Google nodeva studentu žurnālistes personīgo un finanšu datus ASV Imigrācijas un muitas dienestam
Kāda studentu žurnāliste piedalījās pro-palestīniešu protestā 2024. gadā. Divus gadus vēlāk, bez viņas zināšanām, viens no pasaules lielākajiem tehnoloģiju gigantiem nodeva viņas sensitīvos personīgos un finanšu datus ASV Imigrācijas un muitas dienestam (ICE). Šis satriecošais gadījums, kas kļuvis zināms 2026. gada februārī, ir vēl viens draudošs piemērs tam, kā valsts varas iestādes izmanto savas tiesības, lai mērķtiecīgi vajātu valdības kritiķus, un kā lielie tehnoloģiju uzņēmumi kļūst par negaidītiem sabiedroto šajā procesā.
Kas notika? Tehnoloģiju milža un imigrācijas dienesta satraucošā sadarbība
Saskaņā ar ziņojumu, ICE iesniedza Google tiesas pieprasījumu (subpoena), lai iegūtu pilnīgu piekļuvi studentu žurnālistes Google kontam. Svarīgi saprast, ka šāda veida pieprasījums nav parasts meklēšanas orderis, kas prasa tiesas lēmumu. Tas ir administratīvs rīkojums, ko ICE var izsniegt pats no sevis, lai pieprasītu informāciju, kas, pēc tās domām, ir saistīta ar imigrācijas pārkāpumu izmeklēšanu. Google, nesaskaņojoties ar žurnālisti un neinformējot viņu par pieprasījumu, ievēroja šo rīkojumu un nodeva plašu datu klāstu.
Kādus datus Google nodeva?
Nodevē ietilpa ārkārtīgi sensitīva informācija, kas sniedz visaptverošu priekšstatu par personas dzīvi:
* **Pilns vārds un kontaktinformācija.**
* **E-pasta adreses un kontu aktivitāšu žurnāli.**
* **Telefona numurs un zvanu ieraksti.**
* **Maksājumu un finanšu informācija,** ieskaitot darījumu vēsturi, kas saistīta ar Google pakalpojumiem.
* **IP adreses žurnāli,** kas atklāj ģeogrāfisko atrašanās vietu un interneta aktivitāšu raksturu.
Šis datu kopums rada detalizētu digitālo portretu, ar kuru var sekot līdz individa sakariem, kustībām, finanšu transakcijām un sociālajiem sakariem.
Kāpēc tas ir tik bīstams precedents? ICE “subpoena” varas problēma
Šis incidents izceļ divas masīvas sistēmiskas problēmas. Pirmkārt, tas attiecās uz ICE paplašinātajām un ļoti kontroversālajām “administratīvā subpoena” pilnvarām. Šīs pilnvaras ļauj aģentūrai pieprasīt dokumentus un datus no trešajām pusēm bez tiesas atļaujas vai pārskatījuma. Kritiķi jau sen brīdina, ka šīs pilnvaras tiek izmantotas ne tikai imigrācijas likumu pārkāpumu izmeklēšanai, bet arī, lai nomierinātu un iebiedētu cilvēkus, kuri izsaka pretdomājošus politiskos viedokļus, it īpaši imigrantus un aktivistus.
Otrkārt, tas uzliek lielu jautājuma zīmi par lielo tehnoloģiju uzņēmumu lomu. Google, kas pozicionē sevi kā privātuma un lietotāju datu aizstāvi, izvēlējās nekavējoties ievērot pieprasījumu, neizmantojot iespējas to apstrīdēt tiesā vai vismaz aizkavēt, lai informētu lietotāju. Šī “pirmais pakariens, tad jautā” pieeja rada biedējošu precedentu citiem uzņēmumiem.
Mērķis: nomierināt valdības kritiķus?
Ziņojums norāda, ka šī nav pirmā reize, kad ICE izmanto šādas metodes. Aģentūra ir izmantojusi administratīvos pieprasījumus, lai mērķētu uz citiem aktivistiem, žurnālistiem un pat pārstāvjiem no bezbailīgas advokātu grupas, kas strādā pie imigrantu tiesībām. Modelis ir skaidrs: personas, kuras ir bijušas kritiski pret noteiktu politiku vai piedalījušās protestos, tiek izvēlētas kā mērķis, izmantojot imigrācijas sistēmu kā ieroci. Šajā gadījumā žurnālistes studentes statuss varēja padarīt viņu par īpaši vieglu mērķi.
Kādas ir sekas? Privātuma, preses brīvības un tehnoloģiju ētikas krustceles
Šī situācija ir perfekts vētrains mākonis, kas apvieno vairākas no mūsdienu sabiedrības svarīgākajām problēmām.
* **Žurnālistiskās brīvības erozija:** Ja žurnālisti, it īpaši studenti un neatkarīgie mediji, zina, ka viņu digitālā dzīve var tikt pilnībā izpostīta un nodeva valdībai bez viņu zināšanām, tas rada aukstuma efektu. Kas uzdrošināsies pētīt jutīgas tēmas vai apmeklēt protestus, ja maksā par to var būt pilnīga digitālā pārbaude?
* **Digitālā privātuma beigas:** Gadījums skaidri parāda, ka pat visspilgtākās privātuma politikas un šifrēšanas rīki ir bezspēcīgi, ja pats pakalpojumu sniedzējs izlemj nodevīgi nodot visus jūsu datus. Jautājums vairs nav par “hakeriem”, bet par uzticību korporācijai, kurai esat uzticējies savu informāciju.
* **Tehnoloģiju uzņēmumu atbildība:** Google un citi līdzīgi uzņēmumi atrodas morālā šķērsceļā. Vai viņu pirmā uzdevums ir pakļauties valsts iestāžu pieprasījumiem, lai izvairītos no konfliktiem? Vai arī viņiem ir ētiska un sociāla atbildība aizstāvēt savu lietotāju pamattiesības un cīnīties pret pārspīlētiem pieprasījumiem tiesas ceļā?
Ko mēs varam darīt? Padomi digitālai pašsargāšanai
Kamēr sistēmiskas izmaiņas prasa likumdošanas reformas, indivīdi var uzlabot savu digitālo drošību:
1. **Izmantojiet end-to-end šifrētus sakaru kanālus** (piemēram, Signal) jutīgām sarunām.
2. **Diversificējiet savus pakalpojumus.** Nelieciet visas olas vienā grozā. Izmantojiet dažādus meklētājus, e-pasta pakalpojumu sniedzējus un mākoņkrātuves.
3. **Ieslēdziet divpakāpju autentifikāciju** visos kontos.
4. **Informējieties par savām tiesībām.** Ziniet, kādus datus par jums vāc pakalpojumi, kurus lietojat.
5. **Atbalstiet organizācijas,** kas cīnās par digitālajām tiesībām un preses brīvību.
Šis incidents ir skaļš pamudinājums. Tas atgādina, ka digitālajā laikmetā cīņa par privātumu un brīvu vārdu nav tikai teorētiska – tā ir īsta un nepārtraukta. Un dažreiz draudi nāk ne tikai no acīmredzamajiem avotiem, bet arī no tiem, kuriem esam uzticējuši savas digitālās dzīves.