Itālija uzsāk izmeklēšanu pret Activision Blizzard: vai spēļu iekšējie pirkumi kļuvuši par “maldinošu” biznesu?
Spēļu industrijas milžam, Microsoft piederošajam Activision Blizzard, Itālijas konkurences un tirgus uzraudzības iestāde AGCM ir uzlikusi nopietnus jautājumus. Iestāde ir uzsākusi divas atsevišķas izmeklēšanas par aizdomām par “maldinošām un agresīvām” pārdošanas praksēm divās populārās viedtālruņu spēlēs. Šis solis izraisa plašu diskusiju par to, kur robežojas spēles izklaide un spiediens tērēt reālu naudu.
Kādas ir konkrētās aizdomas?
AGCM paziņojumā norādīts, ka izmeklēšana attiecas uz divām spēlēm: “Diablo Immortal” un “Call of Duty: Mobile”. Abas ir bezmaksas lejupielādes (free-to-play) spēles, kuru ienākumu modelis balstās tieši uz mikromaksājumiem – nelieliem, bet biežiem pirkumiem spēles iekšienē.
Itāļu regulatori uzsver trīs galvenos pārkāpuma aspektus, kurus viņi apskatīs:
* **Maldinoša informācija par iespējām laimēt:** Aizdomas, ka spēlētājiem nav sniegta skaidra un pilnīga informācija par to, kādas ir reālās iespējas iegūt vērtīgus priekšmetus no tā sauktajām “lādeņu” sistēmām (loot boxes).
* **Agresīva pārdošanas prakse:** Spiediens uz spēlētājiem veikt pirkumus, izmantojot dizaina elementus, laika ierobežojumus un mehāniku, kas izmanto cilvēka psiholoģijas nepilnības.
* **Nepietiekama aizsardzība nepilngadīgajiem:** Tā kā abas spēles ir pieejamas arī jaunākiem spēlētājiem, tiek apskatīts, vai maksas mehānismi un to reklamēšana ir pietiekami caurspīdīgi un vai nepilngadīgie ir aizsargāti no pārmērīgiem izdevumiem.
Kāpēc tieši Itālija un kāpēc tagad?
Itālijas AGCM nav vienīgā Eiropas iestāde, kas pievērsusies spēļu industrijas mikromaksājumu praksēm. Nīderlande un Beļģija jau iepriekš ir ierobežojušas “lādeņu” sistēmas. Taču Itālijas lēmums uzsākt izmeklēšanu tieši pret tik lielu un redzamu uzņēmumu kā Activision Blizzard ir spēcīgs signāls no regulatīvajām iestādēm. Tas norāda uz pieaugošu nepieciešamību izveidot skaidrus un spēcīgus spēles konsumentu tiesību aizsardzības mehānismus visā Eiropas Savienībā.
Šī izmeklēšana notiek arī pēc tam, kad Microsoft pabeidza iegādi Activision Blizzard, kas padarīja uzņēmumu par vēl ietekmīgāku spēļu tirgus dalībnieku. Regulatori, acīmredzot, vēlas nosūtīt vēstījumu, ka uzņēmumu mērogs nepadara to imūnu pret atbildību par tirgus praksi.
Kas ir “maldinoša un agresīva” prakse spēlēs?
Lai saprastu apsūdzības, ir svarīgi izprast, kā šīs prakses bieži izpaužas spēļu dizainā:
* **”Lādeņu” (Loot Box) mīklainība:** Spēlētājs tērē naudu, lai iegūtu kasti ar nejaušu saturu, bet reālās iespējas iegūt vēlamo reto priekšmetu bieži vien ir ļoti zemas un nav atklātas. Tas var līdzināties azartspēlēm.
* **Laika ierobežojumu spiediens:** “Pēdējā iespēja iegādāties!” vai “Piedāvājums beidzas pēc 2 stundām!” – šādi laika ierobežojumi mudina spēlētāju pieņemt steidzīgus lēmumus, nepadomājot.
* **Dizains, kas izraisa atkarību:** Spēles mehānika, kas speciāli veidota, lai radītu “gandrīz uzvaras” sajūtu vai lēnu progresu bez maksāšanas, var mudināt spēlētājus tērēt naudu, lai izvairītos no neērtībām vai sasniegtu galamērķi.
* **Nepilnīga valūtas konvertēšana:** Spēles iekšējā valūta (dimanti, monētas), kuru daudzumu nevar iegādāties tieši atbilstoši priekšmeta cenai, liek pārtērēt, lai iegādātos vajadzīgo.
Kādas varētu būt sekas?
Ja Itālijas iestāde atradīs pārkāpumus, Activision Blizzard var sagaidīt ievērojamus naudas sodus, kas var sasniegt līdz pat 5% no uzņēmuma globālajiem gada apgrozījumiem. Taču vēl svarīgāk – šāds lēmums varētu radīt precedentu. Tas varētu mudināt arī citas ES valstu iestādes uzmanīgāk pārbaudīt līdzīgu spēļu iekšējo ekonomiku un iespējams izveidot stingrākus vispārējus ES noteikumus mikromaksājumiem un “lādeņu” sistēmām, īpaši aizsargājot nepilngadīgos.
Uzņēmumam, visticamāk, būs jāpielāgo savu spēļu dizainu Itālijas tirgum, un šīs izmaiņas varētu izplatīties arī citos reģionos, lai vienkāršotu produktu uzturēšanu.
Ko tas nozīmē parastajam spēlētājam Latvijā?
Lai arī izmeklēšana notiek Itālijā, tās rezultāti var ietekmēt spēļu pieredzi visā pasaulē, ieskaitot Latviju. Ja tiks noteikti stingri kritēriji par caurspīdīgumu un godīgu praksi, lielie izdevēji varētu globalizēt šīs izmaiņas.
Spēlētājiem šis gadījums ir labs atgādinājums par apzinātu spēlēšanu:
* **Izmantojiet vecumierobežojumu un iztērēšanas ierobežojumus:** Vairums platformu ļauj iestatīt ikmēneša iztērēšanas limitu kontam.
* **Vērtējiet caurspīdīgumu:** Vai spēle skaidri norāda iespējas laimēt konkrētu priekšmetu? Ja nē, tas ir sarkans karodziņš.
* **Pauzējiet pirms pirkuma:** Kad redzat laika ierobežojumu, pajautājiet sev – vai man tiešām šis priekšmets ir nepieciešams, vai es tikai reaģēju uz spiedienu?
Itālijas izmeklēšana ir nozīmīgs solis spēļu industrijas regulēšanā. Tas liecina, ka valstu iestādes vairs neuztver spēļu iekšējo ekonomiku tikai kā “spēles noteikumus”, bet kā patiesu tirgus vietu, kur jāievēro tādi paši patiesības un godīguma principi kā jebkurā citā patērētāju preču vai pakalpojumu jomā. Spēles ir māksla un izklaide, taču to biznesa modelim nevajadzētu balstīties uz maldināšanu.