Kā mākslīgais intelekts izveido brūnā lāča pases: Aļaskas mežonīgie iedzīvotāji vairs nav anonīmi
Zinātniekiem vienmēr ir bijis izaicinājums atšķirt vienus meža dzīvniekus no otras, it īpaši, ja tie izskatās gandrīz identiski. Taču pateicoties jaunai AI tehnoloģijai, brūnie lāči Aļaskas mežos vairs nevar paslēpties anonimitātē. Pētnieki no EPFL (Šveices Federālā Tehnoloģiju institūta) ir izstrādājuši revolucionāru sistēmu “PoseSwin”, kas spēj atpazīt atsevišķus lāčus ar pārsteidzošu precizitāti, pat ja tie būtiski ir mainījušies – pieņēmušies vai zaudējuši svaru, mainījuši kažoku vai ieguvuši rētas.
Šī iespēja “personalizēt” katru dzīvnieku atver jaunas durvis dzīvnieku uzvedības izpētē, populāciju dinamikas izpratnei un efektīvākai dabas aizsardzībai.
No identiskajiem lāčiem līdz unikālām personībām: kā darbojas PoseSwin?
Tradicionālās dzīvnieku identifikācijas metodes, piemēram, diegu marķēšana, radio apkakles vai DNS analīze, bieži vien ir invazīvas, darbietilpīgas un dārgas. Turpretim PoseSwin izmanto tikai videomateriālu no fotoluksiem un kamerām. Algoritms nekoncentrējas uz kopējo izskatu, kas mainās gadalaiku, barības un cīņu gaitā. Tā vietā tas analizē dzīvnieka **pozu un ķermeņa uzbūvi** – tādu unikālu “anatomisku parakstu”, kas paliek relatīvi nemainīgs pat ilgā laika periodā.
Dzīvnieku “ķermeņa valoda” kā digitālā atpazīšanas atslēga
Iedomājieties, ka atpazīstat draugu tālumā nevis pēc sejas vai drēbēm, bet pēc viņa raksturīgās staigāšanas manieres, plecu novietojuma vai galvas turēšanas. Tieši to dara PoseSwin. AI modelis, balstīts uz padziļinātās mašīnmācīšanās arhitektūru, kartē lāča ķermeņa punktus (locītavas, galvu, asti) un analizē to savstarpējo attiecību un kustību raksturu. Šī “ķermeņa valoda” ir unikāla katram indivīdam, līdzīgi kā cilvēkam ir unikāli pirkstu nospiedumi.
Šī metode ļauj pētniekiem izsekot viena un tā paša lāča ceļojumus, migrācijas maršrutus, barošanās paradumus un sociālās mijiedarbības dažādos gadalaikos, vienkārši analizējot video no dažādām kamerām. Tas ir kā izveidot detalizētu biogrāfiju katram meža iedzīvotājam.
Kāpēc tas ir tik svarīgi Aļaskas lāčiem un ne tikai?
Spēja precīzi identificēt indivīdus bez fiziskas iejaukšanās to dzīvē ir milzīgs solis uz priekšu ekoloģijā un saglabāšanas bioloģijā.
1. Labāka izpratne par populāciju veselību
Zinot precīzu indivīdu skaitu un to, kuri tieši ir, zinātnieki var precīzāk novērtēt populācijas blīvumu, vairošanās panākumus un izdzīvošanas līmeni. Vai tas pats lācis ik gadus atgriežas vienā un tajā pašā upē? Cik lāču mazuļu izdzīvo līdz pieauguša vecumam? PoseSwin sniedz atbildes uz šiem jautājumiem, ļaujot efektīvāk pārvaldīt sugas un plānot tās saglabāšanu.
2. Dzīvotņu aizsardzības un migrācijas koridoru izpēte
Izsekojot indivīdu kustībām, var identificēt kritiski svarīgas barošanās teritorijas, ziemošanas vietas un migrācijas ceļus. Šī informācija ir neatņemama, plānojot infrastruktūras projektus vai izveidojot aizsargājamās teritorijas, lai nodrošinātu, ka cilvēku darbība netraucēs dzīvnieku dzīves ciklu.
3. Samazināta cilvēku un lāču konfliktu iespējamība
Identificējot atsevišķus lāčus, kas regulāri tuvojas cilvēku mītnei, var īstenot mērķtiecīgus un humānākus risinājumus – piemēram, pārvietot šos konkrētos indivīdus uz attālākām vietām, nevis izmantot vispārīgus un bieži vien nāvējošus metodes pret visu populāciju.
Nākotne: no lāčiem līdz valzirgim un tālāk
Lai gan pašlaik tehnoloģija tiek pilnveidota, pētot Aļaskas brūnos lāčus, tās potenciāls ir daudz plašāks. PoseSwin principu var pielāgot jebkurai dzīvnieku sugai ar raksturīgu ķermeņa uzbūvi – vilkiem, lauvām, valzirgim vai pat jūras zīdītājiem. Tas var kļūt par universālu, lētu un neinvazīvu rīku globālajā bioloģiskās daudzveidības monitorā.
Iedomājieties pasauli, kurā katram savvaļas dzīvniekam ir sava digitālā “pase”, kas ļauj zinātniekiem no visas pasaules sadarboties, lai aizsargātu un izprastu mūsu planētas neticamo dzīvību. AI, piemēram, PoseSwin, ir spēcīgs instruments, kas pārvērš šo viziju realitātē, palīdzot mums ne tikai skaitīt dzīvniekus, bet arī patiesi iepazīt tos kā indivīdus ar saviem stāstiem, kas ir svarīga mūsu kopējās ekosistēmas daļa.
*Avots: pētījums balstīts uz informāciju no EPFL un AIhub publikācijas (2026. gada 18. februāris).*
Avots: https://aihub.org/2026/02/18/ai-enables-a-whos-who-of-brown-bears-in-alaska/