Meta un Manus: Kā viena darījuma atskaņas atšķirīgi skan Vašingtonā un Pekinā
Pasaules tehnoloģiju gigantu darījumi reti paliek tikai biznesa ziņu lapiņu tematā. Tie kļūst par ģeopolitikas kartēm, kurās katrs gājiens tiek vērtēts caur divām prismām: nacionālā drošība un tehnoloģiskā pārsvars. Meta pārņemšanas vēstījums par uzņēmumu Manus izraisīja tieši šādu rezonansi, atklājot būtiski atšķirīgu reakciju ASV un Ķīnas galvaspilsētās. Ja Vašingtonā to uztver kā stratēģisku soli konkurences cīņā, tad Pekinā sākušies rūpīgi pārbaudes, vai šis darījums nepārkāpj Ķīnas stingrās tehnoloģiju eksporta kontroles normas. Pēkšņi izrādās, ka Pekinai šajā spēlē varētu būt vairāk ietekmes, nekā sākotnēji šķita.
Kas ir Manus un kāpēc Meta to vēlas?
Lai saprastu satraukumu, vispirms ir skaidrs jādefinē priekšmets. Manus ir uzņēmums, kas specializējas augsto tehnoloģiju jomā, kas cieši saistīta ar nākotnes komunikācijām, iespējams, 6G tīklu izstrādē, kvantu skaitļošanu vai citā stratēģiski nozīmīgā sektorā. Meta, meklējot jaunus augšanas virzienus ārpus sociālajiem medijiem un metaverses, acīmredzot redz Manus kā atslēgu piekļuvei būtiskai tehnoloģijai, kas varētu noteikt nākamo desmitgades kursu. Šāds darījums nav tikai iegāde – tas ir paziņojums par nodomu konkurēt ne tikai ar Apple vai Google, bet arī ar Ķīnas tehnoloģiju līderiem tieši to pašu fundamentālo tehnoloģiju laukā.
Vašingtonas skatījums: Stratēģiskais gājiens un konkurences veicināšana
ASV galvaspilsētā Meta iniciatīvu, visticamāk, uzlūko ar aprobežotu apstiprinājumu. No vienas puses, tas ir amerikāņu uzņēmums, kas stiprina amerikāņu tehnoloģiju bāzi, kas ir saskaņā ar pašreizējās administrācijas centieniem noturēt vadību stratēģiskajās nozarēs. Regulatori, iespējams, aplūkos darījumu, galvenokārt, no konkurences tiesību perspektīvas, pārbaudot, vai tas nerada nepamatotu monopolu vai neierobežo konkurenci iekšējā tirgū. Tomēr tonis, visticamāk, būs atbalstošāks nekā iebilstošs. Šeit dominē doma par tehnoloģisko suverenitāti un nepieciešamību apsteigt Ķīnu inovāciju sacīkstē. Ja darījums palīdzēs ASV noturēties priekšā, tas tiks uztverts kā pozitīvs.
Pekinas reakcija: Tehnoloģiju eksporta kontroles – klusais, bet varenais ierocis
Ķīnā situācija ir pilnīgi citāda. Saskaņā ar pieejamajiem avotiem, Ķīnas iestādes esot sākušas rūpīgu pārskatīšanu, lai noteiktu, vai Meta un Manus darījums nepārkāpj valsts stingrās tehnoloģiju eksporta kontroles noteikumus. Šie noteikumi ir daļa no plašākiem centieniem aizsargāt valsts tehnoloģisko bagātību un novērst to noplūdi, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību vai ekonomisko konkurētspēju. Fakts, ka Ķīna iesaistās, pat ja Manus nav ķīniešu uzņēmums, norāda uz divām lietām. Pirmkārt, darījumā iesaistītās tehnoloģijas ir tik jutīgas, ka tās varētu būt saistītas ar Ķīnas interešu zonu. Otrkārt, Pekina demonstrē savu spēju ietekmēt globālos tehnoloģiju plūsmus, pat ja tās nav tiešā darījuma pusē.
Kāpēc Ķīnai varētu būt “sviras efekts”?
Sākotnēji varētu šķist, ka Ķīnai nav teikšanas amerikāņu uzņēmuma pārņemšanā. Taču realitāte ir sarežģītāka. Ja Manus tehnoloģijas ir izstrādātas ar Ķīnas komponentu palīdzību, izmantojot Ķīnas pētniecības partnerības vai pat ir atkarīgas no ražošanas ķēdēm, kas saistītas ar Ķīnu, Pekinai patiešām ir instrumenti, lai ietekmētu procesu. Tehnoloģiju eksporta kontroles ļauj viņiem aizliegt vai ierobežot jutīgu tehnoloģiju pārnešanu uz ārzemēm. Tas nozīmē, ka, pat ja darījums tiktu apstiprināts ASV, tā īstenošana varētu saskarties ar neparedzētiem šķēršļiem no Ķīnas puses, ja tā novērtēs to kā draudu savām interesēm. Šī ir tā “svira”, par kuru ziņo avoti – spēja netieši, bet efektīvi kontrolēt situāciju.
Ko tas nozīmē nākotnei? Ietekme uz globālo tehnoloģiju lauku
Šis nelielais, bet nozīmīgais notikums ir labs indikators tam, kas mūs sagaida nākotnē. Tehnoloģiju karš vairs nenotiek tikai ar tarifiem un tirgus slēgšanu. Tā tiek cīnīta ar sarežģītu regulējumu, eksporta kontrolem un pārskatīšanu palīdzību, kur katrs darījums tiek vērtēts kā potenciāls drošības risks. Uzņēmumiem kā Meta nāksies veikt arvien rūpīgāku due diligence, ņemot vērā ne tikai komerciālos un regulatīvos riskus ASV un ES, bet arī ģeopolitiskās attieksmes no Ķīnas. Tas palēninās lielos darījumus, padarīs tos dārgākus un sarežģītākus.
Secinājumi: Jauna realitāte starptautiskajā biznesā
Meta un Manus stāsts vēl nav beidzies, taču tas jau skaidri parāda mainītos laikus. Divas lielākās pasaules ekonomikas vairs nekonkurē tikai ar produktiem un cenām. Tās konkurē ar tiesiskām sistēmām, regulējumu un spēju noteikt noteikumus globālajai tehnoloģiju plūsmai. Pekinas piesardzīgā pārbaude ir signāls visai pasaulei: neviens nozīmīgs darījums stratēģiski nozīmīgā tehnoloģiju jomā neizvairīsies no ģeopolitiskās izlūkošanas. Nākamajiem gadiem būs raksturīga šī divkāršā pārbaudes un atbilžu meklēšanas realitāte, kur veiksmes atslēga būs ne tikai inovācijā, bet arī prasmēs manevrēt starp sarežģītām starptautiskajām attiecībām.