Kad patiesība izskatās viltota: kā dziļmākslas sabojā ziņu ciklu

Mēdz teikt, ka patiesība ir dīvaināka par daiļradi, bet ko darīt, ja patiesību kāds apzināti padara tik neiedomājami izskatīgu, ka tā kļūst grūti atpazīstama? Iedomājieties, ka vakara ziņās redzat ierasto politiķi, bet pēkšņi viņš sāk runāt pilnīgas muļķības – tik reālistiski, ka jūs sākat šaubīties pat savās acīs. Šis nav tālais nākotnes scenārijs, bet gan mūsu pašreizējā realitāte, kur dziļmākslas jeb “deepfakes” arvien vairāk ietekmē to, kā uztveram ziņas un patiesību.

No satīras līdz baltā nama paziņojumam: Donalda Trumpa piemērs

Nesenākie notikumi ir skaidrs piemērs tam, cik ātri dziļmākslas var iekļūt masu apziņā. Kad populārajā animācijas seriālā “South Park” 27. sezonā parādījās tik reālistisks Donalda Trumpa deepfake, ka tas izraisīja oficiālu Baltā nama reakciju, kļuva skaidrs – mēs esam sasnieguši jaunu līmeni digitālās manipulācijas jomā. Vairs nerunājam tikai par kādu nišas tehnoloģiju, ko izmanto daži entuziasti, bet par fenomenu, kas spēj izraisīt atbildes no augstākajām varas iestādēm.

The Guardian to nosauca tieši tā, kā ir – dziļmākslas vairs nav tikai zinātkāres priekšmets, bet ir kļuvušas par ikdienas daļu mūsu mediju uzturā. Un godīgi sakot, vai tiešām kāds par to pārsteigts? Jau gadus ilgi eksperti brīdina par šo draudu, bet tagad mēs redzam to dzīvajā sadarbībā ar popkultūru.

Kad joks pārvēršas par ieroci: Indijas vēlēšanu piemērs 2018. gadā

Bet deepfake tehnoloģija nav tikai joku un parodiju jautājums. Atcerieties 2018. gadu Indijā, kad politisko kampaņu laikā tika izplatīts dziļmākslas video, kas acīmredzami tika izmantots kā ierocis ietekmējot vēlētāju viedokli. Tas nebija nekāds nekaitīgs joks – tas bija aprēķināts mēģinājums manipulēt ar sabiedrības domām un ietekmēt politiskos procesus. Šis gadījums kļuva par aizsākumu tam, ko tagad redzam daudz lielākos mērogos.

Kā dziļmākslas maina ziņu vides uzticamību

Ja padomājam par tradicionālās žurnālistikas lomu sabiedrībā, tad viena no tās galvenajām funkcijām vienmēr ir bijusi patiesības atklāšana un pārbaude. Bet ko darīt, kad pats materiāls, ar kuru strādā, var būt apzināti viltots? Washington Post izmeklējošie žurnālisti jau aktīvi pēta, kā dziļmākslas tehnoloģija ietekmē ziņu vidi un kādas varētu būt tās sekas nākotnē.

Problēma nav tikai tajā, ka kāds var izveidot neīstu video – daudz bīstamāk ir tas, ka šīs tehnoloģijas kļūst arvien pieejamākas un kvalitatīvākas. Vairs nav nepieciešamas superdatoru jaudas vai padziļinātas programmēšanas zināšanas. Ar mūsdienu rīkiem gandrīz ikviens var izveidot pārliecīgu deepfake dažu minūšu laikā.

Kā aizsargāties pret dziļmākslu manipulācijām?

Lai arī situācija var šķist drūma, pastāv veidi, kā samazināt riskus. Pirmkārt, ir svarīgi attīstīt mediju pratību – iemācīties kritiski vērtēt visu saturu, ko redzam internetā. Otrkārt, tehnoloģiju uzņēmumi aktīvi strādā pie algoritmiem, kas spēj atpazīt dziļmākslas. Treškārt, likumdošana arī sāk reaģēt uz šo problēmu, lai nodrošinātu atbildību par maldinoša satura izplatīšanu.

Dziļmākslas ir kļuvušas par neatvairāmu mūsu digitālās laikmeta realitātes daļu. Tās rada iespējas gan izklaidēm, gan mākslai, bet vienlaikus nerada nopietnas problēmas mūsu sabiedrības informācijas vides drošībai. Galvenais ir saglabāt modrību, attīstīt kritisko domāšanu un atcerēties, ka ne viss, ko redzam internetā, ir tāds, kāds šķiet.

Avots: https://ai2people.com/when-truth-looks-fake-how-deepfakes-crash-the-news-cycle/