Īrija piedāvā kontroversiālu likumu: policijai spiegošanas programmatūra cīņā ar nopietno noziedzību

Pārsteidzošs solis digitālās drošības jomā. Īrijas valdība ir paziņojusi par jauna likumprojekta sagatavošanu, kas radikāli paplašinātu policijas uzraudzības pilnvaras. Galvenā izmaiņa: iespēja izmantot spiegošanas programmatūru (spyware) ierīcēs, lai cīnītos ar nopietno noziedzību. Šis priekšlikums, kas balansē starp sabiedrības drošību un privātuma aizsardzību, jau izraisa karstas debates valstī un ārpus tās.

Valdība uzsver, ka šādi rīki būtu pieejami tikai īpaši smagu noziegumu izmeklēšanai, piemēram, terorismam, organizētai noziedzībai, bērnu ekspluatācijai vai narkotiku tirdzniecībai. Tomēr kritiķi brīdina par bīstamu precedentu un iespējamu pilsoņu privātuma tiesību eroziju. Likumprojekts tiek sagatavots, lai aizstātu novecojušos 2009. gada likumus, kas, pēc ekspertu domām, vairs nespēj efektīvi apkarot mūsdienu digitālo noziedzību.

Kas faktiski mainītos? Jaunās policijas pilnvaras sīkāk

Ierosinātais likums, ko daudzi dēvē par “digitālās noziedzības likumu”, paredz vairākus jaunus mehānismus. Visvairāk uzmanības piesaista iespēja attālināti instalēt spiegošanas programmatūru aizdomās turēta personas viedtālrunī, planšetdatorā vai personālajā datorā. Šāda rīka palīdzībā policija varētu piekļūt šifrētai sarunstelefonu lietotnēm (piemēram, Signal vai WhatsApp), pārtvert ziņas pirms to šifrēšanas, aktivizēt mikrofonu vai kameru, kā arī iegūt piekļuvi saglabātajiem failiem un pārlūkājuma vēsturei.

Kāds būtu pilnvaru piešķiršanas process?

Lai mazinātu ļaunprātīgas izmantošanas riskus, valdība sola stingrus kontroles mehānismus. Pieprasījumu izmantot spiegošanas programmatūru apstiprinātu nevis policists, bet augsta ranga virsnieks. Turklāt katrs gadījums būtu jāiesniedz tiesai speciālam tiesnesim, kurš pieņemtu galīgo lēmumu, vai šāda uzraudzība ir proporcionāla un nepieciešama. Pilnvaras būtu ierobežotas laika posmā, parasti līdz trīs mēnešiem, ar iespēju to pagarināt. Likumprojektā arī paredzēta stingra datu apstrādes un dzēšanas kārtība pēc izmeklēšanas pabeigšanas.

Privātums pret drošību: mūžīgā dilemma jaunā formā

Valdības arguments ir vienkāršs: lai notvertu visvairāk bīstamus noziedzniekus mūsdienu pasaulē, kur vissvarīgākā komunikācija notiek šifrētā digitālajā telpā, ir nepieciešami mūsdienīgi rīki. Ministri norāda, ka pašlaiz policijas rokās ir “akluma” līmenis, strādājot ar šifrētām platformām, kas aizsargā noziedzniekus.

Tomēr privātuma aizstāvji, digitālās tiesību organizācijas un daži politiķi reaģē ārkārtīgi asi. Viņu galvenie argumenti ir:
* Durvju atvēršana masveida uzraudzībai: Pastāv bails, ka sākotnēji paredzētie “īpaši smagi” noziegumi laika gaitā tiks interpretēti plašāk, un rīki tiks izmantoti arī mazāk nopietnām lietām.
* Tehnoloģisko aizmugurs durvju risks: Jebkura programmatūra, kas var apiet ierīces drošību, ir potenciāls mērķis ļaunprātīgiem aktieriem. Ja to iegūst ļaunprātīgi, visa sabiedrība kļūst neaizsargāta.
* Sabiedrības uzticības graušana: Bailes, ka šādas pilnvaras varētu graut uzticēšanos valsts iestādēm, it īpaši grupām, kuras jūtas marginalizētas.

Kā plānots aizsargāt nevainīgo pilsoņu datus?

Likumprojektā uzsvars tiek likts uz “proporcionalitāti” un “nepieciešamību”. Tiek solīts, ka iegūtie dati, kas nesaistīti ar izmeklēšanu, tiktu nekavējoties iznīcināti. Tiktu veikta arī neatkarīga uzraudzība, lai pārliecinātos par likuma ievērošanu. Tomēr tehniskais detaļas par to, kā tieši šī datu dzēšana tiktu nodrošināta un pārbaudīta, pagaidām nav publiskotas, kas rada papildu bažas ekspertu vidū.

Eiropas konteksts: vai Īrija kļūs par precedentu?

Šis solis ir īpaši nozīmīgs, ņemot vērā Īrijas unikālo stāvokli. Dublina ir Eiropas mītne daudzām globālajām tehnoloģiju kompānijām, tostarp Meta, Google un Apple. Jaunie noteikumi varētu radīt spiedienu uz šīm kompānijām sadarboties ar vietējām iestādēm piekļuves jautājumos, kas varētu ietekmēt to globālo drošības politiku. Turklāt, tā kā Īrija ir ES dalībvalsts, šis likums varētu ietekmēt diskusijas par līdzīgiem pasākumiem citās ES valstīs, kas arī meklē līdzsvaru starp šifrēšanu un noziedzības apkarošanu.

Nākamie mēneši noteikti būs svarīgi. Likumprojekts tiks iesniegts parlamentam, kurā notiks publiskās apspriešanas, grozījumi un balsojumi. Sabiedrības spiediens, ekspertu viedokļi un starptautiskā reakcija noteikti ietekmēs gala rezultātu. Viena ir skaidra: Īrijas lēmums par policijas spiegošanas programmatūru noteiks ne tikai nākotnes drošības kursu valstī, bet arī pievienos jaunu, svarīgu nodaļu globālajā diskusijā par robežām digitālajā laikmetā.

Avots: https://techcrunch.com/2026/01/22/ireland-proposes-new-law-allowing-police-to-use-spyware/