FIB informants atklāj: Džefrijs Epstins izmantoja “personīgo hakeri”, lai izsekotu un šantētu upurus
Jaunākā publikācija no ASV Tieslietu departamenta atklāj satriecošu detaļu vienā no mūsu laikmetu tumšākajām un sarežģītākajām noziedzīgajām sazvērestībām. Saskaņā ar dokumentu, kas publicēts 2026. gada 30. janvārī, jau 2017. gadā FIB informants ziņojis, ka miljonārs un notiesātais seksuālais pārkāpējs Džefrijs Epstins izmantoja tā sauktu “personīgo hakeri”. Šī informācija, kas ilgu laiku bija aploka “Privileģēts” daļa, met jaunu gaismu uz Epstina operācijas plašumu un izsmalcinātību, liekot domāt, ka digitālās izlūkošanas iespējas varēja būt izmantotas upuru izsekošanai, kompromitēšanai un manipulācijai.
Kāds bija “personīgais hakers” Epstina tīklā?
Saskaņā ar informanta liecību, kas tika sniegta FIB, Epstins uzturēja ciešus sakarus ar vienu hakeri, kura uzdevums bija nodrošināt digitālo slepenību un iegūt informāciju. Dokumentā šis indivīds tiek dēvēts tieši par “personīgo hakeri”. Eksperti, kas analizējuši lietu, norāda, ka šāda speciālista loma bagātai un ietekmīgai personai kā Epstinam varēja būt trīsgalvena:
1. Datu iegūšana un izlūkošana
Hakeris, visticamāk, bija atbildīgs par potenciālo upuru, kā arī pašu Epstina saistīto personu – ieskaitot iespējamos apvainotājus, žurnālistus vai tiesas lieciniekus – digitālo pēdu izsekošanu. Tas ietvertu e-pastu, sociālo mediju kontu un personīgo sarakšu pārkāpšanu, lai iegūtu kompromitējošu materiālu.
2. Komunikācijas uzraudzība un slepenības nodrošināšana
Lai aizsargātu paša Epstina un viņa plašā tīkla saziņu no izlūkošanas, hakeris varēja izveidot šifrētus komunikācijas kanālus, izmantot anonīmus ierīces un nodrošināt, ka digitālais “pēdu nospiedums” būtu minimāls. Tas liktu saprast, kāpēc daudzas no darījumiem un sakariem ir bijušas tik grūti izsekojamas.
3. Šantāžas materiāla sagatavošana
Iegūstot privātu informāciju par ietekmīgām personām, kuras apmeklēja Epstina “privātās salas” vai rezidences, šī informācija varēja tikt izmantota kā ietekmes instruments – lai kontrolētu cilvēkus, neizpaustos vai iegūtu no tiem labumu. Šis ir klasisks izspiegošanas un šantāžas elements, kas tagad iegūst digitālu izpausmi.
Kāpēc šī informācija tiek atklāta tikai tagad?
Dokuments, kurā minēta informācija par hakeri, ir daļa no lielāka materiālu klāsta, kas saistīts ar aploku “Privileģēts”. Tiesas process un izmeklēšana šajā gadījumā ir bijusi neticami sarežģīta, iesaistot simtiem liecību, starptautisku juridisku izaicinājumu un augsta līmeņa politisko iejaukšanos. FIB informanta ziņojums no 2017. gada, iespējams, tika uzskatīts par tikai vienu daļiņu milzīgā puzzle, un tā nozīme varēja pilnībā izpausties tikai apvienojot to ar citiem pierādījumiem.
Turklāt, pašam Epstinam apcietinot un vēlāk nomirstot Ņujorkas cietumā 2019. gadā, daudzas pavedienu galotnes tika pārtrauktas. Tomēr izmeklētāji turpina salikt kopā viņa operācijas mehānismu, un hakeris – ja tāds patiešām pastāvēja – varētu būt galvenais liecinieks vai pat līdzdalībnieks, kura identitāte vēl nav atklāta sabiedrībai.
Digitālā izlūkošana: Varenais ierocis noziedznieku rokās
Epstina gadījums skaidri parāda, kā modernās tehnoloģijas var tikt izmantotas plašas un sarežģītas noziedzīgas darbības veikšanai. Bagātība un saiknes ļāva viņam piekļūt resursiem, par kuriem parastais noziedznieks varēja tikai sapņot. “Personīgais hakers” šajā kontekstā nav tikai tehniķis, bet gan stratēģisks aktieris, kas palīdzēja aizsargāt un paplašināt iespējami vienu no visiemokārtīgākajiem noziedzīgajiem tīkliem mūsdienu vēsturē.
Šī atklāsme rada vairākus svarīgus jautājumus: Vai šis hakers joprojām ir brīvs? Vai viņš vai viņa strādāja arī citiem ietekmīgiem klientiem? Un, pats svarīgākais, cik daudz upuru faktiski tika pakļautas digitālai izlūkošanai un šantāžai, un kā tas ietekmēja viņu spēju runāt patiesību?
Nākotnes izmeklēšanas virzieni
Publiskojot šos dokumentus, Tieslietu departaments, iespējams, dod signālu, ka izmeklēšana par Epstina tīklu un visiem tā dalībniekiem nav beigusies. Informācija par “personīgo hakeri” var kļūt par jauna izmeklēšanas posma pamatu. Prokurori varētu centies identificēt šo personu, lai iegūtu liecības par konkrētiem uzbrukumiem, iegūtu datu kopijas vai pat atklātu citus līdzīgus tīklus.
Tā kā mēs dzīvojam digitālā laikmetā, šāda veida noziedzīgā darbība atstāj dziļas un ilgstošas pēdas. Katrs uzlauzts e-pasts, katrs nozagtais tērzēšanas žurnāls ir potenciāls pierādījums. Lai arī Džefrijs Epstins vairs nav dzīvs, patiesības meklējumi par viņa darbībām turpinās, un katrs jauns fragments, piemēram, šis par iespējamo hakeri, ir solis tuvāk taisnībai un tuvāk tam, lai upuriem beidzot būtu noslēgums. Sabiedrības uzmanība un mediju spiediens ir kritiski svarīgi, lai šis process turpinātos un lai visi atbildīgie – ieskaitot tos, kas nodrošināja tehnisko atbalstu – tiktu nodoti tiesai.
Avots: https://techcrunch.com/2026/01/30/informant-told-fbi-that-jeffrey-epstein-had-a-personal-hacker/