Ekskluzīva intervija ar Deivu Viljamu – PAE Engineers vecāko principālo inženieri

Intervija ar datu centru dizaina ekspertu

Deivs Viljamss ir PAE Engineers vecākais principāls inženieris ar 20 gadu pieredzi mehāniskajā inženierijā. Strādājot ar datu centriem, laboratorijām un veselības aprūpes iestādēm, viņš ir kļuvis par ekspertu kontrolētu vides risinājumu projektēšanā. Deivs koncentrējas uz darbības un apkopes izmaksu samazināšanu, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanu. Viņa klientu vidū ir Kaiser Permanente, Legacy, Tality un PeaceHealth. Kā LEED sertificēts profesionālis, viņš ir strādājis pie daudziem ilgtspējīgiem projektiem, tostarp vairākiem LEED un Net-Zero Energy sertificētiem ēkām.

PAE Engineers specializējas energoefektīvu, augstas veiktspējas datu centru projektēšanā, kuru prioritāte ir ilgtspēja un operatīvā efektivitāte. Viņu darbā tiek integrēti inovatīvi dzesēšanas risinājumi un uzlabota inženiertehnika, lai optimizētu veiktspēju, vienlaikus samazinot ietekmi uz vidi.

Vai varat pastāstīt par savu pirmo datu centra projektēšanas pieredzi? Kādi bija galvenie izaicinājumi?

Mans pirmais lielais projekts bija ļoti iegaumējams un patiesībā viens no maniem mīļākajiem. Tas bija vecas pusvadītāju ražotnes pārveidošana par datu centru. Šim projektam bija vairāki izaicinājumi – iekārtu pārveidošana citiem darbības apstākļiem, reziliences nodrošināšana un pareiza darbība, izmantojot esošās iekārtas. Komisionēšana arī bija izaicinoša, it īpaši, nodrošinot, ka dzesēšanas iekārtas un kontrolieri varētu ātri restartēt pēc strāvas padeves pārtraukuma. Beigās viss nostrādāja lieliski, un komanda cieši sadarbojās, lai nodotu kvalitatīvu datu centra objektu.

Kā mainījušās datu centru projektēšanas prioritātes pēdējos 20 gados?

Prioritātes ir mainījušās diezgan būtiski. Datu centri pastāv, lai nodrošinātu stabilu vide serveriem. Tā kā serveri ir kļuvuši daudz jaudīgāki un pielāgojamāki, arī infrastruktūra ir mainījusies. Tā ir kļuvusi ļoti efektīva, ievērojami uzlabojot energoefektivitāti – sākot no elektroenerģijas pārveidošanas un pārvades līdz pat serveru skapjiem. Dzesēšanas sistēmas ir pārgājušas no liela enerģijas patērētājiem uz inovatīvām augstas efektivitātes sistēmām, kas ļauj sasniegt daudz zemākus PUE rādītājus nekā jebkad agrāk.

Kādas ir lielākās problēmas datu centru projektēšanā šobrīd?

Uzticamas elektroenerģijas pieejamība parasti ir vissvarīgākais faktors, izvēloties datu centra atrašanās vietu. Zemes pieejamība, attālums līdz optiskajiem kabeļiem, drošība un klimata apstākļi arī ir svarīgi, bet elektroenerģijas pieejamība bieži vien ir galvenais noteicošais faktors.

Kā PAE Engineers integrē ilgtspēju datu centru projektos jau no sākotnējām plānošanas fāzēm?

Mēs vienmēr sākam ar gala mērķi prātā. Ilgtspēja ir plašs jēdziens, kas ietver vairāk nekā tikai enerģiju, taču, ņemot vērā nepieciešamās enerģijas apjomus, tā bieži vien saņem visvairāk uzmanības. Zemā PUE mērķa noteikšana un tā ievērošana visā projektēšanas procesā ir mūsu vadlīnija. Galvenais enerģijas patērētājs datu centros ir dzesēšanas sistēmas, tāpēc mēs sākam tieši ar tām optimizēšanu. Ņemot vērā klimatu, kurā atradīsies objekts, mēs maksimāli izmantojam brīvo dzesēšanu un mēģinām izvairīties no lielu kompresoru motoru izmantošanas. Turklāt mēs apsveram siltuma atgūšanu, ūdens taupīšanas pasākumus, vadības sistēmu optimizāciju un pat tādus risinājumus kā atjaunojamās enerģijas avoti un lietus ūdens savākšana.

Kādi ir daudzsološākie inovāciju virzieni datu centros?

Tā kā serveri kļūst izturīgāki un spēj darboties augstākās temperatūrās, tas ļauj paplašināt brīvās dzesēšanas sezonu. Daudzi mūsdienu datu centri izmanto dažus no inovatīvākajiem un energētiski efektīvākajiem risinājumiem. Šķidrā dzesēšana ar blīvāku serveru izvietojumu rada jaunus izaicinājumus un iespējas, jo ūdenim ir daudz lielāka siltuma pārneses kapacitāte nekā gaisam.

Kā jūs balansējat augstas veiktspējas prasības ar ilgtspējas mērķiem?

Ja tas tiek darīts pareizi, kompromisi nav nepieciešami. Infrastruktūrai jāatbalsta serveru prasības ar stabilu darbību, taču, rūpīgi to plānojot, var sasniegt augstu efektivitāti, samazinot PUE un ūdens patēriņu, neupurējot skaitļošanas jaudu.

Kādas problēmas rodas, ieviešot atjaunojamos energoresursus vai citus ilgtspējīgus risinājumus augstas blīvuma datu centros?

Problēmas katrā projektā var būt dažādas. Dažreiz var būt vietējie normatīvie šķēršļi, trūkst vietas konkrētu sistēmu ieviešanai vai arī inovatīva risinājuma izmaksas var būt pārāk augstas, lai to attaisnotu. Tas, kas darbojas vienā klimatā vai vietā, var nedarboties citā, tāpēc katrs projekts ir jāapsver individuāli.

Kā mākslīgais intelekts maina datu centru dizainu?

Blīvāka serveru izvietošana ietekmē gan energoapgādi, gan dzesēšanu. Lielāki elektroapgādes vadi, ķēdes pārtraucēji, cauruļvadi – tas viss rada izaicinājumus, bet arī iespējas pārdomāt infrastruktūras izkārtojumu, lai tas būtu drošs, noturīgs un funkcionāls.

Kādu lomu, jūsuprāt, spēlēs mākslīgais intelekts datu centru energoefektivitātes optimizēšanā?

Tā nozīme ir milzīga. Mašīnmācīšanās iespējas energopātērējošu sistēmu optimizēšanai ir kolosālas. Reāllaika datu analīze vairākos objektos dažādās klimatiskajās zonās varētu radīt revolucionārus uzlabojumus sistēmu darbībā un regulēšanā.

Kā varētu izskatīties nākamās paaudzes AI datu centri?

Augstākas blīvuma serveru izvietošana ir tendence, kas, iespējams, turpināsies vēl dažus gadus. Tas rada interesantas iespējas datu centru fiziskajiem izmēriem, taču prasa arī lielākas infrastruktūras iespējas. Šķidrā dzesēšana joprojām nav plaši izplatīta, taču, palielinoties blīvumam, tā varētu kļūt pievilcīgāka. Atjaunojamie energoresursi vienmēr ir laba ideja, taču izmaksas, atmaksāšanās periods un vietas iespējas katrā gadījumā ir jānovērtē individuāli.

Paldies par interviju! Lasītāji, kas vēlas uzzināt vairāk, var apmeklēt PAE Engineers mājaslapu.

https://www.unite.ai/