Vai mākslīgais intelekts var būt morāls aģents? Ekskluzīva saruna ar Džen Semleru

Mūsdienās, kad mākslīgais intelekts (MI) iespiežas visās mūsu dzīves jomās, arvien aktuālāks kļūst jautājums par tā etiku. Vai algoritmiem var būt morāle? Vai mēs varam uzticēties mašīnai pieņemt lēmumus, kas ietekmē cilvēku likteņus? Tieši par šiem sarežģītajiem tematiem runāja pasaulē pazīstamā “Mašīnu ētikas” podkāsta vadītājs Bens Baifords, satiekoties personīgi ar filozofi un tehnoloģiju etiķi Džen Semleru. Šī saruna atklāj dziļus ieskatus par to, kā mēs definējam inteliģenci, atbildību un morālo kompasu digitālajā laikmetā.

Kas patiesībā ir “mākslīgais intelekts”? Pārrobežu starp tehnoloģiju un filozofiju

Saruna sākās ar pašu pamatjautājumu: ko mēs patiesībā domājam, izmantojot terminu “mākslīgais intelekts”? Džen Semler uzsvēra, ka bieži vien šis jēdziens tiek lietots pārāk plaši un neskaidri, apvienojot gan vienkāršus automatizācijas rīkus, gan sarežģītas patiesi adaptīvas sistēmas. Viņa pauž viedokli, ka īstā diskusija par MI ētiku jāsāk ar skaidru definīciju. Mēs nerunājam tikai par rīku, kas izpilda komandas, bet par sistēmām, kas spēj mācīties, pielāgoties un pieņemt lēmumus daudznesošās situācijās – no medicīniskās diagnostikas līdz juridiskajām izmeklēšanām un autonomajiem transportiem.

Šī neskaidrība rada reālu risku. Ja sabiedrība nepilnībā saprot, ko algoritms spēj un ko nespēj, rodas gan nepamatotas bailes, gan nevajadzīga pārliecība. Semleres uzsvars ir uz atbildīgu un pārskatāmu MI attīstību, kurā inženieri un dizaineri strādā rokā rokā ar etiķiem, sociologiem un filozofiem.

Morāla lēmuma pieņemšana: vai to var ieprogrammēt?

Viens no aizraujošākajiem sarunas posmiem bija par jēdzienu “morāls aģents”. Filosofijā morāls aģents ir būtne, kas spēj izšķirt, kas ir pareizi un kas nepareizi, un uzņemties atbildību par savām darbībām. Tradicionāli šī spēja tiek piedēvēta tikai cilvēkiem. Bet vai māšīna var kļūt par morālu aģentu?

Džen Semler izskaidro, ka šeit ir divi slāņi. Pirmais ir tehniskais izaicinājums: kā iekodēt ētiskus principus – piemēram, taisnīgumu, nevainojamību, kaitējuma novēršanu – algoritmā, kas strādā ar milzīgiem datu apjomiem? Vai mēs varam izveidot matemātisku formulu taisnīgumam? Otrais, dziļākais slānis, ir filozofisks: pat ja mēs varam, vai mums vajadzētu nodot šādu spēju mašīnai? Kur beidzas cilvēka lēmuma pieņemšanas brīvība un sākas algoritmiskā likteņa noteikšana?

Viņa min piemērus no reālās dzīves: autonomas automašīnas, kuras avārijas situācijā ir ieprogrammētas izvēlēties starp diviem sliktiem scenārijiem, vai MI sistēmas tieslietās, kas ieteiktu nosodījuma termiņu. Šādas tehnoloģijas jau pastāv, tāpēc diskusija par to ētiku nav tikai teorētiska, bet steidzami nepieciešama.

Sabiedrības ietekme un atbildīga inovāciju attīstība

Bens Baifords un Džen Semler plaši apsprieda arī to, kā autonomi algoritmi jau tagad pārveido mūsu sabiedrību. Runāja par sociālo mediju algoritmiem, kas veido mūsu informācijas telpu un ietekmē politiskās pārliecības, par darba tirgu, kur automatizācija pārkārto profesiju hierarhiju, un par novērošanas sistēmām, kas izmanto sejas atpazīšanu.

Semleres galvenā vēstījuma sauknis ir **proaktīva iesaistīšanās**. Tā vietā, lai baidītos no tehnoloģijām vai bezrūpīgi tās uzņemtos, mums kā sabiedrībai ir jāiesaistās izglītojošā dialogā par to noteikumiem. Kādas vērtības mēs vēlamies iestrādāt mūsu digitālajā nākotnē? Kādas ir mūsu “sarkanās līnijas”? Valstij, regulatori, uzņēmumiem un pētniekiem ir jāstrādā kopā, lai izveidotu regulējumu, kas veicina inovācijas, bet vienlaikus stingri aizsargā cilvēka pamattiesības un demokrātiskās vērtības.

Nākotnes perspektīva: kurp virzāmies?

Noslēdzot sarunu, abi runātāji pievērsās nākotnei. Džen Semler ir pārliecināta, ka atslēga ir **starpprofesionālā sadarbība**. Inženieriem ir jāmācās filozofu valodu, un humanitāro zinātņu pārstāvjiem ir jāizprot tehnoloģiju pamatprincipi. Tikai šāda dialoga ceļā mēs varam radīt tehnoloģijas, kas kalpo cilvēcei, nevis otrādi.

Viņa aicina katru no mums padomāt par savu lomu šajā procesā. Vai mēs kā lietotāji pieņemam pakalpojumu lietošanas noteikumus neskatoties? Vai mēs kā speciālisti jautājam par savu darba ētiskajiem aspektiem? Nākotne ar mākslīgo intelektu tiks veidota ne tikai Silīcija ielebas laboratorijās, bet arī mūsu ikdienas izvēlēs, vērtējumos un prasībās pēc pārredzamības un taisnīguma.

Šī iedvesmojošā saruna “Mašīnu ētikas” podkāstā skaidri parāda, ka jautājumi par MI nav tikai tehniski – tie ir dziļi cilvēciski. Tie pieskarās mūsu izpratnei par brīvo gribu, atbildību un vērtībām, kas veido sabiedrības pamatu. Džen Semleras un Bena Baiforda saruna ir spēcīgs atgādinājums, ka, veidojot nākotnes tehnoloģijas, mums vispirms ir jāsaprot, kādu nākotni mēs patiesībā vēlamies.

Avots: https://aihub.org/2026/02/24/the-machine-ethics-podcast-moral-agents-with-jen-semler/