Anthropic apsūdz Ķīnas AI laboratorijas par slepenu Claude izmantošanu, kamēr ASV strīdas par mikroshēmu eksportu
Mākslīgā intelekta nozares sacensības starp ASV un Ķīnu ir sasniegušas jaunu, skandālam tuvu pagriezienu. Pēdējās dienās plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka viena no vadošajām AI kompānijām pasaulē, ASV bāzētā Anthropic, oficiāli apsūdzējusi trīs lielas Ķīnas AI pētniecības laboratorijas par tās zīmola lielvalodu modeļa Claude sistemātisku un maskētu “iztērēšanu”. Notikums izplūst tieši tajā laika posmā, kad Vašingtonā notiek sīvas debates par jauniem ierobežojumiem AI mikroshēmu eksportam uz Ķīnu, cenšoties aizkavēt tās tehnoloģisko attīstību.
Kas patiesībā notika? 24 000 viltus konti un “zināšanu destilācija”
Saskaņā ar ziņojumiem, Anthropic ir identificējusi un dokumentējusi masveida operāciju, kurā Ķīnas kompānijas DeepSeek, Moonshot AI un MiniMax izmantojušas vairāk nekā 24 000 viltus lietotāju kontu, lai piekļūtu Anthropic AI palīgam Claude. Mērķis, kā uzskata apsūdzētāji, nav bijis vienkārši pakalpojuma izmantošana, bet gan tā sauktā **”zināšanu destilācija”**.
Šis process ietver sistemātisku mijiedarbību ar Claude, lai iegūtu milzīgus datu apjomus par tā atbildēm, domāšanas veidu, kodu ģenerēšanas spējām un zināšanām. Šos datus pēc tam var izmantot, lai apmācītu vai uzlabotu pašu Ķīnas kompāniju konkurētspējīgus AI modeļus, efektīvi “izspiežot” Claude intelektuālās spējas un pārnesot tās uz vietējiem produktiem. Anthropic norāda, ka šāda darbība ir tiešs to pakalpojumu izmantošanas noteikumu pārkāpums, kas aizliedz šāda veida automātisko datu iegūšanu un reverso inženieriju.
Galvenās apsūdzētās puses: Kas ir DeepSeek, Moonshot un MiniMax?
Lai saprastu šī konflikta mērogu, ir svarīgi pazīt apsūdzētās puses. **DeepSeek** ir atklātā koda lielvalodu modeļa izstrādātājs, kas Ķīnā ir guvis ievērojamu popularitāti. **Moonshot AI** ir pekingiešu startup, kas specializējas garu kontekstu apstrādē, un kura modelis Kimi jau spēj apstrādāt ļoti garus teksta fragmentus. **MiniMax** savukārt ir viena no vadošajām Ķīnas kompānijām AI ģeneratīvajā laukā, kas ir piesaistījusi ievērojamus investīciju apjomus. Visas trīs kompānijas tiek uzskatītas par nacionāli svarīgiem spēliem Ķīnas centienos sasniegt un pārspēt Rietumu tehnoloģiju līderus mākslīgā intelekta jomā.
Lielākais konteksts: ASV un Ķīnas tehnoloģiskais duelis par AI virsvadību
Šis incidents nav izolēts. Tas notiek **globāla tehnoloģiskā un ģeopolitiskā sacensību** fona. ASV valdība jau vairākus gadus pastiprina pasākumus, lai ierobežotu Ķīnas piekļuvi visattīstītākajām pusvadītāju tehnoloģijām, kas ir absolūti nepieciešamas modernu AI modeļu apmācībai un darbināšanai. Galvenais ierocis šajā karā ir eksporta kontrole uzņēmumiem, piemēram, Nvidia, kuru GPU mikroshēmas ir kļuvušas par zeltu AI pramatrūpniecībā.
Pašlaik ASV regulatori aktīvi apspriež iespēju vēl vairāk pastiprināt šos ierobežojumus, aizliegt eksportu vēl vairāk mikroshēmu veidu un pat ierobežot piekļuvi mākoņpakalpojumiem, kuros Ķīnas izstrādātāji varētu apmācīt savus modeļus, izvairoties no fizisku mikroshēmu iegādes. Anthropic paziņojums par Ķīnas kompāniju darbību nāk ļoti ērtā laikā tiem ASV politiķiem un lobistiem, kuri cīnās par šo ierobežojumu pastiprināšanu, jo tas sniedz taustāmu pierādījumu par **Ķīnas agresīvo taktiku** tehnoloģiju iegūšanā.
Kāda ir Ķīnas reakcija un kādi ir iespējamie sekas?
Pagaidām oficiālas reakcijas no minētajām Ķīnas kompānijām nav. Tomēr industrijas eksperti paredz vairākus scenārijus. Pirmais: kompānijas var noliegt apsūdzības, apgalvojot, ka lielais kontu skaits bijis saistīts ar iekšēju pētniecību vai lietotāju testēšanu. Otrs: incidents var izraisīt juridiskas darbības no Anthropic puses, kaut arī to īstenošana starptautiski ir ļoti sarežģīta. Trešais, un iespējams, vissvarīgākais: šis gadījums kļūs par **spēcīgu argumentu** ASV politiskajos aprindos, lai aizsprostos tehnoloģiju plūsmu uz Ķīnu vēl stingrāk.
Ko tas nozīmē parastajam lietotājam un AI nozares nākotnei?
Lai gan šķiet, ka šīs cīņas notiek augstākajos korporatīvajos un valdības līmeņos, tām var būt tieša ietekme uz mums visiem. Ja tehnoloģiju plūsma tiks pārtraukta, mēs varam redzēt **divu atšķirīgu AI ekosistēmu** veidošanos: vienu Rietumu valstīs, otru Ķīnā. Tas varētu novest pie inovāciju duplikācijas, lielāku izmaksu un iespējams, bremzētu globālu sadarbību, kas ir bijusi dzīves asinsrite AI pētniecībā.
No otras puses, šādi incidenti uzsver, cik vērtīgs ir intelektuālais īpašums mākslīgā intelekta laikmetā. Modeļi, kā Claude, ir rezultāts milzīgiem pētniecības un attīstības ieguldījumiem, un to spēju sistemātiska “nokopēšana” apdraud biznesa modeli, kas balstās uz šādu inovāciju. Tas var mudināt uzņēmumus vēl vairāk noslēgt savas tehnoloģijas un padarīt piekļuvi ierobežotāku, kas arī nav labi gala lietotājam.
Viens ir skaidrs: sacensības par AI virsvadību ir sasniegušas jaunu intensitātes līmeni. Cīņa vairs nenotiek tikai laboratorijās un ar akadēmiskiem rakstiem, bet arī ar viltus kontiem, datu iegūšanas operācijām un politiskiem ierobežojumiem. Nākamie gadi noteikti nesīs vēl vairāk šādu konfliktu, kas veidos digitālās pasaules topogrāfiju nākamajām desmitgadēm.