīneriju

Viens no galvenajiem aizspriedumu avotiem ir Flock Safety dokumentētā sadarbība ar ASV Imigrācijas un muitas izpildi (ICE). Pēc TechCrunch ziņojumiem, uzņēmums ir noslēdzis līgumus tieši ar šo aģentūru, kā arī ar daudzām vietējām policijas nodaļām, kuras pēc tam savus datus koplieto ar ICE. Tas nozīmē, ka kameru tīkls, kas sākotnēji tika pārdots kā līdzeklis apkārtnes drošībai, faktiski var tikt izmantots imigrantu izsekošanai un izraidīšanai, pat tos, kuri nav vainojami smagos noziegumos.

Daudzām kopienām, īpaši tām ar lielu imigrantu skaitu, šī iespēja ir nepieņemama. Tās redz kameru tīklu kā masveida uzraudzības instrumentu, kas padara visus iedzīvotājus, bet īpaši marginalizētās grupas, par pastāvīgiem aizdomās turamajiem.

No protestiem pie dome līdz “paštiesībām”: Kā iedzīvotāji reaģē

Reakcija uz Flock kameru klātbūtni ir bijusi divējāda. Vienā pusē ir oficiālās, leģitīmas pieejas.

Pilsētu padomes izbeidz līgumus

Pilsētās kā Ņūheivenā, Konektikutā, un Ojājā, Kalifornijā, aktīvistu spiediena rezultātā vietējās varas iestādes ir nobalsojušas par Flock līgumu izbeigšanu. Viņu argumentācija balstās uz privātuma aizsardzību, datu drošības riskiem un neētiskās sadarbības ar ICE novēršanu. Šis ir likumiskais, demokrātiskais ceļš, taču tas bieži vien ir lēns un birokrātisks process.

Tiešā darbība: kad likumdošana ir pārāk lēna

Taču daudziem iedzīvotājiem oficiālie kanāli šķiet nepietiekami efektīvi. Tieši šeit sākas otrā, radikālākā reakcijas līnija – tiešā darbība. Pār ASV tiek ziņots par simtiem gadījumiem, kad Flock kameras tiek fiziski iznīcinātas vai sabojātas. Metodes ir dažādas:
* **Krāsošana:** Objektīvi tiek pārklāti ar krāsu vai smērējumu, padarot tos nefunkcionālus.
* **Fizisks bojājums:** Kameras tiek nosistas ar āmuru, salauztas vai nošautas.
* **Zādzība:** Ierīces tiek vienkārši noņemtas no stabiem un aizvestas prom.

Aktīvisti, kuri pieņem šādas darbības, bieži vien to dara anonīmi, un viņu motīvs nav vienkārši huligānisms. Viņi to uzskata par civilās nepaklausības aktu pret sistēmu, kas, viņuprāt, sistemātiski pārkāpj viņu konstitucionālās tiesības uz privātumu un veicina represīvu imigrācijas politiku.

Lielākais attēls: Masveida uzraudzības sabiedrības cena

Flock kameru konflikts ir tikai neliels fragments no daudz plašākas debates par tehnoloģiju, drošību un brīvību mūsdienu sabiedrībā.

Vai drošība attaisno jebkādu līdzekli?

Flock un tā atbalstītāji uzsver, ka šī tehnoloģija ir ārkārtīgi efektīva. Tā palīdz atrisināt noziegumus, atrast pazudušos cilvēkus un pat novērst terorismu. Jautājums, ko uzdod kritiķi, ir: kāda ir šīs “drošības” cena? Vai mēs vēlamies dzīvot sabiedrībā, kurā katra jūsu brauciena uz veikalu vai drauga ciemiem vēsture tiek reģistrēta, glabāta un var tikt izmantota pret jums nākotnē?

Datu bāzes un to mūžīgā atmiņa

Viena no būtiskākajām briesmām, ko redz eksperti, ir datu uzkrāšanās un to iespējamā nākotnes izmantošana. Kameras vāc datus ne tikai par aizdomīgiem autovadītājiem, bet par visiem bez izņēmuma. Šī milzīgā, neparredzamā datu bāze var kļūt par varas instrumentu, kas var tikt izmantots ne tikai kriminālvajāšanai, bet arī politiskai vajāšanai, diskriminācijai vai komerciāliem mērķiem.

Nākotne bez sejas? Kāpēc šī cīņa ir svarīga visiem

Kaut arī Flock kameru iznīcināšana notiek ASV, tās izraisītie jautājumi ir universāli. Jebkurā valstī, ieskaitot Latviju, rodas diskusijas par videouraudzības paplašināšanu, biometrisko datu vākšanu un valsts iestāžu piekļuvi personīgajai informācijai.

Cīņa starp drošības vēlmēm un privātuma tiesībām ir mūsu laikmetu definējošs konflikts. Vai mēs atļausim tehnoloģiju, kas sola mieru, bet prasa kā maksu mūsu anonimitāti un brīvību pārvietoties neievēroti? Amerikāņu iedzīvotāju darbības – gan pie dome, gan pie kameru stabiem – ir skaidrs signāls, ka ievērojama daļa sabiedrības uz šo jautājumu atbild: “Nē.” Un viņi ir gatavi par to cīnīties, ar balsošanas zīmēm, tiesas prāvām un, ja nekas cits nepalīdz, arī ar āmuru rokā. Beigu beigās, šis stāsts nav tikai par kamerām. Tas ir par to, kādu sabiedrību mēs vēlamies būvēt nākotnei.

Avots: https://techcrunch.com/2026/02/23/americans-are-destroying-flock-surveillance-cameras/