Deezer atvērš AI noteikšanas rīku konkurentiem: lielais solis pret mākslīgā intelekta mūziku un krāpnieciskiem straumējumiem
Mūzikas straumēšanas pasaule atrodas sarežģītu pārmaiņu priekšā, un viens no tās līderiem, Deezer, izdara bezprecedenta gājienu. Pērn ieviesis iekšēju rīku, kas automātiski atpazīst un marķē pilnībā ar mākslīgo intelektu ģenerētu mūziku, kompānija tagad piedāvā šo tehnoloģiju arī saviem konkurentiem. Vai tas ir zīmogs laipnībai, vai stratēģisks solis, lai kopīgi aizsargātu mūzikas industriju no jauniem izaicinājumiem? Apskatīsim tuvāk.
Kas notika? Deezer pārtrauc savu tehnoloģiju tikai sev
Pagājušajā gadā Deezer klātiem klausītājiem ieviesa jaunu AI noteikšanas sistēmu. Tās mērķis bija skaidrs: automātiski identificēt tos skaņdarbus, kas ir pilnībā radīti ar mākslīgo intelekta palīdzību, bez cilvēka mākslinieka iesaistes radīšanas procesā. Šādi dziesmas tika marķētas klausītājiem un, pats svarīgākais, izņemtas no algoritmiskajām un redakcijas izvēlētajām atlādēm, piemēram, “Atklāšanas” vai tematiskajām playlistēm.
Bet trešdien, 29. janvārī, kompānija paziņoja par lēmumu, kas varētu mainīt visu nozares pieeju šai problēmai. Viņi padarīs šo AI noteikšanas rīku pieejamu arī citām straumēšanas platformām. Deezer uzsver, ka šis solis ir vērsts uz kopīgu cīņu pret divām lielām briesmām: nekontrolētu AI ģenerētas mūzikas pieaugumu un krāpniecisko straumējumu (tā saukto “stream farming”) praksi, kas arī bieži izmanto automatizētus vai mākslīgi ģenerētus skaņdarbus.
Kāpēc tas ir svarīgi? Problēmas, ar kurām cīnās Deezer
Lai saprastu šī lēmuma nozīmi, jāizprot konteksts. Mūzikas industrija jau ilgāk cieš no divām lielām problēmām:
1. **Krāpnieciski straumējumi (Stream Farming):** Tas ir process, kad tiek izmantotas botu tīkli vai citas metodes, lai mākslīgi palielinātu skaņdarbu atskaņošanu skaitu, tādējādi negodīgi iegūstot autoratlīdzību no straumēšanas pakalpojumiem. Šī prakse apzog īstos māksliniekus un apdraud platformu ekonomisko modeli.
2. **AI ģenerētas mūzikas plūsma:** Arvien pieejamākās AI mūzikas ģenerēšanas rīkus izmanto, lai masveidā radītu tūkstošiem skaņdarbu, kurus pēc tam augšuplādē straumēšanas pakalpojumos. Šie darbi bieži vien imitē populārus žanrus un māksliniekus, cenšoties piesaistīt nejaušus klausītājus un gūt nelielu ienākumu daļu. Tas aizpilda platformas ar nekvalitatīvu saturu, aizsegojot īstos neatkarīgos māksliniekus, un rada ētiskus jautājumus par oriģinalitāti un autorību.
Deezer uzskata, ka šīs divas problēmas ir savijušās – krāpnieki izmanto AI, lai radītu lētu saturu savām straumēšanas farmām.
Kā darbojas Deezer AI noteikšanas rīks?
Sīkāka informācija par pašu tehnoloģiju nav pilnībā publiska, taču no Deezer paziņojumiem var saprast tās pamatprincipus. Rīks, visticamāk, izmanto mašīnmācīšanās modeļus, kas apmācīti atpazīt raksturīgas pazīmes AI ģenerētā audio failā. Tas analizē skaņas īpašības, struktūru un, iespējams, arī metadatus, lai noteiktu iespējamu cilvēka iesaistes trūkumu radīšanas procesā.
Svarīgi ir tas, ka rīks marķē tikai **pilnībā AI ģenerētu mūziku**. Tas nozīmē, ka sadarbības starp mākslinieku un AI rīkiem rezultāti, kur cilvēks ir radošais vadītājs, teorētiski netiktu atzīmēti kā “AI mūzika” šajā sistēmā. Galvenais mērķis ir filtrēt to masveidā ražoto saturu, kas radīts tikai ar mērķi piesaistīt straumējumus, nevis piedāvāt māksliniecisku vērtību.
Kādas varētu būt sekas mūzikas nozarei?
Šī iniciatīva varētu radīt vairākas nozīmīgas izmaiņas:
* **Līmeņa izlīdzināšanas lauks:** Ja vairākas lielās platformas pieņemtu līdzīgu tehnoloģiju, tas radītu vienotus “spēles noteikumus” AI satura apstrādē. Krāpniekiem būtu daudz grūtāk vienkārši pārvietot savu saturu no vienas platformas uz otru.
* **Atbalsts īstajiem māksliniekiem:** Dziesmas no neatkarīgiem un jaunajiem māksliniekiem vairs netiktu aizsegotas ar tūkstošiem algoritmiski ģenerētu skaņdarbu. Tas varētu uzlabot satura atklāšanas iespējas un nodrošināt godīgāku konkurenci.
* **Ētiskas robežas veidošana:** Nozarei būtu skaidrāks instruments, lai diskutētu un definētu, kur ir robeža starp AI kā radošu palīgrīku un AI kā satura masveida ražotāju bez cilvēka dvēseles.
* **Izaicinājumi un diskusijas:** Protams, rodas arī sarežģīti jautājumi. Kas precīzi nosaka, kas ir “pilnībā AI ģenerēts”? Kā regulēt tos gadījumus, kad AI tiek izmantots daļēji? Vai platformām būs vienota pieeja? Deezer solījums padarīt rīku pieejamu varētu veicināt tieši šo nozarei nepieciešamo dialogu.
Nākotnes perspektīvas: vai konkurenti pievienosies?
Lielākais jautājums tagad ir – vai citi lielie spēlētāji, piemēram, Spotify, Apple Music vai Amazon Music, pieņems Deezer piedāvājumu? No vienas puses, cīņa pret krāpniecību un satura kvalitātes uzturēšana ir kopīgs interese. No otras puses, platformām ir savi attīstības ceļi un biznesa intereses attiecībā uz AI tehnoloģijām.
Deezer šo gājienu pozicionē kā atbildīgu soli pret kopīgu problēmu, nevis kā konkurences priekšrocību. Ja vairāki lielākie pakalpojumi vienotos par kopīgiem standartiem AI satura identificēšanā, tas varētu radīt jaunu nozares normu un ievērojami uzlabot videklausītāju pieredzi.
Viena ir skaidra: mūzikas straumēšanas laikmets ienāk jaunā fāzē, kur tehnoloģijas cīņa par klausītāju uzmanību un autoratlīdzības godīgu sadali kļūst arvien sarežģītāka. Deezer lēmums padarīt savu AI detektoru pieejamu citiem ir drosmīgs un potenciāli nozīmīgs solis šīs cīņas demokratizēšanā. Tagad bumba ir konkurentu laukumā – viņi izmantos šo iespēju, lai kopīgi aizsargātu mūzikas daudzveidību un godīgumu?