Itāļu uzņēmēja tālrunis mēģināts izspiegot ar Paragon izlūkprogrammu – skandāls platās
No žurnālistiem un aktivistiem uz uzņēmējiem: kāpēc Paragon izlūkprogramma tagad vēršas pret ietekmīgiem biznesa cilvēkiem
Viens no Itālijas ietekmīgākajiem uzņēmējiem Frančesko Gaitano Kaltađirono kļuvis par nākamo mērķi prestižās Paragon izlūkprogrammas operatoru uzradībā. Pēc TechCrunch ziņojuma, viņa tālrunī konstatētas šīs izlūkprogrammas aktivitātes, kas nozīmē būtisku pagriezienu līdz šim vēstītajā spiegošanas skandālā. Līdz šim upuru loks galvenokārt bija ierobežots ar žurnālistiem un cilvēktiesību aktīvistiem, taču tagad tas skāris arī biznesa elitu, radot nopietnas bažas par privātuma aizsardzību valstī.
Kāds ir Frančesko Gaitano Kaltađirono un kāpēc viņš varētu būt interesants izlūkiem?
Frančesko Gaitano Kaltađirono pieder pie Itālijas finanšu un rūpniecības elitas – viņš ir būvniecības un mediju magnāts, kas kontrolē vienu no lielākajām valsts uzņēmējdarbības impērijām. Viņa ģimene jau gadsimtu garumā ir ietekmējusi Itālijas ekonomiku, un pašlaik viņš ir iesaistīts vairākos stratēģiskos infrastruktūras projektos. Eksperti min, ka šāda līmeņa personai piekļuve varētu nodrošināt sensitīvu informāciju par valsts līgumiem, investīciju plāniem un pat politiskiem procesiem, kas izskaidro, kāpēc viņš varētu būt vērtīgs mērķis izlūkdarbībai.
Paragon izlūkprogramma: kā tas darbojas un kāpēc tā ir tik bīstama
Paragon ir viena no modernākajām un tehniski attīstītākajām izlūkprogrammām pasaulē, ko var uzstādīt, izmantojot tā sauktās “nulles dienas” drošības plaisas. Tā spēj nepamanīti iekarot ierīci, pieslēdzoties mikrofonam, kamerai, ziņojumiem un pat lietotnēm, nemaz neizsaucot lietotāja aizdomas. Datu noplūde notiek tik nemanāmi, ka pat drošības ekspertiem ne vienmēr izdodas to atklāt bez specializētiem rīkiem. Šī programma pieder pie tā saucamā “legalizētā programmatūras” segmenta, ko teorētiski var iegādāties tikai valsts iestādes, taču praksē tās izmantošana bieži pārsniedz likumīgos ietvarus.
Kā Paragon izlūkprogramma nonāk tālrunī un kā sevi aizsargāt?
Lai iekļūtu mērķa tālrunī, uzbrucēji izmanto viltus ziņojumus, sociālo mediju vēstules vai pat automatizētus zvanus. Pietiek, ka lietotājs noklikšķina uz kāda šaubīga saite vai lejupielādē inficētu failu, un izlūkprogramma var tikt uzstādīta bez jebkādām papildu darbībām. Drošības speciāsti iesaka vienmēr atjaunināt operētājsistēmu, izmantot divpakāpju autentifikāciju, neklikšķināt uz aizdomīgiem saitēm un regulāri pārbaudīt, kādas atļaujas pieprasa lietotnes. Taču jāatzīst, ka pret šādām izsmalcinātām metodēm pilnīga aizsardzība gandrīz neiespējama.
Kāpēc Itālijā izplešas Paragon izlūkprogrammas skandāls un kādas varētu būt tā sekas
Itālija pēdējos gados ir kļuvusi par vienu no aktīvākajām izlūkprogrammu operāciju arenām Eiropā. No žurnālistiem, kas izmeklēja korupcijas lietas, līdz cilvēktiesību aktīvistiem un tagad arī uzņēmējiem – šķiet, ka mērķu loks nepārtraukti paplašinās. Politologi un digitālo tiesību aizstāvji brīdina, ka šāda veida masveida uzraudzība var radīt bīstamu precedentu demokrātiskajā sabiedrībā, kurā ierastās brīvības pakāpeniski tiek ierobežotas ar tehnoloģiju palīdzību.
Kāds ir nākotnes scenārijs un kā Eiropas Savienība reaģēs?
Eiropas Parlaments jau ir sācis apspriest stingrākus noteikumus izlūkprogrammu tirgošanai un izmantošanai. Plānots ierobežot šādu tehnoloģiju eksportu uz valstīm, kurās pastāv cilvēktiesību pārkāpumu risks, kā arī izveidot stingrāku licencēšanas mehānismu. Itālijas tiesībaizsardzības iestādes arī pašas ir sākušas izmeklēt lietu, un neizslēgts, ka daži augsta līmeņa amatpersonas varētu stāties pretī atbildībai. Taču procesi varētu būt ilgi un sarežģīti, jo izlūkprogrammu izmantošana bieži tiek aizsegta ar valsts drošības interesēm.
Kādi mācījumi jāizvelk no šī gadījuma mums visiem
Frančesko Gaitano Kaltađirono gadījums skaidri parāda, ka digitālā drošība ir svarīga ne tikai parastajiem iedzīvotājiem, bet arī ietekmīgākajiem sabiedrības pārstāvjiem. Ja izlūkprogrammas spēj iekļūt tik augsta līmeņa personu ierīcēs, tad parastam lietotājam aizsardzība ir vēl sarežģītāka. Tas liek pārdomāt, cik daudz informācijas mēs uzticamies savām ierīcēm un kādas varētu būt šīs uzticības sekas. Vienlaikus tas parāda, ka digitālā privātuma jautājumi kļūst arvien svarīgāki gan politikas, gan ikdienas līmenī.