Vai tiešām atlaiž darbiniekus mākslīgais intelekts, vai tā ir tikai ērta atrunu meklēšana?

Pēdējos mēnešos ziņu plūsmā kā pērkona negaiss no skaidras debesīm parādās viens un tas pats vārds: “atlaišanas”. Bet šoreiz bieži vien tam pievieno vēl vienu – “mākslīgais intelekts”. Uzņēmumi no dažādām nozarēm paziņo par personāla samazinājumiem, atsaucoties uz darba procesu automatizāciju un AI ieviešanu. Tomēr arvien vairāk analītiķu, ekonomistu un darba ņēmēju aizstāvju uzsver, ka daudzos gadījumos tas varētu būt tikai modīgs žargons, lai maskētu citus nepopulārus lēmumus – sliktu finanšu stāvokli, pārstrukturēšanu vai vienkārši peļņas palielināšanas centienus. Vai esam liecību par patiesu revolūciju darba tirgū, vai arī par liela mēroga “AI-washing” – mākslīgā intelekta nomazgāšanu kā ērtu attaisnojumu?

Kas īsti slēpjas aiz “AI atlaišanu” ekrāna?

Lai saprastu situāciju, ir svarīgi atšķirt divas lietas. No vienas puses, mākslīgais intelekts tiešām rada pārmaiņas. Automatizēti atbalsta čati, datu analīzes rīki, satura ģeneratori un pat sarežģītāki sistēmu integratori pamazām pārveido daudzu profesiju saturu. Tas noved pie to, ka daži rutīnas uzdevumi vairs neprasa cilvēka roku, un darba vietas var tikt pārskatītas vai likvidētas. Šis process ir reāls un ilgtermiņā neizbēgams.

Tomēr no otras puses, ir saskatāma bīstama tendence. Uzņēmumi, kuri jau ilgāku laiku cīnās ar rentabilitāti, vai arī tie, kuri vēlas ātri uzpumpēt akcionāru uzticību, var izmantot “AI” kā burvju vārdu, lai pateiktu, ka viņi “modernizējas” un “kļūst efektīvāki”, savukārt patiesais mērķis ir vienkārši samazināt darbaspēka izmaksas bez patiesas tehnoloģiskās pārmaiņas. Šo praksi ekonomisti dēvē par **“AI-washing”** – līdzīgi kā “green-washing” vides jomā, tikai šeit tiek nomazgāts uzņēmuma tēls ar AI žargonu, lai slēptu mazāk pievilcīgus motīvus.

Kā atpazīt īsto AI pārveidi no tīras atrunu meklēšanas?

Ir vairākas pazīmes, kas var palīdzēt atšķirt, vai uzņēmums tiešām investē un pārveido darbu ar AI, vai tikai to izmanto kā vāku.

* **Konkrētu tehnoloģiju vai produktu trūkums:** Ja paziņojumā minēts tikai vispārīgs “mākslīgais intelekts”, bet nav nosaukts neviens konkrēts rīks, platforma vai process, kas tiek automatizēts, tas rada aizdomas. Īsta pārveide parasti ir saistīta ar konkrētu risinājumu ieviešanu.
* **Ārkārtīgi īss termiņš:** AI ieviešana un integrācija ir sarežģīts process, kas prasa laiku, apmācību un pielāgošanos. Ja masveida atlaišanas tiek paziņotas pēc pāris nedēļām no “AI stratēģijas” paziņojuma, tad, visticamāk, lēmums par samazinājumiem bija pieņemts daudz agrāk.
* **Neviens netiek pārcelts vai pārkvalificēts:** Īsta tehnoloģiskā pāreja nereti nozīmē arī esošā personāla pārcelšanu uz jauniem uzdevumiem vai investīcijas viņu apmācībā. Ja visi noteikta nodaļa darbinieki vienkārši tiek atlaisti, un par apmācības programmām nav ne mirkļa, tas liecina par prioritātēm.
* **Finanšu rādītāji runā skaidrāk par vārdiem:** Vērts ieskatīties uzņēmuma pārskatos. Vai peļņa krītas? Vai akciju cena ir kritusies? Vai ir notikuši nesenā pagātnē neveiksmīgi projekti? Ja atbilde ir “jā”, tad AI varētu būt tikai glaimojošs skatīkļs.

Kādas ir sekas darba tirgum un uzņēmumu ticamībai?

Šīs divējādas “AI atlaišanu” prakses rada nopietnas sekas.

**Darba ņēmējiem** tas rada pastiprinātu nemieru un neziņu. Cilvēki sāk baidīties no jebkāda tehnoloģiskā uzlabojuma, jo tas kļūst sinonīms darba zaudēšanai, pat ja tas tā nav. Tiek grauta uzticība darba devējiem, un radās sajūta, ka cilvēks ir tikai izmēģināms resurss.

**Uzņēmumiem**, kuri īsteno “AI-washing”, pastāv ilgtermiņa risks. Tirgus un investori ar laiku sāk atpazīt tukšo runu. Uzņēmuma reputācija cieš, talantu piesaiste kļūst grūtāka, un iespējas sadarboties ar citiem var pasliktināties. Īstermiņa ieguvums no izmaksu samazināšanas var pārvērsties ilgtermiņa zaudējumiem no uzticības zuduma.

**Sabiedrībai kopumā** šī neskaidrība aizsedz patieso AI ietekmes diskusiju. Tā vietā, lai diskutētu par to, kā pārkvalificēt darbaspēku, kā sadalīt produktivitātes augstuma labumus vai kā radīt jaunas darba vietas, mēs iestrēgstam sarunās par to, kurš uzņēmums atlaiž vairāk cilvēku un vai tas ir taisnīgi.

Ko darīt? Padomi darba ņēmējiem un uzņēmumiem

Šajā mainīgajā vidē ir svarīgi rīkoties apzināti.

**Darba ņēmējiem:**
* **Aktualizējiet savas prasmes.** Nevis baidieties no AI, bet mācieties to izmantot savā darbā. Meklējiet apmācības par datu analīzi, automatizācijas rīkiem vai AI palīgrīkiem savā jomā.
* **Attīstiet tās prasmes, kurās AI ir vājš:** kritisko domāšanu, radošumu, emocionālo inteliģenci, sarežģītu personīgu komunikāciju.
* **Jautājiet konkrētus jautājumus.** Ja darba devējs runā par pārmaiņām, interesējieties, kā tieši mainīsies jūsu darbs, vai tiks piedāvāta apmācība, kādi ir jaunie mērķi.

**Uzņēmumiem (īstiem):**
* **Esi pārredzams.** Komunikējot par pārmaiņām, esi konkrēts. Paskaidro, kādi tieši tehnoloģiju risinājumi tiek ieviešti un kāpēc.
* **Investē personālā.** Piedāvā pārkvalifikācijas iespējas, pārcelšanu uz citām nodaļām. Parādi, ka vērtē cilvēku kapitalu.
* **Neizmanto AI kā atrunu.** Ja atlaišanas ir saistītas ar finanšu grūtībām, sakariem ar akcionāriem vai stratēģiskiem novirzījumiem, sakiet to godīgi. Tiršana ilgtermiņā vienmēr atmaksājas.

Nākotne: revolūcija, bet ne vienkārša nomazgāšana

Mākslīgais intelekts noteikti pārveidos darba pasauli. Dažas profesijas izzudīs, radīsies jaunas, un lielākajai daļai būtiski mainīsies saturs. Taču šī pāreja ir pārāk nopietna un sarežģīta, lai to atstātu kā atrunu ērtiem korporatīviem lēmumiem. Sabiedrībai, medijiem un regulatoriem ir jābūt modriem, lai atšķirtu īsto inovāciju no tīras “nomazgāšanas”.

Galvenais jautājums nav “vai AI atlaiž cilvēkus?”, bet gan “kā mēs veidojam nākotni, kurā tehnoloģiju progress palīdz gan uzņēmumiem, gan darbiniekiem, nevis kalpo kā ierocis vienas puses labā?”. Atbilde uz šo jautājumu būs daudz svarīgāka nekā jebkurš mārketinga paziņojums par “AI virzītām pārmaiņām”.

Avots: https://techcrunch.com/2026/02/01/ai-layoffs-or-ai-washing/