Vatikāna misija: mākslīgais intelekts un meklējumi pēc universālas ētikas

Vatikāna pils svētajās zālēs, kur gadsimtu gaitā teologi ir diskutējuši par dvēseli, grēku un pestīšanu, šonedēļ atskanēja pavisam cits jautājums. Ja mašīnas kļūst arvien spējīgākas domāt, kas iemācīs tām ētiku? Šis semināra “Cilvēks un mašīna: sociālie un ētiskie izaicinājumi tehnoloģiju laikmetā” iedvesmots jautājums atspoguļo Vatikāna nopietno un aktīvu darbu, lai ietekmētu mākslīgā intelekta (MI) attīstības virzienu. Pasaulīgo tehnoloģiju gigantu un valdību sarunās arvien skaidrāk parādās vēsturiskās garīgās varas balss, kuras mērķis ir nodrošināt, lai tehnoloģiskā revolūcija kalpotu cilvēka labklājībai.

Vēsturisks forums mūsdienu izaicinājumiem

Seminārs, ko organizēja Vatikāna Dikasterija kultūrai un izglītībai, apvienoja unikālu dalībnieku pulku: kardinālus, bīskopus, vadošus tehnologu uzņēmumu pārstāvjus, inženierus, filozofus un tiesību ekspertus. Šī daudzveidība pasludināja svarīgu vēstījumu – mākslīgā intelekta jautājumi pārsniedz tehniskās spējas un peļņas gūšanu. Tie ir dziļi antropoloģiski, sociāli un garīgi. Vatikāna Ziņu dienesta atskaite uzsvēra, ka diskusijas centrā bija nevis problēmu risināšana pēc fakta, bet gan “ētisku sistēmu” veidošana jau no paša sākuma. Tas nozīmē iebūvēt cilvēka cieņas, solidaritātes un kopējā labuma principus pašā algoritmu kodā.

Pāriesim no reaģēšanas uz aktīvu līdzdalību

Vatikāna pozīcija nav naiva tehnofobija. Tā atzīst milzīgo MI potenciālu medicīnā, lauksaimniecībā, izglītībā un vides aizsardzībā. Tomēr tā uzsver, ka bez stingras ētikas pamatprincipiem šīs iespējas var pārvērsties par draudiem: pastiprinātu nevienlīdzību, masveida uzraudzību, dezinformācijas plūsmu un pat autonomo ieroču attīstību. Tāpēc Baznīca, kurai ir gadsimtu ilga pieredze morāles jautājumu izpētē, piedāvā sevi kā neaizstājamu dialogā dalībnieci. Kardināls Džuzepe Versaldi, vadot dikasteriju, norādīja, ka ir laiks pāriet no vienkāršas novērošanas uz aktīvu un konstruktīvu līdzdalību starptautiskajās diskusijās par tehnoloģiju regulēšanu.

Pamatprincipi: cilvēks centrā, tehnoloģijas pakalpojumā

Kādi tad ir tie ētikas pamatprincipi, kurus Vatikāns vēlas iestrādāt mākslīgā intelekta nākotnē? Semināra diskusijas ļāva izcelt vairākus galvenos punktus.

1. Cilvēka cieņas neaizskaramība

Jebkura tehnoloģija, tostarp MI, ir jāizstrādā, jāievieš un jāizmanto tā, lai tā pilnībā cienītu un aizsargātu katras personas cieņu. Algoritmi nedrīkst pastiprināt diskrimināciju, ierobežot cilvēka brīvību vai reducēt personu līdz tikai datu kopai. Lēmumi, kas ietekmē cilvēku dzīves (piemēram, kredītvērtējums, medicīniskā diagnostika, nodarbinātība), vienmēr jāsaglabā cilvēka kontrole un pārskatāmība.

2. Solidaritāte un kopējais labums

MI attīstības augļi nedrīkst pārdalīties tikai starp bagātākajām valstīm vai vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem. Tehnoloģijām jākalpo, lai mazinātu sociālo un ekonomisko nevienlīdzību, uzlabotu piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei visā pasaulē. Vatikāns aicina uz starptautisku sadarbību, lai izvairītos no jauna veida “digitālā koloniālisma”.

3. Pārredzamība un atbildība

“Melnie kasti” – algoritmi, kuru darbība nav saprotama ne pat to radītājiem – ir nepieņemami, ja tie ietekmē cilvēku tiesības un likteni. Ir nepieciešama sistēmu pārredzamība, lai varētu izprast, kā un kāpēc tiek pieņemts lēmums. Turklāt ir jānodrošina skaidra atbildības ķēde: ja algoritms kādam nodara pāri, jābūt iespējai noteikt, kas ir atbildīgs.

Konkrētas iniciatīvas: no vārda līdz darbam

Vatikāna interese par MI nav tikai teorētisku semināru līmenī. Pēdējos gados ir redzamas vairākas praktiskas iniciatīvas.

Romas Pieprasījums

2020. gadā Pāvests Francisks aicināja izstrādāt “Romas Pieprasījumu” – ētikas kodeksu mākslīgā intelekta jomā, ko parakstītu valdības, korporācijas un pētnieki. Šis dokuments kļuva par bāzi turpmākajai darbībai, uzsverot nepieciešamību pēc algoritmu, kas ir “uzticami, nediskriminējoši un vides ziņā ilgtspējīgi”.

Sadarbība ar nozari

Vatikāns aktīvi meklē dialogu ar lielākajiem tehnoloģiju spēlētājiem. Ir notikušas tikšanās ar uzņēmumu Microsoft, IBM un Google pārstāvjiem, lai apspriestu ētiskus principus. Ideja ir strādāt kopā, nevis konfrontēt, lai kopīgi atrastu līdzsvaru starp inovācijām un cilvēka vērtībām.

Akadēmiskā un pētnieciskā darbība

Vairākas ar Baznīcu saistītas universitātes un pētniecības centri (piemēram, Gregora Universitāte Romā) attīsta programmas un pētījumus par tehnoloģiju ētiku, digitālo antropoloģiju un teoloģiju tehnoloģiju laikmetā. Šī darbība nodrošina teorētisko pamatu praktiskajai darbībai.

Nākotnes izaicinājumi un cerības

Protams, Vatikāna ceļš nav bez šķēršļiem. Tehnoloģiju attīstības temps ir ātrāks nekā starptautisko normatīvo aktu pieņemšanas process. Pekinas un Silīcijas ielejas vērtības var būt ļoti atšķirīgas no Romas vērtībām. Tomēr, tieši šī iemesla dēļ Vatikāna balss ir tik svarīga – tā piedāvā pārskatāmu, laika pārbaudītu vērtību sistēmu, kas balstīta nevis uz peļņu vai varu, bet uz cilvēka dzīvības un sabiedrības labklājību.

Nākotnē mēs, visticamāk, redzēsim vēl ciešāku Vatikāna iesaisti starptautiskajās organizācijās, piemēram, ANO un UNESCO, kā arī turpinātu dialogu ar valstu vadītājiem un rūpniecības līderiem. Mērķis ir skaidrs: veidot tādu tehnoloģisko nākotni, kurā mašīnas kalpo cilvēkam, nevis otrādi. Kā teica viens no semināra dalībniekiem, pat visgudrākajai algoritmam vajadzīga sirds – vai vismaz tās ētiskie kompasi, ko var sniegt tikai cilvēcīgā gudrība. Vatikāna misija ir nodrošināt, ka šis kompass ir uzstādīts pareizi jau no paša sākuma.

Avots: https://ai2people.com/inside-the-vaticans-quest-to-redefine-the-future-of-ai/