Ņujorka apsver datu centru būvniecības trīs gadu “moratoriju”: Vai digitālās ekonomikas dzinējs apstāsies?

Kāpēc viens no pasaulē digitālākajiem štatiem vēlas apturēt jaunu datu centru celtniecību? Ņujorkas štata likumdevēji ir iesnieguši priekšlikumu, kas izraisījis spēcīgas debates: trīs gadu pārtraukums visu jauno datu centru būvniecībā. Lai arī šī likumprojekta izredzes ir neskaidras, Ņujorka jau ir vismaz sestais štats ASV, kas apsver līdzīgus ierobežojumus. Tas liek domāt par lielāku tendenci – mēs sasniedzam robežu digitālā izaugsme pret ilgtspējību un infrastruktūras iespējām.

Kas ir paredzēts likumprojektā un kādi ir tā mērķi?

Priekšlikums, kas pazīstams kā “Datu centru moratorija”, paredz pilnīgu pārtraukumu jaunu liela mēroga datu centru būvniecības atļauju izsniegšanā uz nākamajiem trim gadiem. Šis laiks paredzēts, lai štata iestādes un eksperti varētu veikt padziļinātu pētījumu par šo milzīgo kompleksu ietekmi. Galvenās bažas, kuras likumdevēji vēlas novērst, ir vairākas.

Enerģijas patēriņš un elektrotīkla slodze

Mūsdienu datu centri ir neticami iztērīgi. Viens liels komplekss var patērēt tikpat daudz elektrības kā vidēja izmēra pilsēta. Ņujorkas elektrotīkls, īpaši Ņujorkas pilsētas apgabalā, jau darbojas pie maksimālās slodzes. Likumdevēji izsaka bažas, ka nepārtraukta datu centru būvniecūba varētu novest pie regulāriem strāvas padeves traucējumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Ūdens resursu izmantošana

Daudzi neapzinās, ka datu centri ir arī milzīgi ūdens patērētāji. Serveru dzesēšanai nepieciešams milzīgs ūdens daudzums. Reģionos, kas jau saskaras ar ūdens trūkuma draudiem, jaunu datu centru būvniecība rada papildu spiedienu uz dabas resursiem. Moratorija ļautu izvērtēt ilgtermiņa ietekmi uz gruntsūdeņiem un ūdens apgādes sistēmām.

Vides un kopienas ietekme

Būvlaukumi rada troksni, putekļus un palielina satiksmes plūsmu. Turklāt, datu centri parasti nodrošina salīdzinoši maz darbavietu, ņemot vērā to aizņemto platību. Likumprojekta atbalstītāji vēlas izstrādāt vadlīnijas, lai jaunie projekti labāk integrētos kopienās, samazinātu kaitējumu videi un potenciāli piedāvātu vairāk labumu vietējiem iedzīvotājiem.

Kāda ir rūpniecības un tehnoloģiju nozares reakcija?

Nozares pārstāvji brīdina, ka moratorijs nosūtītu “sliktu signālu” uzņēmumiem, kas plāno investīcijas Ņujorkā. Datu centri ir mūsdienu digitālās ekonomikas pamatakmens – tie atbalsta visu, no mākoņdatošanas un mākslīgā intelekta līdz tālākizglītībai un finanšu pakalpojumiem. Apturot būvniecību, štats riskētu zaudēt milzīgus kapitālieguldījumus un ilgtermiņā arī augsti kvalificētas darbavietas tehnoloģiju nozarē.

Izaugsmes bremzēšana digitālajā pārejā

Pieprasījums pēc datu apstrādes un glabāšanas aug eksponenciāli. Uzņēmumi, valdības iestādes un pat parastie cilvēki paļaujas uz zemu aizkaves (low-latency) pakalpojumiem. Jaunus datu centru būvniecības apturēšana varētu novest pie infrastruktūras trūkuma, kā rezultātā pakalpojumi kļūtu dārgāki un mazāk pieejami, bremzējot inovācijas.

Kāpēc šī tendence izplatās pa visām ASV?

Ņujorka nav vienīgā. Štati kā Arizona, Karolīna un Vašingtona arī ir apsvēruši vai ieviesuši dažāda veida ierobežojumus datu centru attīstībai. Šī vispārējā tendence norāda uz vienu lietu: infrastruktūras un regulējuma nespēju apsteigt tehnoloģiju attīstības tempu. Daudzas kopienas vienkārši nav gatavas pieņemt tik milzīgus, resursus intensīvus objektus bez visaptverošām vadlīnijām.

Kādi ir iespējamie kompromisi un nākotnes risinājumi?

Lai gan pilnīgs moratorijs šķiet radikāls, tas izceļ reālu problēmu. Eksperti uzskata, ka risinājums varētu būt līdzsvarā starp izaugsmi un atbildību.

Pāreja uz zaļākiem datu centriem

Moratorija laiku varētu izmantot, lai veicinātu stingrākus vides standartus. Nākotnes datu centriem varētu būt jāizmanto tikai atjaunojamā enerģija, jāievieš inovatīvas, ūdeni taupošas dzesēšanas tehnoloģijas un jābūt būvētiem ar oglekļa neitralitāti mērķi. Daži štati jau piedāvā nodokļu atvieglojumus datu centriem, kas atbilst šādiem “zaļajiem” kritērijiem.

Stratēģiska plānošana un kopienas iesaiste

Trīs gadu pārtraukums varētu dot laiku izstrādāt visaptverošu valsts stratēģiju par to, kur datu centriem vajadzētu atrasties, kādi resursi tiem būs nepieciešami un kādas prasības tiem jāizpilda. Tas ietvertu ciešāku sadarbību ar elektroapgādes uzņēmumiem, vides aizsardzības aģentūrām un vietējām pašvaldībām.

Inovāciju veicināšana enerģijas efektivitātē

Spiediens uz nozari var kļūt par inovāciju dzinu. Jau tagad tiek pētītas tādas tehnoloģijas kā šķidruma dzesēšana, siltuma atkārtota izmantošana apkurei tuvējām ēkām un pat datu centru integrēšana saules un vēja enerģijas ražošanas parkos.

Secinājums: Pārtraukums izaugsmei vai pārtraukums pārdomām?

Ņujorkas piedāvātais moratorijs ir daudz vairāk nekā vienkāršs būvniecības aizliegums. Tas ir spēcīgs signāls, ka neierobežota tehnoloģiju izaugsme bez sabiedrības un vides apsvērumiem vairs nav pieņemama. Digitālā pasaule ir fiziska – tai nepieciešama elektrība, ūdens, zeme un infrastruktūra. Jautājums, uz kuru Ņujorka un daudzi citi štati mēģina atrast atbildi, ir: kā uzbūvēt nākotnes ekonomiku, kas ir ne tikai jaudīga, bet arī ilgtspējīga un taisnīga visai sabiedrībai? Atbilde uz šo jautājumu noteiks ne tikai datu centru nākotni, bet arī to, kā mēs dzīvosim digitālajā laikmetā nākamo gadu desmitu garumā.

Avots: https://techcrunch.com/2026/02/07/new-york-lawmakers-propose-a-three-year-pause-on-new-data-centers/