Apvienotās Karalistes likumdevēji AI uzņēmumiem: Maksājiet par datiem, kurus izmantojat!
Pasaulē notiek kāda veida pārmaiņu vilnis mākslīgā intelekta (AI) debatē, un tas, pārsteidzoši, notiek tieši Apvienotajā Karalistē. Un tas nenotiek klusi vai piesardzīgi. Parlamenta locekļi beidzot sāk pretoties vienai no tehnoloģiju nozares iemīļotākajām nodarbēm: AI algoritmu palaišanai uz milzīgiem tiešsaistes satura masīviem, bieži vien neievērojot, kam šis saturs patiesībā pieder. Viņu piedāvātais risinājums ir vienkāršs, gandrīz pats par sevi saprotams. Ja mākslīgā intelekta modelis tiek apmācīts, izmantojot kāda cilvēka vai organizācijas saturu, par to vajadzētu maksāt. Šobrīd Apvienotās Karalistes parlamenta komiteja aicina valdību apsvērt likumdošanas izmaiņas, kas noteiktu šādu atlīdzības mehānismu. Šis solis varētu radikāli mainīt AI attīstības lauku un noteikt jaunu etalonu globālā mērogā.
No “brīvā ieguvuma” uz “godīgu atlīdzību”: Paradigmas maiņa AI apmācībā
Līdz šim daudzu lielo valodu modelu (piemēram, līdzīgu ChatGPT) attīstības pamatā ir bijusi plaši pieejamo interneta datu izmantošana bez skaidras atļaujas vai tiešas atlīdzības saturam radītājiem. Tas ietver jaunumu rakstus, emuārus, zinātniskos pētījumus, mākslas darbus, forumu diskusijas un daudz ko citu. Uzņēmumi argumentē, ka šāda datu “lāpīšana” ir būtiska inovācijai un ietilpst “godīgā lietojuma” ietvaros. Tomēr arvien vairāk balss skan, ka šī prakse ir būtībā nepamatota satura radītāju ekspluatācija.
Apvienotās Karalistes parlamenta komitejas pozīcija ir skaidra: laiks ir beidzies, kad tehnoloģiju giganti var brīvi būvēt miljardu vērtus produktus, balstoties uz darbu, ko viņi neapmaksā. Viņu aicinājums ir pirmais nozīmīgais politisks signāls no lielas valsts, kas tiešā veidā aicina regulēt šo jomu, liekot AI attīstītājiem noslēgt licencēšanas līgumus un maksāt autoru tiesību īpašniekiem.
Kāpēc tieši tagad? Spiediens aug no visām pusēm
Šis pārliecības vilnis nav radies no tukšas vietas. Tas ir tiešas reakcijas rezultāts uz vairākiem faktoriem. Pirmkārt, izplatījušies daudzi tiesas procesi, īpaši ASV, kur autori, mākslinieki un mediju uzņēmumi vēršas pret AI uzņēmumiem, apsūdzot tos autortiesību pārkāpumos. Otrkārt, ir pieaugusi sabiedrības un radītāju izpratne par to, ka viņu dati ir vērtīgs resurss. Treškārt, pašu AI nozares milzīgie peļņas rādītāji padara argumentu par “nepieciešamību brīvai piekļuvei” arvien mazāk ticamu. Ja uzņēmums var nopelnīt miljardus, tas noteikti var atlīdzināt tiem, kuru darbā balstās tā tehnoloģija.
Iespējamie modeļi: Kā varētu darboties atlīdzība?
Jautājums par to, *kā* tieši īstenot šādu atlīdzības shēmu, ir ārkārtīgi sarežģīts. Komiteja nav izklāstījusi detalizētu mehānismu, taču ekspertu vidū tiek diskutētas vairākas iespējas.
Kolektīvā licencēšana un autoru atlīdzības fondi
Viena no vadošajām idejām ir sistēma, līdzīga tai, kas jau pastāv mūzikas un izdevniecības nozarē. AI uzņēmumi varētu maksāt nodevas lieliem kolektīviem pārvaldītājiem, kuri pēc tam sadalītu līdzekļus autoriem, balstoties uz to, cik bieži viņu saturs tiek izmantots apmācībā. Tas prasītu jaunas tehniskas metodes satura izmantošanas izsekošanai AI apmācības datu kopās.
Tiešie licencēšanas līgumi
Lieliem satura radītājiem, piemēram, jaunumu aģentūrām, zinātniskajiem izdevniecībām vai fotobankām, varētu būt iespēja tieši noslēgt līgumus ar AI uzņēmumiem, nosakot cenu par savu arhīvu piekļuvi. Šāda prakse jau sāk veidoties starp dažiem lielajiem medijiem un tehnoloģiju kompānijām.
Nodokļi un valsts regulējums
Cits virziens ir valsts līmeņa regulējums, kas noteiktu obligātu atlīdzības likmi vai nodokli par datu izmantošanu, ar līdzekļu novirzīšanu kultūras un izglītības jomu atbalstam. Tomēr šāda pieeja varētu nomākt inovācijas mazākos uzņēmumos.
Izaicinājumi un kritiķu viedokļi
Protams, šāda pārmaiņu virzība saskaras ar nopietnu pretestību un rada daudzus praktiskus jautājumus. AI nozares pārstāvji brīdina, ka stingri atlīdzības noteikumi var kavēt inovācijas, īpaši sākumposma uzņēmumiem un atvērtā koda projektiem, kuriem nav līdzekļu maksāt par datiem. Rodas arī jautājumi par to, kā izsekot katram teksta fragmentam vai attēlam milzīgā datu kopā, un kā noteikt tā vērtību.
Kritiķi arī uzsver, ka daudzi dati internetā ir pats par sevi “atvasināti” vai komentāri par citu saturu, un to autoru tiesību noteikšana var būt ļoti sarežģīta. Vai par komentāru zem jaunuma raksta arī būs jāmaksā? Tomēr atbildes uz šiem izaicinājumiem, pēc parlamenta komitejas domām, nedrīkstat būt iemesls, lai saglabātu nepilnvērtīgu status quo.
Potenciālā ietekme uz Latviju un Eiropu
Ja Apvienotā Karaliste pieņems šādus noteikumus, tas noteikti ietekmēs visu Eiropas Savienību, ieskaitot Latviju. ES jau strādā pie AI Aktam, kas regulē šo jomu, un Lielbritānijas piemērs varētu pastiprināt aicinājumus iekļaut stingrākus autortiesību aizsardzības noteikumus arī ES regulā. Latvijas satura radītāji – rakstnieki, žurnālisti, zinātnieki, mākslinieki – varētu gūt tiešu labumu no šādām globālām pārmaiņām, iegūstot jaunu ienākumu avotu par savu darba izmantošanu topošajās tehnoloģijās.
Nākotnes perspektīvas: Vai tiks izveidots jauns “digitālais sociālais līgums”?
Apvienotās Karalistes parlamenta komitejas solis ir vairāk nekā tikai tehniskas regulēšanas jautājums. Tas ir pamatīgs filozofisks pārvērtiens attiecībās starp tehnoloģiju, radošumu un taisnīgumu. Runas ir par jauna veida “digitālo sociālo līgumu”, kurā tehnoloģiju uzņēmumu milzīgā peļņa tiek dalītāka ar tiem, kuru intelektuālais kapitāls ir nepieciešams šīs peļņas gūšanai.
Ja šī ideja iegūs likumdošanas formu, tā varētu radīt ķēdes reakciju visā pasaulē, piespiežot valstis un starptautiskas organizācijas pārskatīt savu pieeju AI attīstībai. Nākamais gads būs izšķirošs, lai redzētu, vai Apvienotās Karalistes valdība pieņems šo izaicinājumu un vai “maksā par datiem” kļūs par jauno globālo standartu, vai arī paliks tikai kā pūļa balss parlamenta zālēs. Vienu ir skaidrs: brīvā datu medību laiks AI nozarei, iespējams, tuvojas beigām.
Avots: https://ai2people.com/uk-lawmakers-to-ai-companies-pay-for-the-data-youre-using/