Džeks Dorsijs uz pusi samazinājis Block darbinieku skaitu un brīdina: Jūsu uzņēmums būs nākamais
Kad runa ir par darba vietu drošību, mūsdienu tehnoloģiju giganti vairs nerunā par nepārtrauktu augšanu. Džeks Dorsijs, Twitter (tagad X) līdzautors un maksājumu uzņēmuma Block (agrāk Square) izpilddirektors, ir veicis kustību, kas atbalsojas visā nozares koridoru garumā: viņš uz pusi samazinājis savas kompānijas darbinieku skaitu. Un viņa vēstījums pārējam biznesa pasaulei ir skaidrs un draudīgs: esat nākamie rindā.
Šis radikālais solis, kas, pēc TechCrunch ziņām, skāris ap 4000 cilvēku, nav tikai vēl viens reorganizācijas pasākums. Tas ir paziņojums, filozofijas paziņojums. Dorsijs jau ilgu laiku ir atklāti apbrīnojis Ilonu Masku un viņa agresīvo efektivitātes kursu X. Tagad izskatās, ka viņš ne tikai apbrīno, bet arī rīkojas. Viņš uzskata, ka lielākā daļa mūsdienu korporāciju ir kļuvušas pārmērīgi aptaukojušās, lēnas un neefektīvas. Un viņa recepte ir vienkārša, kaut arī skarba: radiķāla vājināšana, lai atgrieztos pie pamatiem un inovācijām.
Kāpēc tagad? Krizes vai pārstrukturēšanas signāls?
Jautājums, kas deg uz lūpām daudziem, ir: kāpēc tieši šobrīd? Block, ar tādu zīmolu kā Cash App un Square terminali, nav acīmredzami cietis kādas akūtas krīzes laikā. Atbilde, iespējams, slēpjas nevis ārējā spiedienā, bet iekšējā pārliecībā. Dorsijs ir kļuvis par galveno “lēna un mazāka uzņēmuma” ideoloģiju aizstāvi. Viņš uzskata, ka birokrātija un pārvaldības slāņi nomāc radošumu un ātrumu, kas ir vitāli svarīgi tehnoloģiju pasaulē.
Šis nav pirmreizējs viņa šāda veida solis, taču tas noteikti ir visdrosmīgākais. Samazinot darbaspēku uz pusi, viņš sūta neizteiktu vēstījumu investoriem: mēs esam nopietni par rentabilitāti un disciplīnu. Taču otrajā pusē no šī vienādojuma ir cilvēki ar savām karjerām, sapņiem un rēķiniem, kas jāapmaksā. Līdzšinējā reakcija ir bijusi sajaukta – daži akcionāri sagaida īstermiņa peļņas pieaugumu, bet bijušie un pašreizējie darbinieki izjūt nemieru un neizpratni.
Ilona Maskas ēna: Vai “hardcore” kultūra kļūst par standartu?
Nav noslēpums, ka Dorsijs apbrīno Masku. X pārveide no Twitter ir bijis brutāls eksperiments, kurā darbinieku skaita krasa samazināšana gāja roku rokā ar radikālu produktu pārveidi. Lai gan Block situācija nav tik ekstrēma, paralēles ir acīmredzamas. Abi uzņēmēji uzskata, ka liela, apmierināta organizācija ir bīstamāka nekā maza, apņēmīga un nedaudz “hardcore” komanda.
Jautājums ir, vai šī kļūst par jauno normu Silikona ielejā un ārpus tās. Pēc gadiem, kad dominēja “augšanas par katru cenu” mentalitāte, kurā darbinieku skaita pieaugums bija leģitimācijas rādītājs, tagad varētu iestāties “efektivitātes par katru cenu” ēra. Tas rada būtisku filosofisku šķelšanos: vai uzņēmuma galvenais mērķis ir radīt vērtību akcionāriem, pasaulei ar saviem produktiem, vai tomēr arī nodrošināt stabilu un drošu vidi saviem darbiniekiem? Dorsijs, šķiet, ir izvēlējies pirmo ceļu.
Ko tas nozīmē citiem uzņēmumiem un jums?
Dorsija brīdinājums – “jūsu uzņēmums būs nākamais” – nav tikai pārspīlēts uzruna. Tas ir balstīts uz novērojumu par globālām ekonomiskām tendencēm. Augstās procentu likmes, inflācijas spiediens un mainīga investīciju vide liek uzņēmumiem vērtēt katru izmaksu posteni. Darbaspēka izmaksas bieži vien ir lielākā posteņa daļa. Kad tāds līderis kā Dorsijs uzņemas tik noteiktu soli, tas sniedz “atļauju” citiem CEO apsvērt līdzīgus pasākumus, īpaši tehnoloģiju nozarē.
Taču šeit ir arī brīdinājums. Masveida atlaišanas sagrauj uzņēmuma garu, pazaudē institucionālo atmiņu un rada dziļu neuzticību tiem, kas paliek. Produktivitāte īstermiņā var pieaugt bailēs, bet ilgtermiņā tas var novest pie izdegšanas, inovāciju trūkuma un labāko talantu aizplūšanas uz konkurējošiem darbiem, kas šādu pieeju vērtē mazāk.
Vai mēs esam uz sliekšņa jaunai darba laikmetam?
Šis notikums var būt daļa no lielākas pārejas. Automatizācija, mākslīgais intelekts un attālinātais darbs jau maina darba vietas paradigmu. Uzņēmumi vairs neuztver katru darbinieku kā neaizstājamu resursu, bet drīzāk kā maināmu komponentu, kura efektivitāti var optimizēt. Tas rada aukstu, bet iespējams neizbēgamu realitāti: drošība un stabilitāte, uz kurām iepriekšējās paaudzes varēja paļauties karjerā, izzūd.
Darbiniekiem tas nozīmē, ka nepārtraukta apgūšana, pielāgošanās spēja un tiešā vērtības radīšana uzņēmumam kļūst par absolūti obligātiem. Vienkārši “pildīt savus pienākumus” vairs var nebūt pietiekami. Uzņēmumiem tas nozīmē, ka viņiem būs jāatrod līdzsvars starp nežēlīgu efektivitāti un spēju piesaistīt un saglabāt talantus. Kultura, misija un vērtības kļūs vēl svarīgākas.
Nākotnes perspektīva: Vai mazāks tiešām ir vairāk?
Galvenais eksperiments, ko Dorsijs veic, ir jautājums: vai uz pusi mazāks uzņēmums var sasniegt vairāk nekā divreiz lielāks? Atbilde nav tik vienkārša. Vēsture rāda, ka mazas, čaklas komandas (kā agrīnais Apple vai Google) patiešām var radīt revolucionārus produktus. Taču, lai uzturētu globālu mēroga produktu un pakalpojumu, ir nepieciešama zināma infrastruktūra un atbalsta personāls.
Block nākotne būs lielisks pētījuma gadījums. Ja uzņēmums pēc šīm radikālajām pārmaiņām uzrādīs spēcīgu inovāciju, augstu darbinieku moralitāti un labākus finanšu rezultātus, tas noteikti iedvesmos imitatorus. Ja tas novedīs pie produktu kvalitātes pasliktināšanās, drošības problēmām vai talantu krīzes, tas kalpos kā brīdinājums citiem.
Viena lieta ir skaidra: Džeka Dorsija solis ir nozīmīgs zīmogs mūsu laikmetā. Tas pārkāpj pēdējos tabu par korporatīvā lieluma svētumu un liek visiem – no CEO līdz jaunākajam speciālistam – pārdomāt, kā mēs strādājam, kā mēs vērtējam darbu un kāda ir organizāciju nākotne. Jūsu uzņēmums var arī nebūt nākamais rindā, taču noteikti ir pienācis laiks pārskatīt savu stratēģiju un sagatavoties pasaulei, kurā “liels” vairs automātiski nenozīmē “labāks”.