ASV uzsāk globālu kampaņu pret datu suverenitātes likumiem: Kāpēc Vašingtonam nepatīk, ka valstis vēlas kontrolēt savus iedzīvotāju datus?

Starptautiskajā digitālajā laukumā izplūst jauns konflikts, kurā dati ir kļuvuši par politisko ieroču. Pēc iekšējiem dokumentiem, kuriem piekļuvis TechCrunch, Donalda Trumpa administrācija ir devusi skaidru pavēli ASV diplomātiem visā pasaulē: aktīvi lobēt pret citu valstu mēģinājumiem ieviest stingrus datu suverenitātes likumus. Šie pasākumi tieši vērsti pret tādiem milžiem kā Google, Meta, Amazon un Microsoft, ierobežojot to iespējas brīvi pārvietot un apstrādāt ārvalstu pilsoņu personas datus. Šis solis izraisa pamatīgu diskusiju par digitālo suverenitāti, privātumu un globālo tehnoloģiju varas līdzsvaru.

Kas ir datu suverenitāte un kāpēc tā kļūst par karstāko tēmu?

Datu suverenitāte ir princips, ka informācija, kas saistīta ar valsts iedzīvotājiem, tās ekonomiku vai drošību, ir pakļauta šīs valsts tiesību aktiem un noteikumiem, pat ja to glabā vai apstrādā ārvalstu uzņēmumi. Tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijas pilsoņu personas dati, kas ievākti sociālajos tīklos, būtu jāglabā serveros Eiropas Savienībā un jāaizsargā saskaņā ar ES noteikumiem, piemēram, Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR).

Pēdējo gadu laikā šāda pieeja ir kļuvusi arvien populārāka. Valstis kā Indija, Brazīlija, Indonēzija un pat dažas Āfrikas valstis ir izstrādājušas vai izstrādā stingrākus noteikumus, lai pasargātu savu iedzīvotāju datus no nekontrolētas aizplūšanas uz ASV vai Ķīnu. Viņu galvenie argumenti ir pilsoņu privātums, nacionālā drošība un ekonomiskā neatkarība – vēlme, lai vērtīgie dati paliek valsts iekšienē un veicina vietējo digitālo ekonomiku.

ASV pozīcija: Brīva datu plūsma kā “digitālā tirdzniecības” pamats

ASV administrācija šo tendenci redz kā draudu saviem tehnoloģiju gigantiem un nacionāliem ekonomiskajiem interesēm. Oficiālais Vašingtona stāvoklis, kā norādīts dokumentos, ir ka “datu lokalizācijas prasības” ir protekcionistiski barjeras tirdzniecībai. Viņi uzskata, ka brīva starptautiska datu plūsma ir mūsdienu digitālās ekonomikas dzīslas, kas ļauj inovācijām un pakalpojumiem attīstīties bez robežām.

Diplomātiem tiek lūgts uzsvērt, ka stingri datu suverenitātes likumi palielina uzņēmumu darbības izmaksas, sarežģī iekārtu uzturēšanu un galu galā kaitē patām valstīm, kuras tos ievieš, bremzējot tehnoloģiju pieejamību un investīcijas. ASV argumentācijā bieži skan arī piesardzība pret autoritāriem režīmiem, kuri, aizbildinoties ar datu suverenitāti, varētu ierobežot informācijas brīvību un vajāt disidentus.

Reālās ietekmes: Ko tas nozīmē mazākām valstīm kā Latvijai?

Šis spiediens rada sarežģītu diplomatisku dilemmu daudzām valstīm, tostarp Latvijai. No vienas puses, ES stingri aizstāv datu aizsardzības augstos standartus un savu digitālo suverenitāti, ko parāda ne tikai GDPR, bet arī jaunie noteikumi par mākslīgo intelektu un digitālo pakalpojumu tirgu (DSA un DMA). No otras puses, ASV ir svarīgs sabiedrotais gan drošības, gan ekonomikas jomā.

Latvijai, kuras digitālā infrastruktūra lielā mērā balstās uz globālu pakalpojumu sniedzēju risinājumiem, ir jāatrod līdzsvars. Jāaizsargā latviešu pilsoņu dati un jānodrošina to glabāšana drošā tiesiskā telpā (piemēram, ES), vienlaikus neizolējoties no globālām inovācijām un nesabojājot attiecības ar stratēģisku partneri. ASV diplomātu lobēšana var ietekmēt diskusijas gan valsts, gan ES institūciju līmenī, mēģinot atslābināt potenciāli stingrākus nākotnes noteikumus.

Nākotnes perspektīvas: Vai pasaule sadalīsies digitālajos “fortos”?

Eksperti brīdina, ka šis konflikts var novest pie tā, ko dēvē par “digitālo fragmentāciju” vai “sadrumstaloto internetu”. Vienā pusē varētu būt ASV vadītais bloks ar relatīvi brīvu datu plūsmu, otrā – ES ar stingru regulējumu, bet trešā – valstis kā Ķīna un Krievija ar pilnīgi noslēgtām digitālajām vidēm. Šāds sadalījums radītu milzīgus izaicinājumus starptautiskai sadarbībai, biznesam un pat parastiem lietotājiem, kuru pakalpojumi varētu pēkšņi kļūt nepieejami ārpus viņu reģiona.

Līdz ar 2026. gadu tuvošanos, šīs debates kļūs tikai intensīvākas. Valstu spēja aizstāvēt savu digitālo suverenitāti, nepazaudējot savienojumu ar globālo kopienu, būs viens no noteicošajiem politiskajiem un ekonomiskajiem jautājumiem nākamajā desmitgadē. ASV diplomātu misija ir tikai pirmais šīs lielās cīņas aktieris uz starptautiskās skatuves, un tās rezultāti ietekmēs ikviena no mums digitālo dzīvi.

Galvenais jautājums, kas paliek atklāts: vai datu piederība ir mūsdienu suverenitātes izpausme, vai arī ASV argumenti par brīvo plūsmu ir veids, lai saglabātu dominējošo pozīciju digitālajā pasaulē? Atbilde noteiks nākotnes interneta struktūru un mūsu digitālās brīvības robežas.

Avots: https://techcrunch.com/2026/02/25/us-tells-diplomats-to-lobby-against-foreign-data-sovereignty-laws/