Lētais ūdeņradis varētu radīt datu centru bumu negaidītās vietās
Iedomājieties pasauli, kur milzīgie datu centri, kas baro mūsu digitālo pasauli, atrodas nevis blakus lielajām pilsētām, bet tur, kur ir lēta un tīra enerģija. Pēc uzņēmuma Vema Hydrogen prognozēm, šī realitāte varētu kļūt patiesība dažu gadu laikā, pateicoties inovatīvai pieejai, kā iegūt vienu no lētākajiem ūdeņražiem pasaulē.
Kas ir Vema Hydrogen un kā viņi iegūst ūdeņradi?
Vema Hydrogen ir uzņēmums, kas pievērsies neparastai un ambiciozai idejai: iegūt dabisko ūdeņradi no zemes dzīlēm, līdzīgi kā tiek iegūta nafta vai dabasgāze. To darot, viņi izmanto padziļinātas urbšanas tehnoloģijas, lai stimulētu ūdeņraža ražošanu dziļi zem zemes virsmas. Šī pieeja radikāli atšķiras no tradicionālajām metodēm, kā ūdeņradi ražo šodien – vai nu ar elektrolīzi, izmantojot elektrību no atjaunojamiem avotiem (zaļais ūdeņradis), vai arī no fosilajiem kurināmajiem (pelēkais vai zilais ūdeņradis).
Potenciāls radīt enerģijas revolūciju
Ja Vema tehnoloģija izrādītos veiksmīga un ekonomiski izdevīga mērogā, tā varētu radīt vienu no lētākajiem ūdeņraža avotiem pasaulē. Lētas un bagātīgas enerģijas pieejamība vienmēr ir bijusi galvenais faktors, kas nosaka rūpniecisko attīstību un infrastruktūras izvietojumu. Tieši šeit parādās saikne ar datu centriem.
Kāpēc datu centri ir tik “izsalcuši” pēc enerģijas?
Mūsdienu datu centri ir patiesi enerģijas giganti. Tie patērē milzīgus daudzumus elektrības, lai darbinātu serverus, glabātu informāciju un, pats galvenais, lai dzesētu šīs iekārtas, kuras rada milzīgu siltumu. Enerģijas izmaksas var veidot līdz pat 40% no datu centra kopējām ekspluatācijas izmaksām. Tāpēc lielie tehnoloģiju uzņēmumi vienmēr meklē reģionus ar zemu elektroenerģijas cenu, lai samazinātu savus rēķinus.
Līdz šim tas ir novedis pie datu centru koncentrācijas noteiktos reģionos – piemēram, ASV štatos Virdžīnijā vai Vašingtonā, vai arī Ziemeļvalstīs, kur ir vēsa klimats (lai dabiski atdzesētu iekārtas) un pieejama lēta hidroenerģija vai geotermālā enerģija. Bet ja parādītos jauns, lēts un lokāls enerģijas avots, visa šī ģeogrāfija varētu mainīties.
Lēts ūdeņradis kā katalizators jaunām datu centru zonām
Šeit Vema redz savu iespēju. Ja viņi varēs nodrošināt lētu ūdeņradi tieši no zemes konkrētā reģionā, tas radītu spēcīgu stimulu attīstīt tur enerģietilpīgu infrastruktūru. Datu centri varētu izmantot šo ūdeņradi divējādi:
1. Tieša enerģijas ražošana ar ūdeņraža degļiem
Ūdeņradi varētu tieši sadedzināt īpašos degļos, lai ražotu elektrību un siltumu datu centra vajadzībām, radot neatkarīgu enerģijas avotu, kas nav atkarīgs no vietējā tīkla.
2. Kā rezerves barošanas avots
Ūdeņraža degļi vai degvielas šūnas varētu kalpot kā ļoti efektīva un tīra rezerves jauda, lai nodrošinātu nepārtrauktu darbību elektroenerģijas padeves traucējumu gadījumā, aizstājot tradicionālos dīzeļa ģeneratorus.
Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas
Protams, šī ir vēl tikai prognoze un potenciāls. Vema tehnoloģija atrodas attīstības stadijā, un ir vēl daudz jautājumu, uz kuriem jāatbild. Cik stabila un ilgtspējīga būs šāda ūdeņraža ieguve? Kādi ir vides riski, urbjot dziļus akas? Kā izveidot infrastruktūru šī gāzes transportēšanai un uzglabāšanai?
Tomēr ideja par to, ka mēs varētu “izurbt” tīru enerģiju tieši no zemes dzīlēm un tādējādi pārveidot digitālās ekonomikas ģeogrāfiju, ir ne tikai pārsteidzoša, bet arī pārliecinoši loģiska. Tā varētu dot impulsu attīstībai reģionos, kuriem šobrīd trūkst enerģijas resursu, atvērt jaunas darba vietas un radīt jaunas tehnoloģiju hatus tālu no ierastajiem centriem.
Nākotnē mēs, iespējams, nebrīnīsimies par datu centru klāsteriem tuksnešos, kalnu ielejās vai lauku apvidos, ja tur zem kājām atradīsies lēta un tīra enerģija. Vema Hydrogen solītais lētais ūdeņradis varētu būt tas atslēgas akmens, kas šīs durvis atvērs.