Drosības departaments slepeni piespiež tehnoloģiju gigantus atklāt anonīmos kritiķus
Iedomājieties, ka publicējat anonīmu ziņu sociālajos medijos, kritizējot valdības iestādi. Pēc dažām nedēļām jūsu durvīs klauvē tiesu izpildītājs ar tiesas lēmumu, kas prasa jūsu identitāti no platformas. Šis scenārijs, pēc atklājumiem, nav nekas neparasts ASV. Ziņojumi liecina, ka Iekšējās drošības departaments (DHS) ir nosūtījis simtiem tiesas lēmumu, cenšoties atklāt tos, kas slēpjas aiz kontiem, kuri kritizē Imigrācijas un muitas uzraudzības dienestu (ICE).
Kāda ir šīs operācijas mērogs un mērķis?
Pēc vairāku mediju, tostarp TechCrunch, ziņojumiem, DHS ir ieviesis sistemātisku pieeju, lai izsekotu un identificētu personas, kas saistītas ar tā sauktajiem “anti-ICE” kontiem sociālajos tīklos. Šīs tiesu lēmumi, kas oficiāli pazīstami kā “administratīvās tiesu lēmumi”, tiek nosūtīti uz tādiem tehnoloģiju gigantiem kā Google, Facebook (Meta), X (bijušais Twitter) un citiem, pieprasot pilnu informāciju par kontu īpašniekiem.
Šie pieprasījumi nav saistīti ar terorisma vai tiešu fizisku draudu izmeklēšanu. Galvenokārt tie ir vērsti pret kontiem, kas organizē vai aicina uz protestiem pret ICE darbību, izplata informāciju par imigrantu turēšanas centriem vai vienkārši izsaka asu kritiku par departamenta darbību. DHS aizstāvība ir tāda, ka šādas darbības var radīt drošības draudus tās darbiniekiem vai apraudzītajām ieslodzīto personām.
Administratīvā tiesu lēmuma – kas tas ir un kāpēc tas ir problemātisks?
Atšķirībā no parastās tiesas lēmuma, kuru izsniedz tiesnesis, administratīvo tiesu lēmumu parasti izsniedz pati aģentūra, piemēram, muitas un robežu apsardze (CBP), kas ir daļa no DHS. Tas nozīmē mazāk tiesu uzraudzības un pārbaudes. Kritiķi uzsver, ka šis instruments tiek izmantots pārāk plaši, lai apklusinātu leģitīmu politisku disidentu un apslēptu valdības darbības no sabiedrības acīm.
Daudzi juristi un cilvēktiesību aizstāvji uzskata, ka šāda praksē apdraud Pirmo grozījumu – pamatprincipu ASV, kas aizsargā vārda brīvību. Ja valdība var nosūtīt tiesu lēmumu par katru anonīmo kontu, kas izsaka nepatiku, tas rada aukstu efektu pret ikvienu, kas vēlas brīvi izteikties par jūtīgu tēmu bez bailēm no represijām.
Tehnoloģiju uzņēmumu atbilde: klusēšana un iespējama sadarbība
Lielākā daļa tehnoloģiju uzņēmumu oficiāli nekomentē konkrētos gadījumus, atsaucoties uz konfidencialitātes politiku un tiesu lēmumu neizpaušanu. Tomēr iekšējie avoti un bijušie darbinieki liecina, ka uzņēmumi bieži ievēro šos pieprasījumus, it īpaši, ja tie ir pareizi noformēti.
Problēma ir tā, ka lietotāji parasti netiek informēti, ka viņu dati tiek pieprasīti. Tikai dažos gadījumos, kad platformai ir tiesības to darīt, lietotājs saņem paziņojumu. Tas rada situāciju, kurā persona var tikt identificēta un pat saskarties ar sekām, par to pat nezinot. Šī “klusā” izpilde padara procesu mazāk pārredzamu un grūtāk apstrīdamu.
Kā tas ietekmē sabiedrību un aktivistus?
Iedzīvotāju bažas ir pamatotas. Anonimitāte internetā bieži vien ir vienīgais veids, kā droši dalīties informācijā par jūtīgiem tematiem, it īpaši tiem, kas saistīti ar valsts drošības aparātu. Aktivistiem, kas palīdz imigrantiem, žurnālistiem, kuri ziņo par turēšanas centru apstākļiem, un parastiem cilvēkiem, kuri vienkārši izsaka nepieciešamību pēc reformām, šāda valdības uzvedība rada baiļu klimatu.
Bailes no identifikācijas var novest pie pašcenzūras. Cilvēki vienkārši pārtrauks runāt par šīm tēmām tiešsaistē, samazinot sabiedrības spēju uzraudzīt un kontrolēt varas iestādes. Tas padara demokrātiju nabadzīgāku.
Kādas ir nākotnes perspektīvas un iespējamās sekas?
Šī situācija izraisa vairākus svarīgus jautājumus par līdzsvaru starp valsts drošību un indivīda privātumu un vārda brīvību.
* **Vai šī prakse tiks paplašināta?** Bažas raisa iespēja, ka līdzīga pieeja varētu tikt pielietota arī pret citām valdības iestādēm kritiskām grupām.
* **Kā mainīsies tiesu prakse?** Cilvēktiesību organizācijas un mediji, iespējams, izraisīs tiesas procesus, lai apstrīdētu šo praksi un meklētu skaidrākas robežas tam, kad šādi tiesu lēmumi ir pamatoti.
* **Kāda būs tehnoloģiju nozares loma?** Spiediens uz platformām, lai tās aktīvāk aizstāvētu lietotāju privātumu un pārredzamību, pieaugs. Daži uzņēmumi varētu pieņemt stingrāku politiku pret valdības pieprasījumiem.
Viena ir skaidra: digitālā anonimitāte vairs nav pašsaprotama. Konflikts starp valsts interesi “zināt, ar ko runā” un pilsoņu tiesībām uz privātu viedokli un asociāciju kļūst arvien saspringtāks. ASV notiekošais ir stāsts par šī konflikta frontes līniju, un tā iznākums ietekmēs to, kā brīvi mēs varēsim runāt internetā nākotnē ne tikai ASV, bet arī visā pasaulē, nosakot precedentu citām valstīm.