AI līdzekļu zelta drudzī: Kāpēc risku kapitālisti pārstāj būt uzticīgi un iegulda abos konkurentos?
Iedomājieties futbola pasaules čempionāta finālu. Un tad iedomājieties, ka viena komanda galvenais sponsors vienlaikus finansē arī otru komandu, nodrošinot tai labākos apavus un treniņu aprīkojumu. Tas šķistu absurds, vai ne? Taču tieši tāda ir situācija mākslīgā intelekta (AI) pasaules vērtīgākajos startapos, kur vairāk nekā ducis risku kapitāla fondu, kas atbalsta OpenAI, ir ieguldījuši arī tā galvenajā konkurentē – Anthropic. Senā konfliktu interešu ētika šķietami ir mirusi, un tās vietā valda “zelta drudzis”.
No līdera uz pretinieku: Divu AI gigantu stāsts
Lai saprastu, kāpēc šī situācija ir tik satriecoša, ir jāiepazīstas ar aktieriem. No vienas puses ir **OpenAI**, ChatGPT radītāji, kas kļuva par AI revolūcijas seju. No otras puses – **Anthropic**, ko dibināja bijušie OpenAI pētnieki, ar misiju veidot “uzticamu, pārredzamu un kontrolējamu” AI. Anthropic ir Claude AI radītāji. Būtībā, tie ir divi nozīmīgākie spēlētāji vienā un tajā pašā laukā, kas tieši sacenšas par to, kura AI modeļa veidne noteiks nākotni. Un, kā izrādās, daudzi to investori dala savu naudu starp abiem.
Kuri investori spēlē abās komandās?
Pēc TechCrunch ziņojuma, starp fondiem, kas atbalsta gan OpenAI, gan Anthropic, ir tādi respektāli vārdi kā **Khosla Ventures, Tiger Global Management un Spark Capital**. Šie nav mazi spēlētāji; tie ir milzīgi kapitāla milži, kas tradicionāli ir pieturējušies pie neuzrakstīta likuma, ka nedrīkst finansēt tiešos konkurentus vienā nozarē. Tomēr AI pievilcība un potenciālais atdeves apjoms ir tik milzīgs, ka šīs ētiskās normas tiek atmestas kā novecojušas.
Kāpēc tas notiek? Trīs AI investīciju realitātes
1. “Nezaudēt balonu” mentalitāte
AI ir pirmā tik liela tehnoloģiskā pārmaiņu vilnis pēc interneta un viedtālruņu parādīšanās. Investori baidās palikt novārtā. Ieguldot abos iespējamos līderos, viņi gandrīz garantē sev vietu uzvarētāju pusē, neatkarīgi no tā, kurš uzvar. Tas ir kā likt derības uz visiem zirgiem sacīkstēs.
2. Dažādas filozofijas, viena mērķa grupa
Lai gan OpenAI un Anthropic ir tiešie konkurenti, to pieeja un biznesa modelis nedaudz atšķiras. OpenAI ir agresīvāks komerciālo produktu izstrādē, kamēr Anthropic uzsver drošību un pārredzamību. Daži investori var redzēt iespēju atbalstīt abas pieejas, it kā diversificējot risku ne tikai starp uzņēmumiem, bet arī starp AI attīstības filozofijām.
3. Pārāk lielais kūlis, lai to apēstu vienam
AI izpēte un infrastruktūra ir neticami dārga. Vienam fondam varētu būt pārāk riskanti ieguldīt visus savus resursus tikai vienā uzņēmumā šajā augsta riska jomā. Sadalot ieguldījumu, viņi samazina risku, taču tas rada morāli apšaubāmu konfliktu interešu situāciju.
Kādi ir sekas? Vai startapi zaudē uzticību?
Šī prakse rada vairākus būtiskus jautājumus. Ko par to domā paši startapi? Oficiāli gan OpenAI, gan Anthropic nav komentējuši konkrētus investoru pārklājumus. Tomēr iekšēji tas noteikti rada spriedzi. Vai konfidenciāla informācija no viena uzņēmuma var netieši nokļūt otrā, ja investori abos padomos ir vieni un tie paši cilvēki? Tradicionālajā uzņēmējdarbībā tas būtu skaidrs konfliktu interešu pārkāpums.
**Lielākais risks ir inovāciju apsīkšana.** Ja abi galvenie spēlētāji tiek finansēti pēc būtības vieniem un tiem pašiem avotiem, vai investoriem patiesībā ir interese veicināt īstu konkurenci? Vai viņi netieši veicinās status quo, lai aizsargātu savus ieguldījumus abās pusēs? Tā varētu apslāpt radošāku, bet riskantāku pieeju, kas nāk no trešajiem spēlētājiem.
Nākotne: Vai ētika atgriezīsies, kad beigsies “zelta drudzis”?
Pašlaik AI nozare atrodas savā “zelta drudža” fāzē. Nauda plūst straujāk nekā izpratne par ilgtermiņa ētiskiem un stratēģiskiem modeļiem. Vēsture rāda, ka šādi periodi beidzas ar konsolidāciju un “pārtaisīšanos”. Kad tirgus nobriest un izcīnīsies pārsvars viens vai divi līderi, investoriem būs jāizdara grūtāka izvēle. Vai viņi paliks lojāli tam uzņēmumam, kas izrādījies veiksmīgāks? Vai arī turpinās diversificēt, meklējot nākamo lielo lietu citā nozarē?
Viena ir skaidra: **AI revolūcija pārraksta ne tikai tehnoloģijas, bet arī investīciju spēles noteikumus.** Uzticība vienam uzņēmumam un tā misijai šķietami vairs nav tik svarīga kā iespēja būt visur, kur var parādīties nākamais milzards. Šī ir jauna realitāte, ar kuru saskarsies ne tikai startapi, bet arī regulatori un pat sabiedrība, kurai šīs tehnoloģijas arvien vairāk ietekmēs ikdienu. Jautājums paliek – vai šī “visu pārklājošā” investīciju stratēģija ilgtermiņā veicinās veselīgu konkurenci, vai arī tā radīs slēgtu, maz pārredzamu elite, kas kontrolē nākotnes vissvarīgākās tehnoloģijas? Atbilde vēl nav skaidra, bet debates ir sākušās.