Vai mākslīgais intelekts varētu būt atslēga ilgtspējīgai nākotnei? AAAI prezidenta paneļa atskats

Mēdz teikt, ka tehnoloģijas attīstās ātrāk nekā mūsu spēja aptvert to ietekmi. Taču, ko tad darīt ar tādu pārsteidzošu jēdzienu kā mākslīgais intelekts (MI), kas pārveido visu no medicīnas līdz izklaidei? Vai šī jaunā vara ir ilgtspējības problēmu risinājums vai tās pastiprinātājs? Šie svarīgie jautājumi bija 2025. gada martā publicētā nākamās paaudzes pētījuma “AI Research Future” (MI pētījumu nākotne) centrā. Pārskatu vadīja AAAI (Asociācijas mākslīgā intelekta attīstībai) izejošā prezidente Frančeska Rossi, un tas strukturēti izklāsta 17 dažādu MI tēmu trajektorijas, ar īpašu uzmanību ilgtspējības jautājumiem.

Vēstījums no frontes līnijas: Kāpēc šis pārskats ir tik nozīmīgs?

Pasaulē, kas pārņemta ar ikdienas MI jaunumiem – no jauniem valodu modeļiem līdz robotiem – ir viegli pazust īstermiņa sensāciju juceklim. AAAI prezidenta paneļa pārskats ir apzināts mēģinājums pacelt skatu un sistematiski apsvērt, kurp šī tehnoloģija mūs ved ilgtermiņā. Frančeska Rossi, ar savu ieguldījumu MI ētikas jomā, ir ideāla līdera amatā, lai virzītu šo sarunu pāri tīri tehniskām robežām. Pārskats ne tikai kartē esošās spējas, bet arī izceļ kritiskus etiskos, sociālos un vides izaicinājumus, ar kuriem jāsaskaras, lai MI attīstītos atbildīgi.

17 ceļi uz nākotni: No klimata līdz cilvēku tiesībām

Pārskats aptver neticami plašu lauku, kas parāda, cik dziļi MI ir iespējams ietekmēt mūsu pasauli. Starp 17 izvērstajām tēmām ir:
* **MI klimata pārmaiņu apkarošanai:** Modeļi, kas paredz ekstrēmos laikapstākļus, optimizē enerģijas patēriņu pilsētās vai palīdz izstrādāt jaunus materiālus oglekļa uzņemšanai.
* **Enerģijas efektivitāte pašā MI kodā:** Pētījumi par to, kā padarīt pats MI apmācības un darbības process mazāk enerģijas patērīšu, jo lielo valodu modeļu “apmācība” jau tagad prasa ievērojamus resursus.
* **Cilvēku un MI sadarbība:** Kā izveidot sistēmas, kas pastiprina cilvēka spējas, nevis tos aizstāj, nodrošinot godīgu pāreju un jaunu prasmju apguvi.
* **Taisnīgums, uzskatāmība un uzticamība:** Kritiski svarīgi jautājumi par algoritmiskām novirzēm, “melnās kastes” problēmu un to, kā nodrošināt, lai MI lēmumi būtu taisnīgi un saprotami.
* **MI valdīšana un regulējums:** Kādas globālas normas un likumi nepieciešami, lai pārvaldītu MI riskus un nodrošinātu tā labumu dalīšanos?

Ilgtspēja: Ne tikai vide, bet arī sabiedrība

Bieži vien, runājot par ilgtspēju, doma tiešā veidā novirzās uz videi draudzīgām tehnoloģijām. Taču AAAI pārskats to interpretē plašāk. Ilgtspējīgs MI ir tāds, kas atbalsta ne tikai planētas veselību, bet arī veicina sociālo taisnīgumu, ekonomisko stabilitāti un demokrātisku kontroli. Tas atspoguļo kustību, kādu pārstāv arī iniciatīvas kā “Bits & Bäume” Vācijā, kas apvieno digitālās tiesību aktīvistus un vides aizstāvjus, lai prasītu tehnoloģisku pārmaiņu, kas kalpo sabiedrībai un dabas resursu saglabāšanai.

Digitālā sabiedrība un zaļā nākotne: Divu kustību saplūšana

Tieši šeit kļūst redzama saikne ar tādiem aktīvistiem kā Lone Thomasky un tīklu “Bits & Bäume”. Viņu darbs uzsver, ka cīņa par digitālo suverenitāti, datu aizsardzību un atvērtām tehnoloģijām ir tieši saistīta ar cīņu par klimata taisnīgumu. Vai varam ļauties energoietilpīgiem datu centriem, kas darbina mūsu sociālos tīklus, vienlaikus cenšoties samazināt oglekļa pēdas? Vai algoritmus, kas nosaka kredītspēju vai piekļuvi veselības aprūpei, var uzskatīt par ilgtspējīgiem, ja tie pastiprina nevienlīdzību? Pārskats aicina pētniekus un politikas veidotājus apsvērt šīs saiknes.

Kādas ir galvenās atziņas un nākamās darbības?

Pēc pārskata analīzes, kļūst skaidras vairākas galvenās atziņas. Pirmkārt, nevar būt ilgtspējīga MI bez ilgtspējīgas infrastruktūras – gan tehniskas, gan sociālas. Otrkārt, starpdisciplināra sadarbība starp datorzinātniekiem, klimatologiem, sociologiem, ekonomistiem un juristiem vairs nav opcija, bet nepieciešamība. Treškārt, atvērtība un pārredzamība pētījumos (kā to atspoguļo pārskata pieejamība ar CC BY 4.0 licenci) ir būtiski, lai veicinātu globālu dialogu un uzticību.

Nākamais solis ir pārvērst šīs atziņas rīcībā. Tas nozīmē:
1. **Investīcijas “zaļajā MI” pētniecībā:** Valdībām un uzņēmumiem jāvirza finansējums tieši tiem MI projektiem, kas risina vides un sociālos izaicinājumus.
2. **Etikas iestrādes sistēmiskā līmenī:** Ētikas principi jāiekļauj jau no sistēmu projektēšanas sākuma (koncepts “ētika no dizaina sākuma”).
3. **Pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana:** Diskusijas par MI nākotni nedrīkst notikt tikai laboratorijās un korporatīvajos birojos. Jāiesaista plašāka sabiedrība, lai noteiktu kopīgas vērtības un prioritātes.

Nobeiguma domas: Vai mēs būsim gudri līdz galam?

AAAI prezidenta paneļa pārskats “AI Research Future” ir vērtīgs kompass haotiskā laikmetā. Tas mums atgādina, ka mākslīgā intelekta patiesais tests nebūs tā spēja uzvarēt spēlēs vai ģenerēt dzeju, bet tā spēja palīdzēt mums atrisināt cilvēcei visnozīmīgākos izaicinājumus. Pašreizējais moments ir izšķirošs. Mums ir iespēja izvēlēties ceļu, kurā MI ir instruments sabiedrības un planētas labklājībai, nevis tikai ekonomiskai izaugsmei vai tehnokrātiskai kontrolei. Atbilde uz jautājumu “Vai MI varētu būt atslēga ilgtspējīgai nākotnei?” ir “Jā, bet tikai tad, ja mēs to apzināti un kopīgi taisīsim par šādu atslēgu.” Nākotne vēl ir mūsu rokās.

Avots: https://aihub.org/2026/02/13/aaai-presidential-panel-ai-and-sustainability/