Apsekojums atklāj: Lielbritānijā trūkst mākslīgā intelekta prasmju
Uzņēmumi sola apmācīt darbiniekus, taču saskaras ar izaicinājumiem īstenošanā
Lielbritānijas uzņēmumi atzīst mākslīgā intelekta (MI) un mašīnmācīšanās nozīmi, taču cīnās ar šo tehnoloģiju ieviešanu darba vietās. Nesen veikts pētījums atklāj, ka, lai gan 78% uzņēmumu plāno uzlabot darbinieku prasmes, tikai 35% no tiem ir izveidojuši konkrētu stratēģiju, kā to panākt. Šī plaisa starp nodomu un realitāti kļūst par nozīmīgu šķērsli inovāciju attīstībā valstī.
Kāpēc MI prasmes ir kļuvušas par tik svarīgu aktīvu?
Mākslīgais intelekts pārveido nozares no finansēm līdz veselības aprūpei, piedāvājot iespējas automatizēt rutīnas procesus, uzlabot lēmumu pieņemšanu un atklāt jašus iespējas. Uzņēmumi, kas spēj efektīvi izmantot MI, bieži vien gūst konkurences priekšrocības, palielinot produktivitāti un ienākumus. Tomēr, bez kvalificētiem speciālistiem, šīs iespējas paliek neizmantotas. Pētījumi rāda, ka uzņēmumi, kuros trūkst MI ekspertu, zaudē vidēji 15% no potenciālajiem ieņēmumiem.
Galvenās šķēršļus prasmju attīstībā
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir laika un resursu trūkums. Daudzi uzņēmumi vienkārši nespēj atļauties atbrīvot darbiniekus ilgtermiņa apmācībām. Turklāt, pastāv neskaidrības par to, kuras prasmes visvairāk nepieciešamas – vai tās ir tehniskās prasmes, piemēram, datu analīze, vai arī mīkstās prasmes, kā kritiskā domāšana. Cits izaicinājums ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas padara iegūtās zināšanas ātri novecojošas.
Kā uzņēmumi plāno risināt šo problēmu?
Lai gan izaicinājumi ir lieli, uzņēmumi meklē dažādus veidus, kā uzlabot darbinieku prasmes. Populāras pieejas ietver sadarbību ar augstskolām, tiešsaistes kursus un iekšējas mentorības programmas. Daži uzņēmumi arī iesaista ārējos konsultantus, lai paātrinātu apmācību procesu. Tomēr, pētījums uzsver, ka veiksmīgākās iniciatīvas ir tās, kas ietver gan tehniskās prasmes, gan organizācijas kultūras maiņu, veicinot nepārtrauktas mācīšanās vidi.
Valdības un izglītības iestāžu loma
Lai risinātu šo problēmu, nepieciešama arī valdības un izglītības iestāžu atbalsta. Lielbritānijā jau tiek veikti pasākumi, lai popularizētu STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierija, matemātika) nozares, taču pētījumi liecina, ka nepieciešami vēl mērķtiecīgāki projekti, piemēram, specializētas apmācības programmas un finansējums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Sadarbība starp uzņēmumiem un augstskolām var radīt praktiskākas mācību programmas, kas atbilst rūpniecības vajadzībām.
Nākotnes perspektīvas un ieteikumi
Lai novērstu prasmju trūkumu, eksperti iesaka uzņēmumiem sākt ar prasmju novērtējumu, lai identificētu viskritiskākās vajadzības. Tālāk, vajadzētu izstrādāt ilgtermiņa apmācības stratēģiju, kas ietver regulārus atjauninājumus, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību. Vienlīdz svarīgi ir veidot atbalstošu vidi, kur darbinieki var droši eksperimentēt ar jaunām tehnoloģijām. Beidzot, sadarbība ar nozares līderiem un dalība profesionālos tīklos var palīdzēt gūt jaunākās zināšanas un pieredzi.
Secinājumi
Mākslīgā intelekta prasmju trūkums Lielbritānijā ir reāla problēma, taču tā nav neatrisināma. Ar pareizu pieeju, iespējams pārveidot šo izaicinājumu par iespēju uzlabot uzņēmumu konkurētspēju un inovācijas. Atslēga ir sistemātiska darba veikšana, iesaistot visus interesentus – no uzņēmumiem līdz valdībai – lai kopīgi veidotu nākotni, kurā tehnoloģijas kalpo vislabākajos nolūkos.
Avots: https://aibusiness.com/ml/survey-ai-skills-shortage-in-uk-