CES izstādē satiku daudz dīvainu robotu – šie palika atmiņā visvairāk
Ik gadu CES izstāde Lasvegasā kļūst par laikmetīgāko tehnoloģiju paradīzi, bet 2026. gadā dominējošā motīva balss skaidri piederēja robotiem. Tie nebija tikai glīti, polierti rīki no kataloga. Nē, šķita, ka katrs stends centās pārspēt otru ar savas radības dīvainības, ambīciju un reizēm arī absolūto savdabīgumu. Ja šie roboti ne vienmēr precīzi atspoguļo pašreizējo komerciālo realitāti, tie noteikti sniedz aizraujošu ieskatu to radītāju uzņēmumu nākotnes vizijās.
Robotu pārpilnība: Vairāk nekā palīgi, mazāk nekā saprātīgi
Pārgājot pa milzīgajām zālēm, kļuva skaidrs, ka termins “robots” ir kļuvis neticami plašs. Šeit bija viss – no mājsaimniecības palīgiem līdz antropomorfiem eksperimentiem, kas lika aizdomāties par to, ko mēs patiešām gribam no šīm mašīnām. Galvenais šķērslis, ko daudzi šie prototipi vēl nevar pārvarēt, ir tā sauktā “nevainīgā dīvainība” – tas nepārvaramais iespaids, ka skatāmies uz mehānisku būtni, kas cenšas atdarināt dzīvību. Tomēr tieši šī nepilnība padarīja dažus no tiem tik neaizmirstamus.
1. “Elpojošais” kompānijas palīgs: Robots ar mākslīgo intelektu un… ventilatoru?
Viens no pirmajiem robotiem, kas piesaistīja uzmanību, izskatījās pēc ierastas mobilās kolonnas ar ekrānu. Taču tad tas sāka “elpot”. Nemanāmi, ritmiski, tā korpuss nedaudz paplašinājās un saraujās, imitējot elpošanu. Radīja iespaidu, ka robots ir dzīvs. Izstrādātāji skaidroja, ka tas ir apzināts dizaina risinājums, lai cilvēkiem būtu dabiskāk un mazāk biedējoši mijiedarboties ar mašīnu. Robots varēja atpazīt sejas, uztvert emocionālo stāvokli un pielāgot sarunu. Bet visu uzmanību nofiksēja tieši tas mākslīgais “elpošanas” cikls – mazs, bet ļoti spēcīgs psiholoģisks triks, kas lika daudziem apstāties un ilgi vērošanai.
2. Virtuves haoss: Robots, kas prot “just” augļu nobriedumu (un to sasmalcināt)
Cits stends pārsteidza ar robotu, kura vienīgais uzdevums šķita… augļu sagatavošana. Taču tas nebija vienkāršs dārzeņu griezējs. Ar sarežģītu sensoru un kameru palīdzību robots varēja paņemt tomātu, novērtēt tā nobriedumu un cietību ar mīkstu, gūžveida satvērienu, un pēc tam izlemt, vai to griezt šķēlītēs, malt purejā vai vienkārši izmest. Viens demonstrācijas laikā tomāts izslīdēja no satvēriena un ar šļākšņu nosēdās uz grīdas. Robots apstājās, paskatījās uz nekārtību ar savu kameru-acīm, un pēc tam lēnām, gandrīz apbēdināti, pagriezās atpakaļ uz darba virsmas, lai turpinātu ar nākamo produktu. Šī neliela “traģēdija” un tās apstrāde bija pārsteidzoši cilvēcīga.
Kāpēc tas ir svarīgi? No darba uz devumu
Šis robots nerādīja tikai mehānisku prasmi. Tas demonstrēja sarežģītu sensoriku un lēmumu pieņemšanu reālā laikā – prasmes, kas ir kritiski ne tikai virtuvē, bet arī farmācijā, vieglajā rūpniecībā un loģistikā. Tas parādīja pāreju no vienkāršu, atkārtotu darbību veikšanas uz sarežģītāku, kontekstuālu izpratni.
3. Četrkājainais sargs: Mājas mīlulis, kas nekad neaizmieg
Bija redzami arī vairāki četrkājaini roboti, kas atgādināja robotus sunīšus, taču ar ļoti konkrētu misiju – fizisku drošību. Viens no tiem varēja autonomi patrolēt teritoriju, pārraidīt videokadrus reālā laikā un, izmantojot termovīziju, atpazīt cilvēka formu tumsā. Bet visdīvainākais bija tas, ka, tuvojoties tam, robots varēja izdot draudzīgu, mazliet mehānisku vauvas, it kā mēģinot izskatīties ne draudoši. Radās jautājums – vai mēs vēlamies, lai mūsu sargi būtu arī jauki? Šī ambivalence starp funkciju un formu bija vēl viens izteikts CES motīvs.
Nākotnes pavediens: Ko mēs patiesībā meklējam?
Šie un daudzi citi dīvainie roboti CES izstādē kalpoja kā spilgts atgādinājums. Rūpniecība vēl meklē atbildi uz fundamentālu jautājumu: Kāds ir ideālais robots cilvēka līdzgaitnieks? Vai tam jābūt pēc iespējas cilvēkam līdzīgam, lai mēs justos ērti? Vai arī jābūt pilnīgi funkcionālam un bez liekām antropomorfām iezīmēm, lai tas netraucētu?
Dīvainība kā pārejas posms
Daudzu šo prototipu dīvainība – “elpošana”, gūžveida satvērieni, mākslīgie vauvas – liecina par pārejas periodu. Inženieri un dizaineri eksperimentē, pārbauda robežas un mūsu psiholoģisko reakciju. Tieši šie dīvainie, reizēm neveiklie eksemplāri ir tas, kas galu galā nosaka nākotnes standartus. Tie parāda, ka tehnoloģiskā attīstība ne vienmēr ir gluda un paredzama; tā bieži ir haotiska, radoša un, jā, dīvaina.
Nākamreiz, kad ieraudzīsiet kādu dīvainu robota demonstrāciju video, atcerieties – jūs, iespējams, skatāties ne tikai uz dīvainu mašīnu, bet uz nākotnes tehnoloģijas pirmo, nezīmīgo soli. Un CES 2026. gadā bija pilns ar šādiem soļiem – visnotaļ dīvainiem, bet neaizmirstamiem.
Avots: https://techcrunch.com/2026/01/09/i-met-a-lot-of-weird-robots-at-ces-here-are-the-most-memorable/